Daba jau atmodusies, laiks to darīt arī mums. Šai periodā, kad organisms izsīcis un vēl glabā sevī ziemas pelēcīgumu, ir īstais brīdis cīnīties pret t.s. pavasara nogurumu.
Atmodini sevi vasarai! (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vitamīnu kurss vienam mēnesim. Organismam vajag 90 barības piedevu - 60 minerālvielu, 16 vitamīnu, 12 pamata aminoskābju un proteīnu saturošu olbaltumvielu un 3 pamata taukskābes. Organismam īpaši trūkst A, C, D, E un B grupas vitamīnu. Vitamīni un barības piedevas jāuzņem regulāri, jālieto minerālvielu un vitamīnu kompleksi, ko var iegādāties aptiekās. Tiesa, ar tiem nevajadzētu pārlieku aizrauties. Par ikdienai nepieciešamo vitamīnu devu katrs var parūpēties pats.
Koku pumpuri - vitamīnu un minerālvielu avots. Ēdami ir visi, kam rokas stiepjas pretī. Bet, tikai eksperimentējot, katrs var atrast piemērotāko. Priežu, liepu, bērzu, kļavu, augļu koku un ogulāju pumpurus var pa vienam vai diviem iemest mutē, tos var pievienot zaļajiem salātiem. No priežu pumpuriem var izvārīt imunitāti stiprinošu tēju, žāvēt ziemai. Liepu pumpuri un mazās lapiņas sakošļājamas tāpat vai iederas salātos. Tajās ir ogļhidrāti, kas stiprina imunitāti. Specifiski rūgteni garšo apšu pumpuri, taču ļoti derīgi veselībai.
Labumu var gūt ne tikai no pumpuriem, bet arī no sīkajiem zaru galiņiem. Tos sakošļā un izsūkā. Īpaši vērtīgi ir smiltsērkšķa, vilkābeles, irbenes, citronliānas un bārbeles smalkzariņi.
Dīgsti - uztura superzvaigznes. Sēkliņās un graudos mostas asni - ideāla vitamīnu rezerve un spēka avots. Tajos sakoncentrēts viss auga dzīvības spēks. Diedzēti graudi vai sēkliņas papildina ēdienkarti ar vitamīniem, organismam ļoti nepieciešamām aminoskābēm, minerālvielām un citām bioloģiski aktīvām vielām. Dīgstos ir daudz A, B grupas, C, D un E vitamīna, teju visi nepieciešamie mikroelementi (kālijs, fosfors, magnijs, cinks, kalcijs, mangāns, dzelzs u.c.), fermenti un šķiedrvielas. Dīgsti ne tikai padarīs organisma iekšējo vidi veselīgāku, stiprāku un sārmaināku, bet arī palīdzēs izsargāties no izplatītākajām saaukstēšanās slimībām un gripas, turklāt aizkavēs organisma novecošanos. Var diedzēt rudzu, miežu, auzu un griķu graudus, linsēklas, Ķīnas pupiņas, lēcas, redīsus, saulespuķu sēklas, lucernu. Pēdējā ir uzturvielām bagātākā. Diedzējumus var likt uz maizītēm, salātos vai dekorēt zupas utt. Svaigie dzinumi dos pavasarīgu možumu.
Samalti diedzēti graudi lieliski noder arī sejas maskām. No garākiem asniem var spiest sulas, pievienojot tās augļu un dārzeņu sulu kokteiļiem.
Saldētas ogas. Zemenes, avenes, jāņogas, upenes, dzērvenes, mellenes - lieliski, ja no pērnā gada saldētavā vēl palikuši šie nenovērtējamie dārgumi. Tie ir bagātīgs vitamīnu un šķiedrvielu avots. Lieliski garšo piena kokteiļos ar saldējumu. Tās kopā ar pienu, saldējumu un nedaudz cukura vai medus sablenderē un var baudīt gardu, bet galvenais, vitamīniem pilnu, padzērienu. Lielisks un garšīgs organisma stiprināšanas līdzeklis, kas īpaši patiks bērniem.
Garšaugi ik rītu, paverot aizkaru. Vitamīniem un minerālvielām bagātos zaļumus katrs var audzēt mājās podiņā uz palodzes, atliek vien nogriezt un lietot uzturā, vēlams svaigā veidā. Var audzēt gan dilles, gan baziliku, gan timiānu, gan kinzu. Var sēt arī salātus, tie pēc izdīgšanas jāizretina. Var izdiedzēt sīpolam lokus. Ilgstoši un regulāri lietojot uzturā sīpolus un ķiplokus, kas pavasarī ir īpaši svarīgi, iespējams samazināt holesterīna līmeni asinīs.