Dermatoloģe Aija Bičevska min, ka pēdējos gados tas notiek aizvien biežāk un infekcijas uzliesmojumu iemesls ir arī globālā sasilšana, jo sēnītēm nav nekā labāka par siltu un mitru vidi. Vēl tām patīk, ja cilvēks pastiprināti svīst, lieto daudz saldumu un antibiotikas, jo to pamatā ir penicilīna sēnīšu izvilkums, kā arī ja nēsā slēgtus, gumijotus apavus.

"Ļoti bieži sēnīte ir tikai kāju pirkstu starpā, kur āda kļūst sārta un mitra. Parādās plaisas un liela nieze. Ilgu laiku tā var būt tikai uz vienas kājas," raksturo dermatoloģe. Viņa piebilst -

ja pēdas kārtīgi kopj, neļauj tām sasvīst

un lieto attiecīgus medikamentus, no šīs infekcijas var diezgan ātri atbrīvoties.

Grūtāk klājas, ja sēnīte ieperinājusies nagos. "Visbiežāk tiek skarti pirmo un piekto kāju pirkstu nagi. Tiem no augšas uz dzeltenīgu sāk mainīties krāsa. Nags kļūst biezāks, sāk drupt, smakot. Ļoti ilgi neārstētas nagu sēnītes iziet no robežām uz pēdām. Tur sākas ādas nieze, lobīšanās, sārtums, plaisas, pūslīši. Atsevišķi perēkļi var pāriet uz apakšstilbiem un pat rokām," brīdina A. Bičevska, norādot, ka ārstēšana ir ilga.

Kājas nags ataug sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet veselības atgūšanai nepieciešami vismaz trīs mēneši.

Nevajagot uzķerties uz reklāmas trikiem, kas sola atveseļošanos dažu nedēļu laikā, bet savlaikus vērsties pie ārsta.

"Ir atsevišķas slimības, kas ļoti atgādina sēnīti, piemēram, zvīņēde. Tāpēc jātaisa analīzes, lai precīzi noteiktu to veidu un sāktu ārstēšanu," teic dermatoloģe.

Profilakses nolūkā ieteicams nevilkt svešus apavus, nēsāt kokvilnas zeķes, tās bieži mainot, un ievērot personīgo higiēnu. Nagus var kopt, piemēram, ar ābolu etiķi, jo sēnītēm nepatīk skāba vide. Savukārt apavos, lai tos dezinficētu, ieteicams ievietot hlorofila vai formalīna šķīdumā samitrinātas avīzes, iesaka A. Bičevska.