ĢMO – kas tas ir? (30)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flick.com

Kā stāsta Zemes draugu projektu koordinatore Ance Gobiņa, Latvijā un visā Eiropā saasinājušās diskusijas par ĢMO izmantošanu. Viņa uzsver, ka ne vienmēr cilvēkiem pietiek izpratnes par to, kas ir ĢMO, kā ar tiem saskaramies ikdienā utt. Pēc definīcijas "ĢMO ir augi vai dzīvnieki, kuru ģenētiskajā materiālā mākslīgi ievadīti sveši gēni no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem, lai piešķirtu tiem kādu konkrētu vēlamu iezīmi, piem., izturību pret agroķīmiju vai spēju pašiem saražot indi pret kaitēkļiem".

Ir prasība, ka uz pārtikas produktu etiķetēm jābūt norādei, ja ĢMO ir vairāk par 0,9%. Bet parasti šī informācija uzrakstīta tik sīki, ka diez vai veikalā pircējs to burtos un vai visi sīkos burtus spējīgi ieraudzīt (Kuldīgā kāda mediķe teica, ka cilvēki pērkot palielināmo stiklu speciāli šim nolūkam). A.Gobiņa uzsver, ka

Latviju daudzi apskauž, jo mūsu valstī ir prasība, lai šī informācija būtu norādīta arī veikalā (piemēram, Rimi tā ir uz cenu zīmēm, Elvi – atsevišķa zīmīte pie plaukta).

Mūsu veikalos nopērkama no ģenētiski modificētas sojas ražota eļļa, daudzos produktos (saldumos, tostarp šokolādē, piena izstrādājumos u.c.) ir sojas lecitīns, arī sojas milti. Taču jāatceras par 0,9% un tas, ka soja var arī nebūt ģenētiski modificēta (40% no pasaulē audzētās sojas nav ĢM). Ja šos izstrādājumus, izlasījuši etiķetes, varam nepirkt, tad citādi ir ar lopkopības un putnkopības produktiem.

Ķer nu vēju

Šobrīd Eiropā noris diskusija par to, lai ražotāji norādītu, ka barībā izmantoti ĢMO. Pie mums, piemēram, Ķekavas vistu ražotāji atklāti pateikuši, ka putnu barībā ir 20% ģenētiski modificētas sojas un ka tā nekādu kaitējumu nenodarot.

Ģenētiski modificēto augu skaitā ir arī kukurūza. Eiropas Savienībā noteikts, ka tā nav domāta pārtikai cilvēkiem, bet izmantojama lopbarībai.

Tikai tehniskām vajadzībām radīta kartupeļu šķirne "Amflo ra" – tā paredzēta papīra cietei (to izmanto spīdīgā papīra ražošanai).

Bet A.Gobiņa atgādina, ka ĢMO izplatība var kļūt nekontrolējama kaut vai tāpēc, ka vējam robežu nav – ziedputekšņi tiek pārnēsāti uz visām pusēm.

Tieši šā iemesla dēļ ir doma par to, lai visa Baltija kļūtu par teritoriju, kurā aizliegts audzēt ĢMO.

Pētījumi – ierobežoti

Jau 2000. gadā 828 pasaules zinātnieki no 84 valstīm izplatīja atklātu vēstuli, tajā brīdinot par ĢMO bīstamību. Diemžēl neatkarīgu pētījumu iespējas ir ierobežotas: biotehnoloģiju kompānijas aizliedz tos veikt, sakot, ka viņu darbība ir komercnoslēpums, un pētījumus veic pašas, bet tie daudzos raisa šaubas. Ir zinātnieki, kam izdevies noskaidrot, ka dzīvniekiem, kas ēdināti ar ĢM barību, ir nopietnas veselības problēmas: neauglība, imūnsistēmas traucējumi, paātrināta novecošanās, pārmaiņas aknās, nierēs, liesā u.c. Līdz ar to ir pamats domāt, ka ir cieša saikne starp barību un saslimšanām. Tā nu aktualizējies jautājums, vai kas līdzīgs nenotiek ar cilvēku.

Latvijā – kontrolē

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ik gadu plāno kontroles saistībā ar ĢMO. Tā, piemēram, 2008. gadā ņemti 98 pārtikas paraugi (sojas olbaltums, soju saturoši produkti, kukurūza, rīsi, bērnu pārtika, kartupeļi, uztura bagātinātāji, desas). Astoņos paraugos konstatēts ĢMO, bet nepārsniedzot 0,9% (divi bērnu pārtikas paraugi, četri sojas produktu paraugi, divi cīsiņu paraugi). Savukārt no 12 dzīvnieku barības paraugiem četros ĢMO bijis virs 0,9%. Ja ĢMO virs 0,9% – jāpārmarķē, lai pircējs būtu informēts; ja zem 0,9% – ja uzņēmums pierāda, ka ĢMO gadījies nejauši vai tas bijis tehniski nenovēršami – t.i., uzņēmums darījis visu, lai ĢMO nebūtu, – nav jāpārmarķē; ja to pierādīt nevar – jāpārmarķē. Diemžēl PVD ir ierobežoti līdzekļi, un tas ietekmē kontroļu skaitu.

Komentāri (30)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu