« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. me 2012. g. 16. februārī, 18:47

   Ja ārsts ir konstatējis VD:
   
   1) Pārstāt domāt par iespējamajām slimībām, jo tas tikai baro VD un satraukumu - ja tev ir VD, tad tev ir VD - tā pat nav slimība, aizmirstiet vārdu slimība, tas viss ir galvā radies modelis, zemapziņas klupakmens, kas gandē visu dzīvi, bez jebkāda pamata.
   2) Dažādiniet savas domas, dariet kaut ko, kad uznāk depresīvais stāvoklis - atrodiet hobiju, uzturaties pēc iespējas vairāk ārā un vienmēr atceraties - AR JUMS NEKAS NENOTIKS, TĀS IR TIKAI UN VIENĪGI SAJŪTAS!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. JanisT 2012. g. 6. februārī, 15:41

   "bieži vien, lūdzot ārstu izrakstīt medikamentus, patiesībā cilvēks tikai alkst pēc mīlestības!"
   ..
   Man ir sibīrijas mēris, bet tagad saprotu, ka nevis jāiet pie ārsta, bet jāiet prasīt mīlestība.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. nu nu 2012. g. 30. janvārī, 15:37

   kad man bija 17, teica, ka resna esot.
   kad palika19 tad diagnosticēja veģ. distoniju.
   bet kad es sāku meklēt un uzmākties pamatīgāk, izrādījās viss daudz sarežģītāk (distoniju uzstāda lai tik no cilvēka atkratītos!).
   Vairogdziedzera hipotireoze. Kad nu beidzot "izspiedu" no ārstiem, kas tad īsti man ir, izgāju ārstēšanās kursu tad tagad savos 42 beidzos jūtos daudz maz normāli. Zāles gan visu atlikušo dzīvi būs jādzer, jo vairopgdziedzers man nestrādā :( un jāsaņem sintētiskie vairogdziedzera hormoni.
   Bet pēc pieredzes varu teikt - nekāda sakara ar sevis nemīlēšanu un distoniju gan te nav bet vienkārša organisma ķīmija!( drīzāk distonija ir simtoms citai saslimšanai), ja tev kaut kāda "ķīmiska elementa" organismā ir par daudz vai par maz tad arī sirds streiko, bailes nāk, krampji piemetās un tu ģīpsti visnepiemērotākās vietās un nespēks tāds, ka acis veras ciet.
   Iesaku meklēt labu Endokrinologu, kas visu saliks pa plauktiņiem un paskaidros, kas jūsu organismā nestrādā vai tieši otrādāk pār mēru izdara hormonus (hipertireoze - sirds klauves, ģīboņi, baiļu sajūta, svara zudums. Hipotireoze - nespēks, miegainība,depresija, savara pieaugums).

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. jule 2012. g. 30. janvārī, 14:19

   Mu;l;kīga diagnoze.
   Manai meitai tika uzstādīta, kamēr pēc rūpīgām analīzēm atrada ko nopietnāku

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. es 2012. g. 30. janvārī, 09:53

   ..sveiki..
   nu jau ir kādi gadi 5,kopš parādījās VD,toreiz domāju,ka pastarā dienair klāt......bet uz šodienu esu iemācījies ar to sadzīvot...ik pa laikam iedzeru sirdsdarbību uzlabojošos pilienus"VALIANTIS",kā arī kardiologs ieteica palietot konkoru....vienvārd sakot ir jādomā gaišas domas...nedrīkst smēķēt,kā arī pastiprināti lietot alkoholu...tad arī viss būs o'kay

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. Paula Krumholce (Pauliņa) 2012. g. 29. janvārī, 23:59

   Tiesi ta - vienkarsi jadzivo un jamacas sadzivot. Pirms 2 gadiem ari man noteica so diagnozi. Ta nu sos vairak ka divus gadus sadzivoju ar paaugstinatu temperaturu, nervu lekmem, sirds klauvem un citam nepatikamam paradibam.
   Vienkarsi dzivo! :)

   Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. bananed 2012. g. 29. janvārī, 21:28

   Paldies par rakstu Tvnet :)!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
8. Janex 2012. g. 29. janvārī, 20:21

