Maize jau izsenis ir viens no pamatproduktiem latviešu galdā. Cik tā ir veselīga un kādēļ tā būtu jāēd, portāls TVNET jautāja "Lāču" maizes ceptuves saimniekam un maizniekmeistaram Normundam Skauģim. Viņš skaidroja maizes nozīmi ikdienas uzturā.
Kāpēc jāēd maize? (68)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Maize ir augsti sabalansēts un ideāls pārtikas produkts mūsdienu cilvēkam. Maizes izstrādājumu uzturvērtība ir cieši saistīta ar mīklas gatavošanā izmantotajām izejvielām, to ķīmisko sastāvu un bioloģisko vērtību.
Maize ir nozīmīgs uzturvielu piegādātājs cilvēka organismam – tajā ir daudz ogļhidrātu, olbaltumvielas, šķiedrvielas, kā arī organismam nepieciešamie vitamīni un minerālvielas. Veselīgs uzturs nodrošina pareizu organisma augšanu un attīstību, veicina darbspējas un labu pašsajūtu.
Dienā apēdot 220 g maizes, organisms tiek nodrošināts ar 30% no ieteicamā ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzuma.
Šķiedrvielas veicina kuņģa darbību, zarnu peristaltiku, tīra zarnu sieniņas, kalpo kā mikroorganismu barības vide, sekmē kuņģa un zarnu satura transportu, kavē toksisko vielu veidošanos un uzkrāšanos.
Rudzu pilngraudu (cepta no 100% rudzu miltiem) maize ir viens no nozīmīgākajiem šķiedrvielu avotiem.
Apēdot 220 g (aptuveni 2 šķēles) maizes dienā, tiek uzņemti 40% no dienā nepieciešamā šķiedrvielu daudzuma.
Vitamīni – maize ir nozīmīgs B grupas vitamīnu avots, kas sekmē vielmaiņu. Arī PP grupas vitamīni. Vitamīni un minerālvielas, kas veidojušies dabīgā rūgšanas procesā, organismā uzsūcas daudz ātrāk kā mākslīgi radītie.
Minerālvielas – maizē ir nelielā daudzumā, bet tās ir pietiekami nozīmīgas: jo vairāk izmantotie milti satur graudu ārējos apvalkus, jo minerālvielu daudzums ir lielāks. Maizē ir tādas minerālvielas kā nātrijs, kālijs, kalcijs, fosfors un dzelzs. Visvairāk minerālvielu ir rudzu maizē, kas cepta no 100% rudzu miltiem (tās cepšanai parasti tiek izmantoti visrupjākā maluma milti). Vismazāk šķiedrvielu ir baltmaizē (kviešu maizē).
Maizei ir liela nozīme ikdienas uzturā
Arī uztura speciālists Zigurds Zariņš sarunā ar portālu TVNET norādīja uz maizes lielo nozīmi cilvēku uzturā. Viņš pastāstīja, ka pusi nepieciešamo ogļhidrātu cilvēkam vajadzētu uzņemt ar graudaugiem, tostarp maizi.
Vienlaikus cilvēks maizi uzturā var nelietot, taču tad vajadzētu lietot citus graudaugu produktus, piemēram, putras un makaronus.
Pēc Zariņa teiktā, maizi uzturā var lietot jebkurš cilvēks, tikai jāskatās tās sastāvdaļas.
Piemēram, veciem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar vēdera izeju, vairāk vajadzētu lietot graudu un kliju maizi.
Īsta rudzu maize
Skauģis pastāstīja, ka "Lāču" maizes cepšanai tiek izmantotas tikai dabīgas izejvielas - rudzu milti, ūdens, cukurs, ķimenes un sāls. Bez jebkādām sintētiskām piedevām un mākslīgiem uzlabotājiem. Izmantojot augstākās kvalitātes rudzu miltus, tiek cepta tumšā rudzu un rudzu saldskābā maize.
Bez rauga
„Lāčos” ceptajai rudzu maizei ir viena no sarežģītākajām un senākajām gatavošanas tehnoloģijām pasaulē. Tāpat kā senos laikos, mīkla tiek ilgi raudzēta pēc īpašās daudzpakāpju tehnoloģijas. Mīklas tapšanas procesā tiek izmantots dabīgais ieraugs. Nav nepieciešams presētais raugs. Ilgajā raudzēšanas procesā rodas ievērojami vairāk organismam nepieciešamo uzturvielu un vitamīnu. Maizes kopējais pagatavošanas process ilgst līdz 36 stundām.
Roku darbs
Īstu rudzu maizi ar mašīnām nav iespējams pagatavot. Katrs maizes kukulītis ir rūpīgi rokām veidots. Mīklu nedrīkst daudz viļāt un spaidīt, lai mīklas sadales procesā netiktu traumēta tās pirmatnējā struktūra un lai cepoties rudzu maize iegūtu vajadzīgo aromātu, garšu un vislabāko porainību. Tāpēc „Lāču” maize ir tik īpaša, garda un smaržīga.
Senas cepšanas tradīcijas
"Lāčos" maize top, ievērojot gadu simtiem koptās maizes cepšanas tradīcijas. „Lāči” ir, iespējams, vienīgā maizes ceptuve pasaulē, kur senās cepšanas tradīcijas saglabātas visos maizes tapšanas posmos un procesos. Maizes raudzēšana notiek koka abrās. Maizi cep ar malku kurinātā mūra krāsnī, izmantojot dzīvo uguni. Cepšana notiek uz sakarsēta klona – akmens virsmas. Tieši tāpat kā mūsu senči to darīja pirms simts un vairāk gadiem.