Nu tā, ir pienācis laiks no jums atvadīties. Dzīves posms ar nosaukumu „99 dienas” ir galā. Šodien ir mans pēdējais ieraksts, tāpēc atskatoties atpakaļ pa vidu visam mēģināšu apkopot, kas tad pa šo laiku ir iegūts un no kā nācies atvadīties.
Šī akcija sākās martā – laikā, kad man bija uznākušas lielās pārdomas par dzīvi, par to, kas man ir svarīgs, par to ko vēlos, bet joprojām neesmu ieguvusi, jo vieglāk ir paslēpties aiz tūkstoš mūrīšiem, nevis izbāzt galvu lielajā pasaulē un ļauties dzīvei ar visām tās iespējām. Dziļi manī dusēja manas īstās, dārgākās vēlmes, kuras vēl nebiju gatava palaist kosmosā, lai tās atgrieztos pie manis jau taustāmā veidā. Lai arī eju pa dzīvi smaidīdama, tomēr apzinos, ka tas bieži vien ir tādēļ, lai nevajadzētu raudāt vai skumt, jo cilvēka smadzenes kā fizioloģisks veidojums reizēm ir diezgan stulbs, atliek vien pasmaidīt mākslīgi, lai smadzenes uztverot smaida mīmiku, izstrādātu laimes hormoniņu un cilvēks jau pēc brīža smaidītu pa īstam un no sirds.
Lai arī savu veselības programmu uzsāku nu jau gandrīz pirms gada – dienā, kad skatoties kādā „veiksmīgi noknipsētā” fotogrāfijā, nospriedu, ka, ja man vēl pieliktu propelleru, es varētu lieliski startēt Karlisona lomai, tomēr kaut kas iekšā gruzdēja, neskatoties uz to, ka fiziski jau biju atbrīvojusi sevi no 10 kg nastas. 99 dienu akcija ienāca manā dzīve dienā, kad, guļot un skatoties griestos apzinoties, ka patiesībā es nedzīvoju, bet gan slēpjos, izlēmu ļauties pirmajam piedzīvojumam, kas gadīsies manā ceļā. Pēc 5 minūtēm mana datora ekrānā izleca reklāma un man nebija nemazāko šaubu, ka tā ir domāta tieši man. Un te nu es šodien esmu – gandarīta par paveikto, par to, ka esmu uzdrīkstējusies nojaukt mūrīšus, lai atļautu saviem sapņiem ienākt manā dzīvē.
Tad nu visu pēc kārtas:
- Es joprojām smaidu un darīšu to līdz pat savas dzīves beigām, kas nozīmē vēl vismaz 55 gadus, jo līdz tam novecot netaisos:)
- No rītiem pamostoties ar degungalu savos matos jūtu savu un tikai savu neatkārtojamo smaržu, jo esmu atmetusi smēķēšanu. Šī nelāga ieraduma pazušana no manas dzīves ir atbrīvojusi arī garšas kārpiņas un ēdiena baudīšana ir kā jauns eksotiks piedzīvojums.
- Akcijas laikā esmu atbrīvojusies vēl no kādiem liekajiem 10-13 kg. (cik svaru, tik rādījumu). Esmu uzvarējusi cīņā ar savu peldriņķīti, tas ir sarucis par kādiem 13 cm, arī gurni ir turējuši līdzi un sarāvusies savos apmēros par 10 cm. Tad nu kopumā esmu gada laikā esmu kļuvusi par vismaz 20 kg vieglāka. Aizejiet uz veikalu un ielieciet savā iepirkuma groziņā 20 cukura paciņas un jūs sapratīsiet kā es jūtos:)
- Esmu iemācījusies ēst veselīgāk, esmu ieviesusi dzīvē daudz vairāk kustību (sākot no tā, ka esmu aizmirsusi par lifta eksistēšanu, beidzot ar vingrošanu - kā rezultātā ir pazudušas muguras sāpes un es atkal jūtos sprigana kā pusaudžu skuķis).
- Jā, man nācās izmest gandrīz visas savas drēbes un skapī tagad dzīvo caurvējš, bet toties priekšā man būs jauns piedzīvojums: es beidzot veikalā varēšu nopirkt drēbes, kas man patīk, nevis tās kas der, jo grozies kā gribi, vismaz Latvijā lieliem cilvēkiem apģērba ziņā piedāvājums ir pašvaks.
- Taču pats lielākais mans šī laika ieguvums ir mīlestība. Dienā, kad saņēmu apstiprinājumu dalībai 99 dienu akcijā, es palaidu vaļā arī savu visdziļāk noslēpto sapni, jo iekšā bija pārliecība, ka ir pienācis laiks. Nākamajā dienā es sastapu cilvēku, kas manai sirdij jau no pirmā acu skatiena lika murrāt kā uz krāsniņas aizmigušam kaķēnam. Brīnumi notiek, tagad es to zinu pavisam noteikti!
Tāpēc, cilvēki, atveriet savas sirdis, neļaujiet tur pārāk ilgi aizkavēties saviem sapņiem. Sapņi ir domāti tam, lai tos piepildītu. Ir tikai jāpasper solītis pretī un viss notiksies. Tad iespējas pašas skries jums virsū un nevajadzēs meklēt atrunas, lai neko nedarītu. Dzīvojiet dzīvi tā, lai jums nebūtu bail staigāt pat gar aizas malu, jo kāds vienmēr jūs turēs aiz apkakles un neļaus iekrist bezdibenī. Un tas KĀDS esat jūs PATS un jūsu IZVĒLE. Cilvēks šodien ir tas, ko viņš izvēlējās vakar un, ja gribās ko mainīt rīt, tad tas ir jādara tieši šajā mirklī. Un ja tev šobrīd uz mēles ir atruna, tad tā ir tikai tava izvēle un nemeklē vainu citos. Es izvēlos iespējas, nevis atrunas, jo neviens cits kā vien es pati neesmu atbildīga par savu dzīvi un visu, kas tajā notiek!
Nobeigumā gribu pateikt lielu paldies visiem cilvēkiem, kas šajā laikā bija kopā ar mani, kas mani atbalstīja, lika smieties un paraudzīties uz sevi no citas puses, ļaujot iekšēji mainīties. Īpašais paldies TVNETam, kas pacieta mūsu rakstus triju mēnešu garumā, žurnālam „Veselība”, kas ir lielisks ceļvedis veselīgas dzīves jautājumos un žurnālam „Una”, kur katra sieviete var pasmelties idejas bezgala plašajā un krāšņajā sievišķīgo domu un lietu pasaulē. Ak, jā, gandrīz aizmirsu radio StarFM, kas šo visu pasākumu reklamēja, solīja no rītiem mums uzzvanīt, lai apjautātos kā veicās, bet tomēr izrādījās gana pieklājīgi, lai tik agri no rīta mūs celtu no miega pasaules:)
Mans moto vienmēr ir bijis un būs: GALVENAIS AR SMAIDU un tad visa pasaule tev piederēs!
Jūrmalas Inese:)






