Tiesa, līdz 20 gadu vecumam lielākoties visi veidojumi krūtīs ir labdabīgi. Iespēja, ka veidojums krūtīs šajā vecumā ir ļaundabīgs, ir ārkārtīgi niecīga. Vecumā līdz 30 gadiem 99% gadījumu veidojumi ir labdabīgi, tomēr katru gadu apmēram 10 sievietēm Latvijā šajā vecuma grupā diagnosticē krūts vēzi. Ar katru nākamo desmitgadi ļaundabīgo veidojumu īpatsvars krūtīs palielinās. Par veidojumiem krūtīs, to diagnostiku un ārstēšanu stāsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs un Veselības centra 4 ķirurgs mammologs Arvīds Irmejs.

Ja satausti kādu veidojumu krūtīs

Ja satausti kādu veidojumu krūtīs, kas iepriekš nav konstatēts, tad vēlams apmeklēt speciālistu ķirurgu mammologu, kurš diagnosticē krūts veidojumus un ārstē krūšu slimības. Tieši speciālists visprecīzāk novērtēs veidojumu un nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus. Svarīgi, ka krūšu ultrasonoskopiju un mammogrāfiju veic radiologi, kuri ir specializējušies krūts slimību diagnostikā. Specializētos centros, kā, piemēram, Veselības centrā 4 un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, ārsta konsultāciju un nepieciešamos izmeklējumus vairākas reizes nedēļā iespējams veikt vienas dienas laikā, tā būtiski ietaupot laiku un nevilcinot diagnozes noteikšanu, tomēr pats svarīgākais - kvalitatīvi. Sievietēm līdz 35 gadu vecumam vispirms veic ultrasonoskopiju. Pēc 35 gadu vecuma vispirms vēlama mammogrāfiska izmeklēšana.

Pēc nepieciešamo izmeklējumu rezultātu saņemšanas ķirurgs mammologs pieņem lēmumu par tālāko taktiku. Ja veidojuma diagnoze mammogrāfijā un ultrasonoskopijā nav 100% skaidra, tad nepieciešams iegūt audu paraugu no neskaidrās zonas diagnozes apstiprināšanai. Divi biežākie audu paraugu iegūšanas veidi ir atsevišķu veidojuma šūnu atsūkšana ar tievu adatu vai neliela audu fragmenta iegūšana ar īpašu nedaudz lielāka izmēra adatu. Jebkurā gadījumā ambulatorā manipulācija tiek veikta tikai pēc atsāpinoša medikamenta ievadīšanas un sievietei procedūras laikā nesāp. Pēc 4 - 14 dienām paciente tiek informēta par audu izmeklējumu rezultātiem. Atsevišķos gadījumos pirms audu parauga noņemšanas papildus tiek nozīmēta elastogrāfija vai magnētiskā rezonanse krūtīm. Ja apstiprinās, ka veidojums ir labdabīgs un tas nav lielāks par 2 cm, nav konstatēts, ka veidojums dinamikā palielinās, visbiežāk operācija nav nepieciešama un ir jāveic kontroles izmeklējumi pēc 6 – 12 mēnešiem.

Apstiprinātu labdabīgu veidojumu gadījumā, ja izmēri ir lielāki par 2 cm un tiem ir tendence palielināties, tiek rekomendēta operācija.

Pašreiz Latvijā uzskaitē atrodas apmēram 10 000 sieviešu, kuras pēdējo 30 gadu laikā veiksmīgi izārstējušās no krūts vēža.

