Nespēju nevienu cēloni rakstā izlasīt. Simptoms simptoma galā. Man tie visi ir pēc vistuvākā cilvēka nāves un ko man tagad pakārties? Bet es nespēju koncentrēties un pieņemt lēmumu.
Raksts nekur nederīgs.Depresija iestājas lēnām ,nemanot un var nomākt ļoti ilgu laiku. Cilvēkam pazūd pozītīvā domāšana,ticība labajam,ticība sev.Vientulības sajūta,sajūta ,ka nevienam neesi vajadzīgs.Mīņājies uz vietas un neredzi izeju,sajūta ,ka viss beidzies,ka izejas nav.Protams,ir jāgriežas pie ārsta,jāpadzer antidepresanti (ilgums katram individuāls).Ļoti palīdz tuvinieki,draugi,jo depresantam ir jājūt uzmanība,rūpes par viņu un mīļums. Smaga lieta.
Ne tikai lēnām, arī uzreiz var pienākt, kad uzzini kādu ziņu un pasaule ap tevi sagriežas kājām gaisā. Un kad beidzot noslauki asaras, izrādās, ka mēneši aizskrējuši un neko no tā laika vispār vairs neatceries.
Depresija nav iesnas vai vēdersāpes. Kā ar neiroloģisku slīmību ar to ir apieties daudz sarežģītāk. Un pie daktera ne visi vēlas iet, ne visi iet, un ne visiem šie triviālie paņēmieni derēs.
ar depresiju tomēr jāvērša pie atbilstoša ārsta, nevis psihologs ez mediķa izglītības. Depresija nav slikts noskaņojums, īslaicīgas skumjas vai nomāktība, ar sarunām par bērnības traumām no tās neatbrīvosies.
Tas ir pat pārāk nopietni.
ļoyi interesanti ir tas, ka izdzēsts mans komentārs kur rakstīju, ka ir lappuse www.kinoliepaja.com, šajā lappusē ir nodaļa "kino psiholoģija" un tur ir ļoti interesanti materiāli par depresiju. jautaājums portālam: vai manā komentārā bija rupjība vai kāda cieņu aizskarošas lietas? vai jūs no konkurences baidāties?
kā jau visās lietās - putra, bradā apkārt bez tā Kunga luktura un nesaprot vairs, ne- kad rīts, kad vaksrs, ne - kur augša, kur apakša. Absolūts kaleidoskops!
Kā man "patīk"tik pastulbi raksti un arīdzan tādi paši par žurnālistiem un psihologiem nosacīti saucamie peršas veidotāji...Diemžēl pilna Latvija tagad ar šādiem puskoka lēcējiem.
kā kontaktēšanās virtuāli var izraisīt depresiju?
Man liekas, ka cēlonis varbūt vienveidīgs dzives veids,regulāra pārstrādāšanās, pārliecīgas prasības no gjimenes locekļiem, saspiesta dzīvošana mazā dzīvoklīti. Tas pamazām notrulina vīriešus, atliek meklēt glābiņu alkoholā. Ko nevar celt, to nevar nest.
raksts ir pilnīgs mēsls, neatbilst nosaukumam, un vēl tā frāze ka bieži pats slimnieks kauti nepamana, bet gan apkārtējie. vai muļķīgak nevar pateikt? cilvēks pats vislabāk jūt kas ar viņu notiek nevis apkārtējie. izkatās, ka raksta autors pat nezin kas ir depresija, pats nekad nav slimojis un tikai maļ nejēdzībā par pašnāvībām. tā arī es neko jaunu neuzināju no šī raksta, vai tiesām cilveki nevar pacensties pie rakstu kvalitātes, lai ir prieks lasīt citādi depresijā šitādi izpirdēti no ne kurines raksti padara apkārtējās pasaules uztveri vēl negatīvāku, tā vien ka ar šādu domu taisīts.
laikam tā arī ir... sākumā slikta pašsajūta, tālāk noslēgšanās no pārējiem un fināla depresija.
Taisnība par to personisko kontaktu... jo tikšanās iedvesmo, uzmundrina, notiek energijas apmaiņa... diemžēl internetā tas izpaliek, tikai vienpusējas ilūzijas par otru...
Atnāca doma, ka viens no depresijas cēloņiem varētu būt, ka cilvēki maz kontaktējas personīgi, vairāk meklē draugus vai paziņas caur internetu. Tādas sarunas var nebūt patiesas, jo tad var spēlēt lomu kādu vēlies.
Ja ir sākusies patiesa depresija, kas pārvērtusies slimībā, jāmeklē speciālista atbalsts. Arī te noderētu tuva cilvēka palīdzība, kurš ierauga, kas otram ir nepieciešams... atkal tiešais kontakts.
Bet lai tik tālu nenonāktu ir labas grāmatas, kas palīdz sevi noturēt labā "tonusā". JO gaišs cilvēks vienmēr ir patīkamāks par īgņu un neapmierināto. Bet te nu sākas darbs ar sevi, ik dienas, pa kripatiņai.... Tad tās bedres, kurās krītam kļūst arvien vieglāk pārvaramas, jo tajās mēs sākam meklēt mācību, kas jādara citādi, ko no tā var iemācīties? uttttt. :) Tikai pašam jāvēlas mainīties.
Vai nu sēdēt un nekā.. vai meklēt iespējas ,lai sāktu ko darīt...