Taču eksperti atzīst, ka 80% gadījumu cilvēka veselības stāvoklis ir atkarīgs tikai no cilvēka paša, tāpēc arī, sākoties rudens sezonai, cilvēkiem nevajadzētu paļauties uz farmācijas kompāniju solījumiem.

"Ja cilvēks pats neko nebūs darījis savas veselības labā, tad arī vitamīni nepalīdzēs," atzīst klīnikas "Premium Medical" vadītāja Signe Dauškane-Platace.

"Par imunitātes stiprināšanu jādomā visu laiku, nevis jāsāk par to uztraukties tikai rudenī. Organisma norūdīšana, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes ir visiem zināmi atslēgas vārdi imunitātes nostiprināšanai. Tai pašā laikā regulāri ir jāpārbauda savs vispārējais veselības stāvoklis, izdarot elementārus profilaktiskus izmeklējumus vismaz reizi gadā. Piemēram, pārbaudot sirdsdarbību, elpceļus, kā arī veicot asins analīzes, ir iespēja konstatēt vispārējo veselības stāvokli, kas norāda, vai organisms ir gana spēcīgs, lai cīnītos pret gadalaiku vīrusiem un infekcijām.

Veicot šādus minimālus izmeklējumus, kā arī stiprinot organismu ar dabīgiem vitamīniem, kurus var uzņemt, uzturā lietojot, piemēram, dzērvenes, kivi, mežrozīšu augļus un kāpostus,

jebkurš var nostiprināt savu imunitāti, izvairoties no ķīmisko vitamīnu lietošanas ikdienā."

Rudens ir tas laiks, kad cilvēki daudz biežāk slimo ar akūtām elpceļu infekciju slimībām. Ar pilošu degunu, aizsmakumu, sāpēm kaklā un citām nepatīkamām sajūtām, ko izraisa vīrusi, sastopamies katru rudeni, tādēļ jo būtiskāk ir domāt par sava organisma kopējo veselību un vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes.

Speciālisti organisma stiprināšanai iesaka:

• vienu reizi gadā izvērtēt kopējo veselības stāvokli (kopā ar ārstu izanalizēt veselības stāvokli un izveidot profilakses plānu);

• izvairīties no pārsalšanas, izvēloties atbilstošu apģērbu un apavus (ja cilvēks sāk salt, tas uzreiz paaugstina organisma uzņēmību pret vīrusiem);

  Reklāma

• rudens sākumā

  izvairīties no pārāk agras silto rudens drēbju vilkšanas;

• izvairīties no pārāk ilgas uzturēšanās slēgtās telpās, īpaši ar cilvēkiem, kuri jau ir saslimuši (ja nav iespējams no tā izvairīties, tad noteikti bieži jāvēdina telpas);

• ēst ķiplokus;

• pastiprināti uzņemt C vitamīnu, vēlams dabīgā veidā, piemēram, ēdot dzērvenes, kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus. Piemēram, kāpostos ir daudz vairāk C vitamīna nekā citronā!

• maksimāli bieži uzturēties svaigā gaisā. Pastaigas vakaros pēc darba dienas, pārvietošanās pa pilsētu, neizmantojot sabiedrisko transportu vai automašīnu, palīdzēs nostiprināt gan imunitāti, gan

  sniegs būtisku artavu organisma veselības nostiprināšanā kopumā;

• sportiskas aktivitātes atbilstoši savām spējām un veselības stāvoklim;

• domāt – Kalifornijas universitātes veiktajā pētījumā atklāts, ka domāšana stiprina organisma spēju pretoties, jo pastāv saistība starp imūnsistēmu un to smadzeņu daļu, kas atbild par plānošanu, atmiņu, tiesāšanu un abstrakto domāšanu;

• smieties – tas gluži nepalīdz uzņemt C vitamīnu, kā tiek runāts, bet sirsnīga smiešanās patiesi ietekmē aizsargšūnu rašanos, kā arī veicina asinsriti, samazina asinsspiedienu un muskuļu saspringumu un uzlabo zarnu trakta darbību;

• sargāt sevi no baktērijām, regulāri mazgājot rokas;

• dzīves un dvēseles harmoniju

  (izvairīties no pārlieku liela stresa un pārslodzes, nodrošināt pilnvērtīgu naktsmieru).

Ja tomēr slimība piemeklējusi, vispareizākais, protams, doties pie sava ģimenes ārsta, lai viņš izvērtētu simptomus, norīkotu uz nepieciešamajiem izmeklējumiem un ieteiktu vispiemērotāko ārstēšanās metodi.