es visu dienu kustos,ēdu daudzmaz veselīgi,bet no pieredzes varu teikt-kustības diezko pie muguras sāpēm nelīdz,visa tā vingrošana un aktīvs dzīvesveids ir profilaktiski līdzekļi,bet kad jau sāp ir nepieciešams laikietilpīgs un nopietns ārstēšanās proces,ar vingrošanu vien nebūs līdzēts
muļķības tak, nedrīkst sildošas procedūras veikt, ja sāp, tas īslaicīgi noņems sāpes, bet kad atdzisīs, muskuļi saraujas un sāp vairāk. Neva akūtos gadījumos sildīt.
Man rados ir visai ekscentriska būtne - mana māsīca. Kad viņa bija vēl pavisam jauniņa, bet es vēl knapi no pagaldes izlīdis, viņas dvīņu meitas apmeklēja baleta nodarbības pie privātskolotājas. Sanāca tā, ka māsīcai sāka sāpēt sprands. Reizēm tās baletstundas bija vēlu, un tad viņa ar bērniem palika pie mums pa nakti, jo nebija, ar ko aizbraukt uz savu ģerevņu. Nekad neaizmirsīšu, kā viņa kliedza naktīs no sāpēm. Pat blokādes nelīdzēja. Māsīcai bija ļoti jaunavīgs augums, baletskolotāja palūdza viņu Jaungada koncertā izlīdzēt ar vienkāršu deju, lai aizvitotu kādu pusaugu resnulīti, kurai nekādi dejas nepadevās. Māsīca piekrita, skolotāja neņēma maksu par māsīcas ievadīšanu baleta pasaulē. Un tās bija universālas zāles, jo māsīca jau pēc pāris nedēļām (2 nodarbības nedēļā) vairs naktīs nekliedza un teica, kaa vairs nedzerot pretsāpju zāles, sprands pārstājis sāpēt. Joprojām reizēm māsīca atkārto tos baleta vingrinājumus, bet par sāpēm vairs nav sūdzējusies. Mans mammuks arī pa kluso samācījās no viņas tās kustības un vienatnē drusku paķēmojas. Kad prasīju, viņa atbildēja - tas tā, katram gadījumam, lai nebūtu kā māsīcai jaunos gados. Tā ka kustieties, dāmas, kustieties, tas jums nāks par labu. Nu, ja man pašam vajadzēs, man ir gan māsīca, gan mammuks, lai dresē, ko pašas zina! :)))