Dzīvē pienāk brīdis, kad vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā - tādi ir pasaules lielākie meli.
Šos Paulu Koelju vārdus var lasīt „dvēseles un gara spēka laboratorijā”, Everitas Pučes izlolotajā interneta vietnē: www.vegdist.lv.
"Ar mani ir bijis šīs stāsts, ko sauc par veģetatīvo distoniju. Viss sākas pēkšņi - sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Jūs nesaprotat, kas ar jums notiek, jūs pārņem paniskas bailes, ka tūlīt piedzīvosiet sirdslēkmi, ka nomirsiet vai sajuksiet prātā. Tā ir mūsu gadsimtā tik izplatītā slimība – veģetatīvā distonija," par savu slimību atklāti stāsta Everita Puče. "Tā ir tāda mīklaina lieta, es pati kādu gadu staigāju, meklēdama, kas ar mani notiek... Noskenēju sevi, izgāju visus ārstus..."
Everita, kura pati cīnījusies par savu veselību, ir gatava sniegt roku un palīdzēt līdzīgā nelaimē nonākušiem. Viņas izveidotajā mājaslapā www.vegdist.lv atrodama informācija par to, kas tad ir šī 21.gadsimta slimība un kā ar to sadzīvot.
"Sākumā ir grūti pieņemt, ka man tas ir. Var jau arī paraudāt to vienu, divas dienas, bet pēc tam saprast un koncentrēties uz slimības ārstēšanu! Ja kontaktēsies ar līdzīgās situācijās nonākušajiem - tava panika norims un spēsi domāt skaidrāk. Tas jau pirmais solis... un tas jau vien ir ļoti jauki, ka viens otru uzmundrina, ka cilvēks, kurš ir garā stiprāks, uzdod jautājumus, kas liek aizdomāties," spriež Everita.
Mājas lapā var uzdot jautājumu krīžu un psihoterapijas centra "Taka" speciālistiem. Everita ir pārliecināta - esot kopā, ikvienu šķērsli ir vieglāk pārvarēt. Un to, kas ir veģetatīvā distonija, būtiski saprast ne tikai pašam sirdzējam, bet arī viņa tuvākajiem cilvēkiem.
"Galvenais solis ir atzīt, ka šī slimība ir tevi skārusi. Pēc tam, kad ir saprasts, ka būs jāsadzīvo ar veģetatīvo distoniju, ir jāsāk darbs ar sevi," pārliecināta ir interneta foruma izveidotāja.
