Hepatītu ģimene ir salīdzinoši plaša, taču Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā citus eiropiešus, piemeklē tikai pirmie trīs no "hepatītu alfabēta" – A, B un C.
Hepatīts grauž pamazām (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atceries par analīzi!
Dzeltenās kaites jeb A hepatīta uzliesmojumi palaikam atgādina: mīļie cilvēki, vajag mazgāt rokas! Inficēties ar to ir salīdzinoši viegli, un parasti pacients ir dzeltenā krāsā – grūti nepamanīt. Klusāks un tāpēc jo bīstamāks ir vīrushepatīts C, atgādina Latvijas Hepatīta biedrība. Nekādu simptomu, nekādu sūdzību. Dažiem tomēr vērojama dzelte, kas liecina par aknu bojājumiem, bet lielākajai daļai būtisku veselības traucējumu nav. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja, profesora Jāzepa Keiša teiktā, apmēram 60 procenti cilvēku uzzina par inficēšanos tikai tad, kad viņiem tiek konstatēta aknu ciroze – vīruss aknas jau ir sagrāvis. No gandrīz 40 tūkstošiem, kuriem, pēc statistikas aplēsēm, Latvijā varētu būt C hepatīts, par diagnozi zina nepilni 17 tūkstoši.
Lai gan vīrusa klātbūtni var noteikt ar asins analīzi, daudzi cilvēki neaizdomājas, ka tā viņiem būtu nepieciešama.
"Parasti jau ģimenes ārsts nozīmē, kādu asins analīzi vajag. Un cilvēks var palūgt, lai nosūta pārbaudīt arī uz antivielām pret vīrushepatītu C," pamāca Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote. Antivielas neuzrādīs parastā asins analīze, kurai asinis ņem no pirksta. Lai noteiktu antivielas, asinis jāņem no vēnas. Bez ģimenes ārsta nosūtījuma šāda analīze maksājot vidēji septiņus latus. Tā ir pieejama visās laboratorijās.
Vēl viena iespēja veikt analīzes, turklāt nemaksājot, bet gan saņemot kādu kompensāciju, ir nodot asinis jeb būt par donoru. Visas asinis tiek pārbaudītas uz visiem vīrushepatītiem, apliecina Valsts asinsdonoru centrā. Taču donoram pašam ir jāzvana un jāapjautājas par analīžu rezultātiem.
Novērtēt risku
"Zobārsti uz mums ir dusmīgi, ka liekam viņus riska grupā, bet tas attiecas uz agrākiem laikiem – visi instrumenti turpat šālītēs tika samesti. Jāņem vērā, ka vīruss ilgi var būt organismā, ilgi var saglabāties ārējā vidē. Šobrīd instrumentu sterilizācija tiek nodrošināta laba," vērtē O.Mengote.
Līdz 1992.gadam C hepatītu nepazina, analīžu nebija, tāpēc riska grupa ir visi, kuriem līdz tam pārlietas asinis vai veiktas kādas medicīniskas manipulācijas, operācijas. Inficēšanās notiek tikai ar asinīm, taču asinis var būt palikušas uz manikīra, pedikīra, pīrsinga instrumentiem, un tādējādi slimība tiek nodota nākamajam klientam. Traumpunktu mediķiem, policistiem, kuriem iznāk saskarties ar asiņojošām brūcēm, obligāti jāstrādā gumijas cimdos – ja nu cietušais ir inficēts un pašam kāds atplēsts ienadzis, neliela brūce, kas paver ceļu infekcijai.
Profilakses nolūkos tāpat vēlams neizmantot nekādus citu personu lietotus priekšmetus – neliels asins daudzums var būt uz zobu sukas, skuvekļa, nagu šķērītēm u.c.
Palīdz trūcīgiem
Pret C hepatītu nav vakcīnas, to nevar izārstēt, bet var sekmīgi apturēt. Ārstēšanās izmaksas ir ļoti augstas, valsts apmaksā tikai pusi, apmēram 300 latus mēnesī, bet ārstēšanās kurss hroniska hepatīta gadījumā ilgst gadu. O. Mengote neslēpa satraukumu, ka šajā ekonomiskajā situācijā daudzi tik lielu līdzmaksājumu nevar atļauties un slimību neārstē, līdz ar to apdraudot citus cilvēkus. Vīrushepatīts ir slimība, kuras gadījumā pacients ir atbrīvots no pacientu iemaksām, teic Veselības norēķinu centra speciālists Toms Noviks. Atbrīvotas ir "personas, kuras saņem veselības aprūpes pakalpojumus Noteikumu Nr. 1046 4. pielikumā minēto infekcijas slimību gadījumos". Pielikumā ir minēts gan vīrushepatīts, gan vīrushepatīta nēsātājs.
Labās ziņas ir tās, ka trūcīgajām personām, kā arī tiem, kuriem ienākumi nesasniedz 120 latus mēnesī, par ārstēšanos un medikamentiem nav jāmaksā. Kopš 1.februāra to nodrošina sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanai paredzētais finansējums.
Neizārstēta C hepatīta gadījumā vienīgais risinājums ir aknu pārstādīšana, ko Latvijā neveic. Pasaulē šāda operācija maksā apmēram 140 tūkstošus latu, liecina biedrības informācija.