   Un - jā! VD un depresija ir biroja cilvēku slimība. Maršruts auto - darbs 8h birojā - auto ir nāvējošs.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. Janex 2012. g. 29. janvārī, 20:19

   Censties domāt tikai labas domas, - labu redzēt, labu darīt, labu klausīties. Un ļoti daudz pa lauku - katru dienu ar kājām fiziskas aktivitātes, pastaigas. ne ar auto, ne sabiedrisko tr. izdomā visgarāko maršrutu uz mājām ar kājām (iespēju un saprāta robežās). + ārsta padomi + zāles, ja vajag. Un vairāk rūpes uzveliet pārējiem ģim. locekļiem. Droši! Ticiet - viņi no tā "nenomirs'!

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
10. IZKAPTS 2012. g. 29. janvārī, 19:14

    Lielpilsētu vāverīšu un dažu pincīšu slimība, kura krasi samazinās pieaugot attālumam no, piemēram, Rīgas līdz ,piemēram, Kazdangai. Dzimtajā lauku ciemā neviens nezina, kas tas par zvēru, ko ēd un kā nomedīt un kad no tās pašas pieminētās Rīgas ieradusies špicā mazmeita nosauc šo briesmoni vārdā, tad vectēvs tik ieklepojas, pielādē bīsi un sēžas uz vakts un kad galu galā saprotot, ka muļķības šim sastāstītas, tad liek svīstošajai un trīcošai mazmeitai no lielpilsētas izmest kūtī sūdus, izšķūrēt piesnigušo taku līdz piena steķim un saskaldīt malku priekš ķēķa krāsns, kur vakarā stieps augšā katlu ar tupeņiem, lai sev un suķiem būtu garda ēdmaņa. Kad darbi apdarīti, pirtiņā miesa ar slotiņu izvicota, tad iestājas absolūts miers un harmonija un abi ar vecotēvu vakarā ēdot tupeņus ar vecmammas uzkulto sviestu tikai pasmejas par briesmoni - veģetatīvā distonija.
    ;)

    Ieteikt (29) Atbildēt Ziņot redakcijai
11. beta » IZKAPTS 2012. g. 29. janvārī, 19:28

    Pincīši šito slimo īpaši sāpīgi, viņi nekādi nespēj noticēt, ka tā nav mirstama vaina..
    Vāveres vieglāk pieņem no kā cēlusies slimība - tas jau arī solis uz atveseļošanos.

    Ieteikt (11) Ziņot redakcijai
12. IZKAPTS 2012. g. 29. janvārī, 18:27

    Diagnoze - "veģetatīvā distonija"; zāles - "Sex, Drugs, Rock & Roll"

    Ieteikt (16) Atbildēt Ziņot redakcijai
13. antidepresants 2012. g. 29. janvārī, 17:32

    Beidziet medikamentus paranoiski saukt par ķīmiju.
    Pats cilvēks ir ĶĪMIJA. Pastudējiet neirobioloģiju. Dvēseļu tīrītāji un mīlestības meklētāji ātri vien var attapties stadijā, kad jāiet ārstēties stacionāri.
    Savu smadzeņu ķīmijai cilvēks nevar neko pavēlēt.

    Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai
14. mīelestība 2012. g. 29. janvārī, 08:51

    lZāles te var palīdzēt minimāli. Galvenais cēlonis ir bijis mīelestības trūkums .( vai izirusi laulība, vai problēmu kaudze).No savas pieredzes iesaku: Daudz strādāt, būt aizņemtam, izvairīties no kontakta ar depresīviem cilvēkiem, klausīties tikai labas ziņas un humora vairāk.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
15. thewiseone » mīelestība 2012. g. 29. janvārī, 16:48

    labs ieteikums kaa pārvērsties par zombiju.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
16. ULDIS 2012. g. 29. janvārī, 08:40

