Gadiem ilgi Inita Lībiņa ir strādājusi Saulaines profesionālajā vidusskolā. Līdz brīdim, kad nopietna slimība dzīves straujo ritmu piebremzēja. Pie tā, ka jāiet, balstoties uz spieķīša, pierast bijis ļoti grūti, bojājās veselība, jo īpaši sirds un prāts, atzīst Inita. Pēdējos divus gadus viņa atkal ir aizņem­ta – no rudens līdz pavasarim katru mēnesi vienu vai divas nedēļas pavada invalīdu integrācijas centrā Jūrmalā, kur mācās komerczinības. Centrā gādā arī par invalīdu veselību, tur ir ārsts, kas nozīmē masāžas, ārstniecisko vingrošanu, patīkama sabiedrība un jauni draugi.  

Pa šķipsnai no katra

Ārstniecības augus Inita Lībiņa sākusi vākt pirms dažiem gadiem, kopā ar mazbērniem pastaigājoties pa Ziedoņu parku. Pamazām ielasījusies, kas par drogām rakstīts grāmatās, un aizrāvusies ne pa jokam. Sažāvētas lapiņas, ziedi, laksti, augļi. Tāpēc, kad nākas saaukstēties vai piemetas kāda cita vaina, Inita nesteidzas uz aptieku, bet gan iet pie saviem drogu plauktiem. Kad aiz loga līst, snieg, salst, nav nekā labāka par zāļu tēju.  

Vislabākais Initai šķiet drogu maisījums, pa šķipsniņai no katra. «Mazbērniem regulāri savāru dzeršanai aveņu kātus, kaltētus pīlādžus un žāvētus ābolus. Krūzē var ielikt pa cukurotai cidonijai, karotes galu medus. Atspirdzinoši un veselīgi!» Inita iemanījusies novilkt plānplānas mizas plēksnītes apelsīniem un citroniem, tās žūstot savijas žagariņos un burvīgi smaržo, pievienotas jebkurai tējai.  

Par visu drogu karalieni Inita atzīst nātri, tajā ir tik daudz noderīga iekšķīgai un arī ārīgai lietošanai. «Atraitnīte, kliņģerīte, raspodiņi – sieviešu zālītes, tad nāk pretklepus un saaukstēšanās gadījumos noderīgās un vitamīnu tējas – pelašķi, gaiļbiksītes, ceļtekas, kumelītes. Piparmētra, baldriāni mieram un miegam. Apiņi un vērmeles pret kuņģa vainām, balanda pret cērmēm un histēriju. Ceriņi ir ļoti vērtīgi, labs līdzeklis, lai mazinātu temperatūru pie karsoņiem. Nogriežu visu ķekaru, kad sāk vērties divi pirmie ziedi. Tas ir jāpagūst, citādi žāvējot paliek brūni.» 

Kliņģerītes, atraitnītes Initas mammai aug dārzā, arī peonijas, kuras palīdz pret ģikti, klepu, krampjiem, un to košās ziedlapiņas uzlabo tējas krāsu. 

Initai ir arī savs mežs – tā viņa domās sauc vietas Bārbelē, kur lasa sēnes, griež pirtsslotas, no turienes ved mājās meža zemenītes ar lapām, brūkleņu, melleņu mētras ar ogām. «Pa ozolzaram nolaužu, jo man ļoti patīk smarža, kad ozoli vīst. Gatavojot tēju, pa ozollapiņai norauju un iemetu krūzē. Asinszāles lasu tikai Kurzemē, netālu no Liepājas, mūspusē tik spēcīgas neesmu manījusi,» stāsta Inita. 

Tējas Inita žāvē virtuvē, kur iespīd tikai rīta saule un vienmēr vaļā logs. Drogas ir jāmaisa un jāpārlasa, īpaši uzmanoties no sīkiem kukainīšiem, kuri mīt ziedos. Glabā kartona kastītēs, bet dāvanām kārto dažādos interesantos stikla traukos. 

Citādāks lietojums

Agrāk gadījies tā, ka zāļu tējas palikušas pāri, bet tās neiesaka iekšķīgi lietot otrā glabāšanas gadā. Vākšanā liels darbs ieguldīts, tāpēc Initai nav gribējies tējas izmest, viņa izdomājusi lietojumu. «Savāru stipru un pieleju vannas ūdenim vai arī ieberu drogas bļodā, uzleju ūdeni, ļauju ievilkties un tad mērcēju tajā kājas, plaukstas vai rokas līdz elkoņiem.»  

Ārstniecības augu grāmatā Inita atradusi norādījumus, kuras drogas var lietot tikai ar dažādiem nosacījumiem. Tās viņa mājās nenes, arī augu saknes viņa nerok un nelieto. Ir zālītes, ar kurām nekādu joku nav. Jebkuram, kurš organisma tīrīšanas nolūkā nolemj lietot kādu zāļu tēju kūri, Inita iesaka par to aprunāties ar savu ģimenes ārstu.   

PADOMI

Visnoderīgākie ir augi, kuri auguši mums tuvā, zināmā, tīrā vidē.

