Jau izsenis medicīnas studentiem ir mācīts kā pantiņu skaitīt latīņu valodas vārdus: «Tumor, rubor, dolor, color.» Ar šiem vārdiem jāatbild eksāmenā bārdainajam profesoram, kurš, pāri brillei skatoties, jautā: «Nu saki jel, kolēga, kādas ir četras iekaisuma galvenās pazīmes?» Ja students prot noskaitīt minēto «pantiņu» un vēl iztulkot, ko tas nozīmē, tad profesora bārdā parādās smaids, bet studenta ieskaišu grāmatiņā – ieraksts «teicami».

Tulkojumu grib zināt arī «Bauskas Dzīves» lasītāji, un Māris Belte skaidro: «Vārds «tumor» nozīmē ‘tūska, pampums, kas veidojas ap iekaisušo vietu’. Tā mēdz būt apsārtusi – «rubor». Iekaisusī vieta ir sāpīga, tāpēc «dolor», un karsta – «color».

Vai ir jāsilda tas, kas jau ir karsts, sāpīgs, pietūcis un apsārtis? Gluži pretēji, nevis siltums, bet vēsums mazinās karstumu, nomāks sāpes, iedarbojoties uz receptoriem, un samazinās asinsvadu caurlaidību, tādējādi zudīs piepampums un apsārtums. Vēsuma pielietošana akūta iekaisuma gadījumā ir patoģenētiski pamatota, un tā ātri mazina simptomus. Ne velti aukstums plaši tiek lietots sporta medicīnā.»

Pārstartē organismu

Vispārējas iedarbības aukstumterapija (krioterapija) notiek kriosaunā, kur cilvēks dažas minūtes pavada šķietami drausmīgā aukstumā. Slāpekļa un sausā gaisa temperatūra kriosaunā var sasniegt pat līdz mīnus 160 grādiem. Tieši sausums nodrošina, ka organisms strauji neatdziest, bet tiek spēcīgi kairināti aukstuma receptori. Organisms it kā sagatavojas nopietnam aukstumam, sevi aktivizē un mobilizē, paātrinās vielmaiņa. Datoristu terminoloģijā kriosaunas seanss ir tāda kā organisma pārstartēšana. Efekts būs pamatīga visu orgānu un sistēmu sapurināšana, saņemšanās, kas var sniegt mundrumu, palīdz zaudēt lieko svaru, aktivizē atveseļošanos arī hronisku saslimšanu gadījumā.

Savukārt lokālā (vietējā) aukstuma terapija jāpielieto uzreiz. Ja pamanām akūta iekaisuma pamatpazīmes, tūlītēja vēsuma aplikācija būs pamatota un sniegs drīzu remdējumu. Piemēram, ja sāp galva, palīdz tautas dziedniecības līdzeklis – aukstā ūdenī samērcēts dvielis uz pieres vai skausta.

Labam miegam

Sākotnēji vēsais spilvens tika izgudrots miega traucējumu ārstēšanai. Novērots, ka, gaidot miegu, gultā grozāmies, grozāmies un mēdzam apgriezt spilvenu uz otru pusi, kas ir vēsāka. Tā darot 58 procenti cilvēku, apgalvo dakteris.

«Miega fizioloģijas pētījumi parāda, ka iemiegot samazinās vielmaiņa un ķermeņa temperatūra. Labs miegs ir pamatnosacījums stresa un depresijas mazināšanai. Latviešu sakāmvārds, ka galva jātur vēsumā, bet kājas siltumā, šeit ir īsti vietā.

Ja cilvēks dienas laikā bijis aktīvs, sakarsis vārda tiešā un pārnestā nozīmē, tad vakarā būs grūti nomierināties, lai aizmigtu. Ja stresaina ir katra diena, rodas miega traucējumi. Vēsais paliktnis, novietots uz spilvena vai zem spilvendrānas, palīdz samazināt lieko karstumu un viegli laisties fizioloģiskā miegā. Lasīju Mičiganā (ASV) veiktu pētījumu, kur atklāts, ka, lietojot vēsuma spilvenu, iemigšana notiek ātrāk un cilvēks mostas, labāk izgulējies (68%). Turklāt bez miega zālēm, kas daudziem aktīviem un aizņemtiem cilvēkiem ir ierasta lieta un kļūst par atkarību,» brīdina Māris Belte.

