Viļķeniete A. Ērmane ir apguvusi fizioterapeites specialitāti Rīgas Stradiņa universitātē un vairāk nekā gadu strādā Limbažu slimnīcas rehabilitācijas nodaļā. Viņa pati ļoti labprāt peldas un ir vadījusi ūdens aerobikas nodarbības. Tiesa, vairāk pašas priekam. Limbažu pusē nodarbību iespējas ūdenī ir ierobežotas -  trūkst baseinu. Cerams, ka kādreiz mūsu nodaļā varēs ar pacientiem darboties ūdenī. Šādas procedūras cilvēkiem patīk un vingrošanai ūdenī ir savas priekšrocības, viņa saka.

Galvenais priekšnoteikums fiziskām nodarbībām ūdenī - tam ir jāpatīk!

Un ne vien pašam pacientam, bet arī fizioterapeitam. Ja ir bail no ūdens, tad nevajag sevi mocīt ar netīkamām nodarbībām.

Agnese gan piebilst: "Vingrojām kopā ar meitenēm, kuras vispār nepeld. Nelielā kādas pirtiņas baseinā viņām patika, viņas jutās droši, jo ūdens līmenis nemainīgs, zem kājām stingrs pamats."

Pie fizioterapeita bieži vēršas pacienti, kuriem ģimenes ārsts vai neirologs ieteicis peldēt. Tad jautāju, kā viņi peld. "Pārsvarā ar paceltu galvu augstu virs ūdens."

Tā cilvēks pārslogo kaklu un sprandu

un vēl vairāk sev kaitē, skaidro fizioterapeite. Vai nu jābūt labam peldētājam, kurš ieelpo pamīšus uz vienu un otru pusi, bet izelpo ūdenī, vai var peldēt uz muguras, pagulēt virs ūdens zvaigznītē. Tad kakls ir pilnībā atslābis.

Sevišķi tas jāievēro cilvēkiem ar kakla, spranda un muguras problēmām. Ko darīt ar rokām un kājām, tam nav tik liela nozīme.

Liela ūdens priekšrocība ir tā, ka notiek relaksācija. Piemēram, cilvēkiem ar locītavu sāpēm ūdenī tās būs vieglāk saliekt, iztaisnot, varēs izkustināt vairāk nekā uz sauszemes. Turpretī, strādājot ar ūdens pretestību, var iegūt lielāku slodzi, piemēram, skrienot. Būs lielāks enerģijas un kaloriju patēriņš gan kustoties, gan tādēļ, ka ūdens ir vēss.

Tas bieži ir svarīgi sievietēm, kuras vēlas zaudēt svaru,

saka A. Ērmane. Cilvēkam ar lieko svaru var būt vieglāk kustēties ūdenī. Bieži cilvēkam, kurš locītavu vai svara dēļ nevar apmeklēt aerobikas nodarbības zālē, ūdenī kustēties ir vieglāk.

Tāpat kā treniņiem uz sauszemes, arī ūdenī ir divu veidu vingrošana - muskuļu stiprināšana un aerobā slodze jeb kardiotreniņš. Viens veids stiprinās muskuļus, otrs sirdi un kausēs tauciņus. Veselam cilvēkam šos vingrinājumus vajadzētu kombinēt. Tomēr, pirms sākat jebkādu treniņu, jānoskaidro, kāda slodze būs piemērota. Jāseko līdzi savam sirds ritmam, brīdina fizioterapeite. Nevar skriet un lēkāt tā, ka sirds lec pa muti ārā!

No pārslodzes labuma nebūs, tā kaitē organismam.

Vajadzīga mērena slodze.

Fizioterapeiti pulsu rēķina pēc formulas 220 mīnus vecums, tā iegūstot maksimālo pulsu, ātrāk par kuru sirsniņai pukstēt nedrīkst ļaut. Sporta nodarbībām vispiemērotākais būs pulsa ātrums 60 (70% no šā skaitļa). Augstas klases sportisti iet augstāk 80 (90%, pat 100%). To, cik ilgi turpināt nodarbību, nosaka pulss, nevis, piemēram, sieviešu žurnāli, kuros apgalvots, ka kalorijas sāk sadegt pēc tik un tik minūtēm. Netrenētam cilvēkam arī

pēc 5 vai 10 slodzes minūtēm sirds var sākt sisties tik strauji,

ka ieteicams darbošanos pārtraukt, pakāpeniski palēninot tempu, lai organisms pierastu pie pārmaiņas.

Kā varētu notikt treniņš pludmalē? Nedaudz pasauļoties, tad pareizi izpeldēt nelielu līkumiņu, lai iesildītos. Tad sākt ar treniņu katram muskulim. Pēc tam var sekot aerobā slodze, saka A. Ērmane. Aerobikai var pieiet diezgan brīvi skriet, lēkt, soļot. Galvenais kustēties.

Jāatceras, ka pēc tam, kad muskuļi ir patrenēti,

vajadzīga atsildīšanās ar stiepšanās vingrojumiem.

Tie nāks par labu arī, ja visu dienu peldēts un lekts, lai nākamajā dienā nesāp! Ir gan lietas, kas jāievēro darbojoties. Vingrot visērtāk, kad ūdens ir krūšu līmenī, tad var palēkāt, izkustināt rokas. Visam pamatā ir izejas pozīcija stabila stāja, ievilkts vēders, taisna mugura.

Vingrojumi muskuļu stiprināšanai jāpilda lēni, koncentrējoties un domājot par kustībām. Sākumā cilvēkiem mācu sajust dziļos muskuļus. Nevis tikai tos, kas ir virspusē. Tas ir ilgs treniņš koncentrējoties. Tas nav viegli, secina speciāliste. Ūdenī veicamus vingrojumus var meklēt literatūrā un arī internetā.

Darbojoties ūdenī, jāpadomā arī par tīri praktiskām lietām, piemēram, vai vingro baseinā vai dabiskā ūdenstilpē. Dabā tas būs sarežģītāk, jo problēmas var radīt nelīdzens pamats, kā arī tas, ka nav kur pieturēties, kas ir labi, veicot atsevišķus vingrojumus. Tāpat problēmas var sagādāt stikli, ar kuriem iespējams sagriezties.

Tomēr A. Ērmane uzskata, ka vislielākā iespēja nodarīt sev pāri ūdenī ir pašiem, rīkojoties neapdomīgi. "Nevaru noskatīties, kā cilvēki lec ūdenī uz galvas. Tas ir ļoti riskanti, jājautā, vai tiešām tas ir to vērts? Neriskējiet ar veselību!" viņa aicina. Un sarunas noslēgumā piebilst: "Galvenais - jākustas un jākustas vairāk!"

***

Vingrot var arī vannā! Guļot vannā,

saāķē kopā pirkstus un braukā pa vēderu no augšas uz leju,

tam nepieskaroties, bet veidojot vilnīti. Tā izmasēsiet vēderu un gremošanas sistēmu!