Vispirms par mums visām – esam neatkārtojamas un ļoti mīļas! Katra savādāka, bet īpaša. Akcijas ieteikumu izpilde mums katrai noris pilnīgi citādi, un tas tikai apliecina, ka tas, kas der vienam, neder otram, vai tas, kas patīk vienam, netīk otram. Nav vienas receptes visiem! Ņemot vērā mūsu dažādo pieeju lietām, šķiet, arī lasītāji var izvēlēties sev vispiemērotāko līdzgaitnieci ceļā līdz pludmalei.:)

Un tagad par pašu galveno – tikšanās ar Andžeju Reiteru. Un te es teikšu tikai vienu – nekas nenotiek tāpat vien un viss vajadzīgais atnāk īstajā vietā un laikā. Iepriekš esmu daudz lasījusi un mēģinājusi saprast liekā svara, slimību un notikumu rašanās cēloņus enerģētiskā, domu līmenī. Šī tikšanās bija kā punkts uz i, kas visas iepriekšējās zināšanas salika pa plauktiņiem ērtai ikdienas lietošanai. Tā diezgan nekonkrēti izklausās, bet plāniņš tuvākajam laikam ir – jānokārto daudzas pagātnes lietas un jāpaskatās, kā ir tur ārā aiz baiļu, dusmu, aizvainojumu un citu stresu sienas. Paskatījos, un es teikšu – tur ārā ir foršāk, ir tikai tā  siena tagad jānojauc.

Ir tā, ka, tiekoties ar pareizajiem cilvēkiem, pēkšņi nāk atklāsmes un iepriekš nesaprotamās lietas kļūst saprotamas. Neviens neskaidroja, bet sapratu, ka manas attieksmes cēlonis pret sportu – nepatīk šis, nepatīk tas un vēl kaut kas - ir meklējams bērnībā.

Pirmkārt jau tas, ka ģimenē neviens nav bijis sportotājs un aktīva dzīvesveida piekritējs, ja neskaita fizisko slodzi lauku darbos, un tas jau ieliek zināmā rāmītī.

Otrkārt, skola, kur tiek kultivēts tas – ja neesi labākais, tad neesi nekas! Piemērs, jānoskrien 3 km, un šādās distancēs es nekad neesmu bijusi pirmā, bet vienmēr esmu noskrējusi! Vislabāko atzīmi dabū tie, kuri bijuši pirmie, pārējiem – pēc kārtas ik pa ballei zemāk pēc kaut kādas vienas latiņas, nemaz nevērtējot to, ka esi distanci paveicis! Katrs bērns taču ir personība, katram ir savas spējas – kāds var vairāk, kāds mazāk, bet tas nebija tolaik svarīgi – ne pamatskolā, ne vidusskolā! Es nevarēju noskriet visātrāk vai uzlēkt visaugstāk,  toties varēju uztaisīt vēdera presīti 70 reizes, bet tas neskaitās, jo visiem bija jāvar viss pēc kaut kādiem izdomātiem kritērijiem, neorientējoties uz jaunā cilvēka attīstību un spējām. Ielika kaut kādā rāmītī, un tagad jākāpj no tā ārā.

Sportam kā tādam nav ne vainas, un, kad saproti cēloņus nepatikai, palaid prom negatīvās sajūtas, tajā visā rodams arī prieks! Esmu pāris reizes pagājušā nedēļā pat izgājusi paskriet svaigā gaisā, un man patīk! Viennozīmīgi esmu sajūsmā par Andžeja ieteiktajiem vingrojumiem, ko gribas veikt ik rītu! O la lā, man patīk, ka tie ir vienkārši, bet ar maksimālu slodzi vajadzīgās vietās! Ir azarts turpināt līdz brīdim, kad visu ieteikto varēšu mierīgi izpildīt norādītajā apjomā. Un sajūta pēc sportošanas ir brīnišķīga!

Vērtīgi bija Andžeja padomi uzturam, ko noteikti ņemšu vērā! Citu dalībnieču rakstītajā ir jau mazliet par to. Turklāt TVnet portālā, žurnālā "Ieva" pavisam nejauši esmu atradusi arī citus Andžeja ieteikumus, kas ir vērtīgi un man noderīgi. Ceru, ka būs vēl kāda tikšanās.

Attiecībā uz ēšanu, cik atceros, šīs Lieldienas bija tās, kurās nenotika pārēšanās, un tas priecē! Lielais ieguvums bija bērzu sulas! Aptuveni 12 litri jau 4 dienās izdzerti. Gardi un veselīgi!

Ieguvums šajā nedēļā - ir izlasītas divas grāmatas, kā arī žurnāls par veselīgu dzīvesveidu! Pirmā grāmata bija par enerģētiskajiem kodiem, kas savā ziņā bija papildinājums Andžeja teiktajam, savukārt otra - Ineses Ziņģītes grāmata par rāpošanu un rīvēšanos ar dvieli! Pamēģināju rīvēšanos ar dvieli, un jāsaka, nav nemaz tik vienkārši, vajag spēku un izturību rokām, bet tajā pašā laikā tas ir ļoti labs iesildīšanās veids pirms rīta vingrošanas, esmu apņēmusies turpināt.

Patīk man lasīt, meklēt vajadzīgo informāciju. Atradu interesantu informāciju par to, kādu psiholoģisko iemeslu dēļ rodas celulīts, bet par to nākamajā reizē!

Turpinu meklēt sev vispiemērotāko un atbilstošāko savam veselīgajam dzīvesveidam.

Lai tas izdodas arī jums!

 Inese