Gulēšana uz «Chillow®» spilvena fizioloģiski pamatota vēl viena iemesla dēļ – labāk miegs nāk vēsā telpā, zem vieglas, siltas segas. Ja telpas apsildi nevar individuāli regulēt un naktī gaisa temperatūra ir virs 20 grādiem, gulētājam būs karsti un tas traucēs gulēt. Starp citu, tautā iemīļotā veselīga dzīvesveida popularizētāja Inese Ziņģīte atzinusi, ka matu izkrišana bieži saistīta ar to, ka guļam pārāk siltās telpās. Savukārt vēsums ziņo organismam, ka laiks «kažoku» audzēt biezāku. Pirms teikt, ka tās ir muļķības, varbūt der pārbaudīt?

Ir pētījumi, kas pierāda, ka galvas dze­sēšana ir ļoti svarīga akūta insulta gadījumā. Tā mazina insulta sekas, piemēram, paralīzes, parēzes un runas traucējumus. Vēsuma pozitīvā ietekme ir pierādīta pacientiem ar galvas smadzeņu satricinājumu vai kontūziju, pēc neiroķirurģiskām operācijām, vēsuma spilvens vai apliekamais palīdz mazināt tūsku.

Ginekologi vēsuma terapiju iesaka sievietēm menopauzes laikā, lai mazinātu mokošos karstuma viļņus un svīšanu naktīs.

Dzesē un nesaldē

Tūska, sāpes, noguruma, smaguma sajūta, tirpšana, krampji naktīs ir kāju vēnu mazspējas pazīmes. Protams, kāju vēnas ir jāārstē kompleksi, bet viena no rekomendācijām ir pēc iespējas biežāk kājas atpūtināt, turot tās paceltas, arī guļot. Vēss spilvens papildus tonizēs asinsvadus, tūska mazināsies, un kājas ātrāk «atpūtīsies». Tas jāatceras karstā laikā vai ceļojot ar mašīnu, kad ilgāks laiks jāpavada sēžot.

Vēsuma spilvens dzesē, bet nesaldē, tāpēc tas veiksmīgi pielietojams jebkādu pēc­operācijas tūsku mazināšanai. Izmantojot sasaldēta gēla vai ledus pakas, intensīvais aukstums var nospazmēt asinsvadus, un tas pasliktina brūces dzīšanu.

Jebkuram var gadīties trauma, paaugstināta ķermeņa temperatūra vai miega traucējumi, tad noderēs vēsuma spilvens, bet vasarā tas palīdzēs, ja gūti saules apdegumi. Labi, ja šāds «aukstasinību» nezaudējošs palīgs vienmēr ir pie rokas. UZZIŅAI Vēsuma pielietošana nav ieteicama, ja procesi ir hroniski un deģeneratīvi, piemēram, ja ir osteoartroze vai deguna blakusdobumos strutains perēklis.

Aukstuma procedūras nederēs, ja ķermenis jau ir atdzisis, tad tas var sekmēt saaukstēšanos.

Vēsuma spilvenu «Chillow®» radījusi ASV kompānija «SoothSoft». Tas satur speciālas putas ar atmiņas efektu sistēmu, kas tiek aktivizēta, ielejot tilpumā divus litrus silta krāna ūdens. Ūdens ir jāielej tikai vienu reizi spilvena lietošanas mūžā. Pēc četrām stundām tas jāatgaiso, lai iekšā būtu vakuums.

Vakuums, ūdens un speciālās putas nodrošina efektīvu siltuma aizvadi no karstās vietas. Ja nepieciešams, spilvenu var uz 15 – 30 minūtēm ielikt ledusskapī, bet ne saldētavā.

VIEDOKĻI

Ginekoloģe Alla Hačikjana:

– Pirms gadiem pēc dzemdībām, lai labāk savilktos dzemde un mazinātos asiņošana, uz vēdera sievietei lika ar aukstu ūdeni pielietu termoforu, leduspūsli, tomēr šis aukstums ir pārāk agresīvs. Par aukstuma spilvenu pielietošanu nav gadījies dzirdēt.

Ingrīda Grundšteine, feldšere, 36 gadus strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā:

– Jau mūsu lauku vecvecmāmiņas zināja, ka maziem bērniem, kuriem karsonis rada krampjus, temperatūru mazināt palīdz ķermeņa norīvēšana ar aukstu ūdeni, degvīnu, ietīšana vēsā palagā vai vēsi apliekamie uz pieres, pie pēdām.

Nalda Zablocka, sertificēta masiere:

– Tas, ka vēsi apliekamie palīdz mazināt sasitumu sāpes, ir sen zināma lieta. Pretsāpju plāksteri, ko var nopirkt aptiekās, sniedz vēsumu un atvieglo sāpes.