Drogām jābūt tīrām, nebojātām, vācot tās nedrīkst saspiest, žāvējot jāattīra no kukaiņiem, kuri mīt augu ziedos.

Zāļu tējas jāvāc sausā laikā, bet ne jauna Mēness un pilna Mēness laikā. Miziņas un pumpurus plūc pavasarī no jauniem augiem. Ziedus vāc ar rokām pirms plaukšanas vai pilnziedā. Augu galotnītes ievāc bez koksnainās daļas. Augļus un sēklas ievāc nogatavojušos.

Sulīgajiem augļiem vākšanai nebūs piemērots dienas vidus, bet rīts vai agra pēcpusdiena. Saknes ievāc agrā pavasarī pirms lapu plaukšanas vai vēlā rudenī.

Zāļu tējas kaltē ēnainā vietā, kur labi vējojas, drogas izklāj plānā kārtā, vairākas reizes dienā pārcilā.

Gatavojot uzlējumu, zāļu tējas pirms lietošanas noskalo ar aukstu ūdeni. Vislabāk – aplej ar ūdeni istabas temperatūrā un ļauj ievilkties aptuveni 6 – 8 stundas.

Novārījumiem tēju aplej ar verdošu ūdeni, mazliet pavāra, ļauj ievilkties, nokāš vai pārlej kādā siltumu uzturošā traukā.

Gatavojot tēju ikdienas lietošanai, drogas pārlej ar apmēram 70 grādu karstu, bet ne verdošu ūdeni, ļauj ievilkties apmēram piecas minūtes, nokāš un dzer.   

UZZIŅAI

Pret klepu palīdz aveņu un liepziedu tēja. No avenēm tējai izmantojamas lapiņas, dzinumi un ogas. Aveņu tēja atvieglo nepatīkamās sajūtas klepojot. Aveņu zariņus vāra apmēram 7 – 10 minūtes. Liepziedu tēja iedarbojas nomierinoši, palīdz pret bezmiegu, satraukumu, stresa situācijā, ir labs pretklepus līdzeklis, sviedrē, palīdz pret saaukstēšanās slimībām.

Dzērvenes, svaigas vai kaltētas, satur daudz C vitamīna, mikroelementus, B grupas vitamīnus un benzoskābi. Palīdz pret saaukstēšanās slimībām, klepu, iesnām, drudzi, urīnceļu iekaisumu. Dzērvenes vislabāk ēst svaigas. Ja tādas ir par skābu, novāra, izberž caur sietu vai marli. Mazliet atdzesē, var saldināt ar medu.

Kumelītes satur ēteriskās eļļas, B un C vitamīnu, gļotvielas, organiskās skābes. Tāpat kā liepziedu, arī kumelīšu tēja noder pret saaukstēšanās slimībām, nomierina, dod miegu.

Piparmētru tēja ir bagātīga ar ēteriskajām eļļām un satur ļoti daudz organismam labvēlīgu vielu. Tai ir atsvaidzinoša un nomierinoša iedarbība. Inhalācijas mazliet remdē augšējo elpceļu iekaisumu, vieglāk elpot iesnu laikā.

Ceļteka, ceļmallapa – bērnībā katrs būs to lipinājis pie savainota ceļgala vai nobrāzuma. Tēja palīdz pret caureju, angīnu, balss saišu iekaisumu, bronhītu, insektu kodumiem. Ja ir bronhīts, tējai lapas aplej ar aukstu ūdeni un tur vismaz piecas stundas. Ja klepus ir ar krēpām, vāra karstu, ļauj ievilkties, dzerot pievieno medu, palīdz arī pret aizsmakumu.

Pelašķu tēja ir rūgta, bet der klepus ārstēšanai, palīdz pret iekaisumiem, aptur asiņošanu, mazina temperatūru. Grūtniecības laikā gan to nevajagot lietot.

Raudenes tēja sviedrē, mazina klepu, ja ir angīna, ar to skalo kaklu.

Upenes lieto kā pretcaurejas un pretklepus līdzekli. Mazina temperatūru, palīdz izsvīst un atkrēpoties. Lieto ogas, lapas, zariņus, pie saaukstēšanās slimībām palīdz upeņu ievārījums.

Trejkrāsu vijolītes laksti – attīra organismu, izmanto klepus, bronhīta gadījumos.

Bērza lapu un pumpuru tēja satur ēteriskās eļļas un C vitamīnu. Ja ir angīna, pumpurus der košļāt.

Vīgriezes tējai piemīt sviedrējošas, nomierinošas īpašības, tā mazina drudzi. 

Nātres ir īsta vitamīnu krātuve. C vitamīna vien nātrē ir četras reizes vairāk nekā citronos, K vairāk nekā spinātos un kāpostos. Neaizstājams līdzeklis asins sastāva uzlabošanai, palīdz pret hemoroīdiem un impotences ārstēšanā. No nātru lapām un saknēm gatavo uzlējumu matu skalošanai un galvas ādas ierīvēšanai. Šim nolūkam saknes der pat labāk, jo tajās ir dabiskie cukuri un vērtīgas minerālvielas.

No Initas Lībiņas piezīmēm.