    No ārsta viedokļa raugoties, veģetodistonija ir ļoti nepateicīga diagnoze, drīzāk gan pagaidu jeb darba diagnoze, kas uzdod par pienākumu mediķim sekot līdzi šim slimniekam - ka tik netiek palaista garām kāda cita, nopietnāka saslimšana. Daudzām nopitnām kaitēm ir tā saucamās " maskas" un ir grūti tās atķirt no gluži vienkāršām saslimšanām. Pie tam jāņem vērā paša pacienta raksturu, dzīvesveidu, situāciju viņa ģimenē, sociālo stāvokli, darba apstākļos, viņa uzskatus u.t.t. Liela daļa pacientu ir arī ļoti nepacietīgi, iedomājoties, ka ar dažu taletīšu īslaicīgu palietošanu viss tiks atrisināts... Ārstniecības procesā pats būtiskākais ir pacienta un mediķa sadarbība un ticība ārstēšanas procesam, bez tā nekas labs nav sagaidām. Mediķis var iespaidot pacienta kaites, bet ne lielāko daļu no augstāk minētajiem apstākļiem - tur pašam pacientam ir jāmainas - cita vide, dzīvesveids, uzskati u.t.t. Liela daļa no viņiem to nespēj un slimo gadiem ar šo kaiti. Neēsmu homeopāts vai arī kādas citas netradicionālās medicīnas metodes specālists, domāju, ka lietas būtība ir tā pati, vien problēmu mēģina risināt ar savām metodēm. Trdicionālā medicīna to nenoliedz, daļai pacientu tā spēj palīdzēt. Atkārtošos, būtiskākais lai pacients ik pa laikam tomēr pie mediķa ( kuram viņš uzticas) pārbaudītu savu veselības stāvokli. Šis pārbaudīšanās intervāls katrā inviduālā gadījumā būs savs, tas nebūt nenozīmē, ka mediķis ar savām problēmām būtu jāapgrūtina ik nedēļu, ik mēnesi. Neceriet, ka skraidīšana pie vairākiem mediķiem dos Jums kādu labumu. Pareizāka rīcība - ārstēties un novēroties pie viena ārsta ( vai speciālista), pie tā, kuram Jūs uzticaties. Un tikai retumis savas problēmas apspriest ar kādu citu mediķi. Lai veicas !

    Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
17. mediķei- ciniķei kristiānai 2012. g. 29. janvārī, 01:16

    lasot mediķes kristiānas komentārus, es skaidri saprotu, kāpēc mūsu medicīnas aprūpe ir tādā bedrē kādā tā ir. Vispirms no turienes izslaucīt tādas kristiānas un līdzīgas ciniķes un lecīgas, neiecietīgas sieveles.

    Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
18. No savas pieredzes... 2012. g. 28. janvārī, 23:33

    Ļoti labs raksts un daudz labu komentāru (ļoti trāpīgi) !
    Kādreiz pašam bija tāda ķibele... Viss sākās pēkšņi... Braucot mašīnā tālu no pilsētas uznāca panikas lēkme... Pēkšņi... bez jebkādiem brīdinājumiem... Nevarēju vairs sakarīgi domāt... likās ka stājās sirds... panika.. tad likās, ka tā arī cilvēki mirst... Nevienam nenovēlu tādu pārciest...
    Vēlāk veicu daudz izmeklējumus kur arī uzstādīja diagnozi - VD pēc pārciestās psihotraumas...
    Izrakstīja tabletes... dzēru tās... (apm. 3-4 mēn.) aizmirsu, ko nozīmē šie "nestabilie" psihes stāvokļi, līdz brīdim kad biju aizmirsis tabletes (klonozepāms) un biju pāris stundu braucienā līdz tām... sākās atkal viss no gala... bija smagi... bet jau nedaudz labāk jo zināju ka no tā nemirst, bet ir tikai nekontrolējamas bailes... Toreiz ar alkoholu kautkā izlīdzējos... (palīdz, bet var nodzerties)
    Tiku atkal pie tabletēm... kad viņas gāja uz beigām braucu pie ārsta un viņa man bez problēmām izrakstīja vēl... Tad sapratu - STOP... viss jāsāk ķepuroties pašam no šo tablešu atkarības... Lēnām samazināju devu... līdz pārstāju pavisam tās lietot (aptuveni 1 mēn. laikā)
    Kas palīdzēja - darbs, aizņemtība ar kautko no rīta līdz vakaram, sportazāle, dažreiz arī alkohols, kad jutu ka sāk nākt kautkas virsū (bet atkārtošos, ka var nodzerties)
    No stāsta sākuma ir pagājuši aptuveni 15 gadi... principā varu teikt, ka jūtos labi. Reti bet tomēr gadās ka parādās trauksmes sajūta... Bet zinu kā ar to tikt galā...
    P.S. Kā teica ārste kura man uzstādīja diagnozi un izrakstīja tabletes - "Izārstēties no tā nevar, bet var iemācīties sadzīvot"
    Novēlu visiem "sirgstošajiem" atcerēties - TAS VISS IR MŪSU GALVĀS UN TIKAI MĒS PAŠI VARAM TO IZĀRSTĒT !!! Lai veicas ! :)

    Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
19. šušu » No savas pieredzes... 2012. g. 2. februārī, 15:26

    Tieši mans gadījums. Bet pēc pusgada pārtraukuma atkal atgriezos pie medikamentiem. Tagad eju intensīvi uz sporta zāli, varbūt pēc laiciņa varēšu mēģināt samazināt devu un tad atteikties pavisam no zālēm. Arī es izmantoju alkohola palīdzību sevis nomierināšanā, bet tā kā tēvs ir alkoholiķis, saprotu, ka man jau gēnos ir šī nosliece, tāpēc atteicos no ikvakara vīna glāzes.
    Un visiem sevis sakārtošanas propogandētājiem varu pateikt, ka katrs kas saskāries ar šo problēmu gribētu to vairāk par visu, bet diemžēl VD ir nekontrolējama. Tā ir tikai nepareiza ķīmija smadzenēs

    Ieteikt Ziņot redakcijai
20. bezkauna to kristiaana 2012. g. 28. janvārī, 20:19

    a man aarsti liidz kaklam ar savaam probleemaam:)

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
21. evcha_e 2012. g. 28. janvārī, 18:58

    Viedi vārdi.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
22. teo 2012. g. 28. janvārī, 18:41

    regulārs sports, veselīgs dienas režīms un uzturs, meditācija un/vai garīga literatūra.
    tās ir lietas, kas man palīdz pārvarēt VD.
    
    lai jums veicas :)

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
23. Nezinu pat ko lai ārstē, kādas zāles lai dzer 2012. g. 28. janvārī, 17:17

    Man reibst galva, citreiz uznāk tāda kā kņudoņa labajā pakrūtē, liekas ka tūlīt zaudēšu samaņu,baiļu sajūta, sāk tirpt rokas kājas, sirds pārsitieni.
    Tā arī vēl neesmu sapratis kas ar mani notiek. Nevaru sevi kontrolēt.
    Citreiz uznāk tādi kā krampji, nevaru norīt siekalas.
    Patreiz izmekleju sirdi, bet atbildi, kādēļ reibst galva pagaidām tā arī nezinu!

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
24. k » Nezinu pat ko lai ārstē, kādas zāles lai dzer 2012. g. 28. janvārī, 18:33

    arii man reizeem ir ljoti bail...

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
25. kristiāna » Nezinu pat ko lai ārstē, kādas zāles lai dzer 2012. g. 28. janvārī, 20:10

    mīļā,nomierinies,mums mediķiem hipohondriķi jeb iedomu slimnieki līdz kaklam,kā jums nav kauna vispār vērsties pie ārsta,jūs var ārstēt tikai psihene:)))))))))!!!!!!!!!!!

    Ieteikt (3) Ziņot redakcijai
26. dsdf » Nezinu pat ko lai ārstē, kādas zāles lai dzer 2012. g. 29. janvārī, 12:26

    es brīnos kā Jūs, Kristiāna, vēl laiž pie pacientiem. Varu derēt, ka ieejot palātā, pie pacienta, Jūs ar viņu vispār nerunājat, nepasmaidat, tikai sašpricējiet, samainiet sistēmas, vai pārsaitējiet. Jums kauna nemaz nav? Un vēl sūdzās, ka mediķiem slikta alga - bet ar tādu attieksmi būtu aizliegts domāt par lielāku.
    Jūs noteikti neesat mīlēta medmāsa. :)

    Ieteikt (5) Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »