«Aukstais gaiss var ļoti kairināt bronhus un plaušu alveolas, kas liek tām sarauties, un tas savukārt var izraisīt sāpes un kairinošu klepu, bet astmatiķiem pat astmas lēkmi. Parasta pastaiga svaigā gaisā varbūt nekādas problēmas neradīs, bet, ja cilvēks steidzas, piemēram, lai nenokavētu autobusu, vai ir  devies sportot, ir jāpiesargājas,» brīdina Ramona Markuse.

Labāk elpot caur degunu, jo tad gaiss, kamēr no augšējiem elpošanas orgāniem nonāk līdz plaušām, var paspēt sasilt. Elpojot caur muti, pastāv lielāka iespēja saaukstēties.

Aukstais gaiss, īpaši, ja tas ir arī sauss, atdzesē un sausina elpceļu gļotādu, tādēļ

ziemā ieteicams pēc iespējas biežāk dzert siltus dzērienus,

Degunam un mutei šalli priekšā nevajadzētu likt, jo elpojot sakrājas kondensāts, kas pēc tam tiek ieelpots, turklāt mitrā šallē aukstumā kļūst vēl aukstāk.

Lai cilvēks nenosaltu, ieteicams ģērbties pēc «sīpola principa» – vilkt vairākus plānākus apģērba gabalus vienu virs otra, vislabāk no «elpojoša» materiāla, un neaizmirst cepuri, cimdus, siltas zeķes, bet kājās vilkt brīvus siltus apavus, lai nebūtu saspiesta pēda.

Ja cilvēks ir saģērbies tik silti, ka pēc ātrāka gājiena vai sportošanas ir sasvīdis, tad aukstā laikā īpaši jāpiesargās no atdzišanas  pēc tam – īpaši pirmās pusstundas - stundas laikā, jo pēc slodzes imūnsistēma ir vairāk novājināta. Tādēļ ir svarīgi uzreiz uzvilkt sausu apģērbu un uzturēties siltumā. Ja imūnsistēma necietīs, retāk piemeklēs arī vīrusu izraisītas un citas, arī elpošanas sistēmas slimības;

Sejas ādu vajadzētu aizsargāt ar piemērotiem krēmiem.

Tas, ka cilvēks ilgi atrodas aukstumā un jūtas nosalis, mazina organisma aizsargspējas, kas var atsaukties uz vispārējo veselības stāvokli, pat uz zobiem. Zobārste Arta Ērgle atgādina, ka aukstums pats par sevi zobiem ļaunumu nevar nodarīt, bet

imunitātes pazemināšanās var veicināt jau aizsākušos infekciju un izraisīt sāpes,