Kad bērzu sulas ir iztīrījušas organismu, laiks to piepildīt ar vitamīniem. Pirmā zaļbarība vēderam zaļo turpat dobē un laukā. Skābenes, pienenes, nātres un citi mazie organisma palīgus. Tā kā manā dārzā jau paaugušās skābenes, tad sāksim ar tām, jo tām piemīt arī attīroša darbība.
Skābenes ir sūreņu dzimtas augs. Viena no populārākajām ir parastā skābene, kas pavasarī priecē daudzus zaļumu cienītājus. Katrs no mums, kas kaut reizi bijis laukos, parasto skābeni būs sastapis gan pļavās, gan mežmalās vai norās. Šo augu kā dārzeni Latvijā kultivē. Jāpiemin arī meža zaķskābenes, kuru lapās tāpat ir C vitamīns, kā arī skābeņskābe. Arī šī auga lapas lielā daudzumā nav ieteicams lietot uzturā.
Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Skābenēs ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. Skābenes izmanto līdzīgi kā spinātus – zupās, sautējumos, salātiem. Lapas satur līdz 3% olbaltumvielas, 2,8% ogļhidrātus, dažādas minerālvielas, karotīnu (līdz 6 mg%), flavonglikozīdu, C (50-60 mg%), B1, B2, A, PP vitamīnus, 3% olbaltumvielas, ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi, rūgt vielas.
Izmanto tikai lapas. Glabāšanai lapas kaltē vai sāla. Uzturā skābeņu lapas izmanto ne tikai vārītas. No tām gatavo arī salātus vai piedevu biezeņus, tās var pildīt pīrāgos vai citādi sagatavot, piemēram, žāvēt.
Tautas medicīnā
Senajos rakstos ir norādes, ka skābenes ārstnieciskos nolūkos galvenokārt izmanto svaigā veidā. Skābenēm bija jāatdzesē slimais un tāpēc tika dotas drudža slimniekiem. Mūsdienās svaigas skābenes izmanto lai uzlabotu apetīti, kā urīndzenošu un asins attīrošu līdzekli. Dažkārt uzskata, ka tās labvēlīgi ietekmē aknu darbību. Iesaka skābenes novārītas vīnā un lietot pret sāpēm vēdera lejasdaļā. Tautas medicīnā izmanto pie klepus, bronhīta, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem ko pavada caureja. Skābenes nav ieteicams lietot ja organismā ir traucēts sāļu apmaiņas process (reimatisms, podagra). Skābeņu sēklu uzlējums vājā koncentrācija izrāda savelkošu iedarbību, lielā koncentrācijā – atslābinošu. Skābenes stimulē aknu darbību un žults veidošanos. Pastiprina zarnu peristaltiku, aptur iekšējās asiņošanas.
Sakņu novārījums: 1 ēdamk. kaltētas saknes, 1,5 glāze ūdens. Vāra 15 min. Nostādina 2 stundas. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pie dizentērijas, caurejas.
Ārīgi sakņu novārījumu izmanto pie ādas saslimšanām, kašķa. Sēklu novārījumu kā kompreses izmanto apdegumu dziedēšanai. Svaigas sasmalcinātas lapas liek pie nobrāzumiem lai paātrinātu sadzīšanu.
Tēja: 2 tējk. kaltētas lapas aplej ar ¼ litru verdoša ūdens. Nostādina 10 min. Dzer pa 2 tasītēm katru dienu. Ārīgai lietošanai izmanto kā kompreses un ādas apmazgāšanai. Kaltētu lapu tēju lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi pie ādas saslimšanām.
Jāielāgo!
Lietojot skābenes ļoti lielā daudzumā var būt vemšana, caureja, apgrūtināta rīšana (spazmas kaklā), apgrūtināta urinēšana. Jāuzmanās lietojot, jo skābeņskābe lielos daudzumos ir indīga. Skābeņskābes veidotie nešķīstošie kalcija sāļi (oksalāti) var nogulsnēties nierēs, veidojot nierakmeņus. Mūsdienās ir zināms, ka skābeņskābes nāvējošā deva līdzinās 375 mg uz ķermeņa masas kilogramu jeb aptuveni 25 g cilvēkam, kura svars ir 65 kg. Skābeņskābe lielā koncentrācija veidojās lapās auga ziedēšanas laikā. Tāpēc ieteicams skābenes lietot pirms izveidojušies zied kāti. Vairākās rietumeiropiešu receptēs šai problēmai dots risinājums – vārot zupu, tai jāpievieno vienadivas ēdamkarotes šķīstošā kalcija hlorīda. Tad oksalāti nogulsnēsies nevis nierēs, bet gan katla dibenā.
Traipu tīrītājs
Skābeņskābei ir arī kāda lieliska īpašība – tās dzelzs sāļi ir bezkrāsaini, tāpēc skābeņu sulu izmato, lai no veļas izņemtu rūsas traipus. Tiesa, pēc tam audumi jāmazgā, lai likvidētu jaunos zaļos traipus.
