Vakcīnas - daudz drošākas un efektīvākas nekā agrāk

Lai izprastu vakcinācijas darbības principus un kliedētu aizspriedumus, svarīgi zināt vakcinācijas vēstures svarīgākos notikumus. Pirmais ir angļu ārsta Dženera 1796. gadā veiktais atklājums, ka no tolaik Eiropā ļoti postošajām melnajām bakām cilvēka imūnsistēmu var aizsargāt ar nekaitīgāku baku vīrusa variantu. Savā eksperimentā viņš izmantoja cilvēkam pilnīgi nekaitīgo govju baku pūslīšu šķidrumu, proti, ievadīja tos savam dēlam, kurš ieguva imunitāti. Divus gadsimtus vēlāk šā atklājuma rezultātā bakas ir pilnībā izzudušas no mūsu planētas.

Otrs atklājums ir slavenā franču mikrobiologa, ķīmiķa Luija Pastēra 19. gadsimtā atklātā vakcīna pret trakumsērgu. Līdz tam trakumsērga bija pilnīgi neārstējama un traku dzīvnieku kodumi cilvēkam nozīmēja drošu nāvi. Luijs Pastērs, eksperimentējot ar trušiem, veicināja atkārtotu novājināta vīrusa iekļūšanu smadzenēs, kas nodrošināja imunitāti pret šo slimību. 1885. gadā zinātnieka jauniegūto vakcīnu saņēma traku suņu sakosts zēns vārdā Jozefs Meisters - pirmais cilvēks, kuram dzīvību glāba šis nozīmīgais zinātnieka atklājums.

Kopš pirmajiem eksperimentiem zinātne vakcinācijas jomā ir spērusi milzu soļus, radot ļoti daudzas drošas, pārbaudītas un efektīvas vakcīnas cīņai ar infekcijas slimībām. Mūsdienās praksē galvenokārt tiek izmantotas rekombinētas vakcīnas, kas nozīmē, ka vakcīnu sastāvā neietilpst novājināti vīrusi vai mikrobi, par kuriem nezināšanas pēc vecāki varētu bažīties kā par iespējamiem saslimšanas izraisītājiem.

Vakcīnas satur tikai atsevišķu slimību izraisītāju "būvelementus" vai vīrusam līdzīgas daļiņas. Ievadot tos vakcīnas veidā, cilvēka dabīgā imūnsistēma tiek it kā apmācīta un iegūst imūnatmiņu - saskaroties ar slimību, tā to atpazīst un cilvēks nesaslimst. Nezināšanas dēļ raisītā pārspīlētā baiļošanās, ka organismā ar vakcīnu tiek ievadīti sveši antigēni, vīrusi un baktērijas, nav pamatota, jo jaunās vakcīnas ir daļēji sintezētas, izmantojot gēnu inženieriju.

Ja šos faktus nezina vecāki, tas ir saprotams, bet

nebūtu pieļaujams, ka pret vakcināciju aģitē arī paši mediķi,

kā reizēm nākas dzirdēt plašsaziņas līdzekļos. Iespējams, arī viņiem reizēm pietrūkst jaunākās informācijas par tās vai citas vakcīnas sastāvu, iedarbību. Taču jāuzsver, ka medicīniskā izglītība ir uz pašu mediķu sirdsapziņas, tās iegūšana ir atkarīga no paša medicīnas darbinieka iniciatīvas un vēlmes apgūt jauno un progresīvo, un zinu, ka vairums mediķu to arī dara.

Dzīvo ilūzijās

Interesanti, ka vakcinācijas nodrošinātā daudzu infekcijas slimību izskaušana vienlaikus ir iemidzinājusi cilvēku vēlmi tikt pasargātiem un potēties - cilvēki dzīvo ar maldīgu ilūziju, ka viņus slimības neskars. Arī prakse rāda, ka aktīvāk vakcinējas pret tām slimībām, kur cilvēki ikdienā jūt draudus un redz bīstamas sekas.

Piemēram, daudzi gatavi maksāt par poti pret ērču encefalītu, kas nav iekļauta valsts imunizācijas kalendārā, jo biedē iespējamā paralīze, intelektuālo spēju zudums u.c. šīs slimības raisītās sekas. Taču no difterijas nebīstas, jo sen pagājuši laiki, kad no slimības mira masveidā, kad smagajiem pacientiem bija jāveic traheostomija jeb iegriezums balsenē, lai pasargātu no nosmakšanas, jo balsenē veidojās plēves. Mūsdienās difterijas pacienti iet bojā nevis no smakšanas, bet gan no sirds paralīzes - to sabiedrībā mazāk zina,

tāpēc rodas ilūzija, ka slimība nav drauds.

Vai patiešām mums jāpiedzīvo agrāko infekciju atgriešanās, lai cilvēki pārdomātu vakcinācijas lietderību un atkal vakcinēto aktīvāk?

Imunizācijas kalendārs - labs, bet pilnveidojams

Eiropas veselības aprūpes institūcijas ir ļoti atzinīgi novērtējušas Latvijas valsts imunizācijas kalendāru, kurā patlaban iekļauta vakcinācija pret 13 infekcijas slimībām.

Man kā bērnu ārstam liktos svarīgi,

lai Latvijas bērni pēc iespējas drīzāk tiktu vakcinēti arī pret rotavīrusu -

ļoti lipīgu vēdera caureju izraisošu vīrusu, ar ko valstī ik gadu slimo tūkstošiem bērnu. Patlaban bērnu vakcināciju valsts imunizācijas kalendāra ietvaros līdzekļu trūkuma dēļ paredzēts sākt tikai no 2014. gada.

Sākot vakcināciju, saslimstība noteikti tiktu samazināta, būtiski atslogojot veselības aprūpes darbiniekus, veselības budžetu un vecākus, kuriem bērnu slimošanas dēļ jākavē darbs.