Ja audu paraugos tiek iegūti dati par ļaundabīgu audzēju, tad ļoti svarīgi sagaidīt papildu audu analīzes un virkni citus izmeklējumus, kuri precizē audzēja paveidu, stadiju un to, kādas zāles to efektīvāk iznīcinātu. Tikai pēc tam ārstu konsilijā tiek pieņemts lēmums, vai ārstēšanu sākt ar operāciju vai ar zālēm. Ja nepieciešama operācija, tad pirms tās sieviete tiek informēta par tās apjomu un alternatīvām. Jo savlaicīgāk konstatēts audzējs, jo saudzējošāka operācija iespējama. Jo mazāks audzēja izmērs, jo lielāka iespēja veikt krūts un paduses limfmezglus saudzējošu operāciju. Krūti saudzējoša operācija – tiek operēta tikai audzēja zona un pārējā krūts tiek saglabāta. Gadījumos, kad audzēja šūnas nav izplatījušās paduses limfmezglos un audzēja izmēri ir mazāki par 3 cm, operācijas laikā iespējams veikt tūlītēju rekonstrukciju ar implantu.

Profilakse

Divas biežākās pašreiz zināmās krūts vēža cēloņu grupas ir ģenētiskie faktori jeb pārmantotība un dažādi veselību ietekmējošie ārējās vides un dzīvesveida faktori. Latvijā sievietēm ar vairākiem krūts vai olnīcu vēža gadījumiem ģimenē ir iespējams veikt onkoloģiskā riska precizēšanu un paaugstināta riska gadījumā veikt efektīvus profilaktiskus pasākumus. Pasaules zinātnieki ir arī pierādījuši, ka veselīgs dzīvesveids līdz pat 40% samazina risku saslimt ar krūts vēzi. Tā pamatā ir normāla ķermeņa svara uzturēšana, veselīgas pārtikas lietošana uzturā, kā arī pietiekošas fiziskās aktivitātes. Arī bērna barošana ar krūti līdz gada vecumam kalpo par sava veida pretvēža profilakses pasākumu. Jāatceras, ka jau no 16 gadu vecuma reizi mēnesī ir rūpīgi jāpārbauda savas krūtis. Sīkāka informācija par krūts vēža profilaksi un krūšu pašpārbaudes principi ar ilustrācijām atrodami mājas lapā www.krutsvezis.lv

 Nevilcinies un nemāni sevi!

Pašreiz Latvijā uzskaitē atrodas apmēram 10 000 sieviešu, kuras pēdējo 30 gadu laikā veiksmīgi izārstējušās no krūts vēža. Šim skaitlim vajadzētu iedrošināt arī citas sievietes nekavējoties doties pie speciālista, tiklīdz atklāts kāds jauns veidojums krūtīs. Pēdējos gadu desmitos mirstība no krūts vēža Rietumu valstīs, piemēram, Lielbritānijā un ASV, turpina samazināties, pateicoties mammogrāfijas skrīningprogrammām un modernām ārstēšanas iespējām. Arī Latvijas sievietēm šīs mūsdienīgās agrīnas diagnostikas un ārstēšanas metodes ir pieejamas. Ja pastkastītē saņemta uzaicinājuma vēstule uz bezmaksas mammogrāfiju, tad nevajag vilcināties šo iespēju izmantot. Svarīgi nemānīt sevi un netērēt laiku un līdzekļus, vispirms vēršoties pie dziedniekiem, ekstrasensiem un citiem netradicionālās medicīnas pārstāvjiem vai lietojot dažādas nepārbaudītas alternatīvas vēža ārstēšanas metodes. Turklāt no 14. aprīļa Latvijas reģionos ir sākušies mobilā digitālā mammogrāfa kabineta izbraukumi. Šis mobilais digitālās mammogrāfijas kabinets darbojas „Veselības centra 4” paspārnē un nodrošina šā izmeklējuma veikšanu reģionos. Tā ir īpaši pielāgota automašīna, kurā atrodas mammogrāfs - iekārta, ar kuru veic krūts dziedzera izmeklējumus sievietēm, lai atklātu iespējamās izmaiņas. Cerams, ka mammogrāfa pieejamība dzīvesvietas tuvumā potenciāli varētu palielināt sieviešu atsaucību veikt šo izmeklējumu valsts vēža skrīninga programmas ietvaros. Papildu informācija Veselības norēķinu centra mājas lapā www.vnc.gov.lv un www.mammografija.lv

Sagatavoja: Ilze Apine, Veselības centra 4 sabiedrisko attiecību speciāliste