Glaukoma rada neatgriezenisku redzes nerva šķiedru bojājumu un var novest līdz pilnīgam redzes zudumam, bet cilvēks pats ilgu laiku par slimību var pat nenojaust. Kad glaukomas izpausmes kļūst traucējošas, daudzas nerva šķiedras jau ir pagalam. Un pat tad ne visi to jūt. Dažkārt acu ārstiem gadās pacienti, kuriem viena acs jau kļuvusi akla, bet viņi ir tik ļoti pieraduši pie sava redzes defekta, ka atklāj to tikai nejauši. Piemēram, kāds cilvēks atskārtis, ka pilnīgi neredz ar vienu aci, kad, vadot mašīnu, viņam otrā acī ieskrējusi muša.

Ar ko jārēķinās

"Neredzīgo cilvēku skaitam ir tendence palielināties," stāsta Klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezers Glaukomas kabineta vadītāja Lāsma Volksone. "Pasaulē ir ap 50 miljoniem aklu cilvēku. Puse no viņiem ir akli pilnīgi ārstējamas slimības – kataraktas dēļ. Bet galvenais redzes problēmu pieauguma iemesls tomēr ir tas, ka pagarinās dzīves ilgums. Iespējams arī, ka ir augušas cilvēku prasības redzes kvalitātei, jo viņi arī lielā vecumā grib strādāt ar datoru un darīt citas lietas, kur nepieciešama laba redze."

"Otrajā mūža pusē redzes pasliktināšanās biežākie iemesli ir katarakta, tīklenes distrofija un glaukoma, ar kuru slimo 2–3% iedzīvotāju pēc 40 gadu vecuma," norāda Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, RSU profesore Guna Laganovska. "Tomēr no bēdīgā rezultāta ir iespējams izvairīties, ja ikdienā ievēro dažus likumus, regulāri apmeklē acu ārstu un veic glaukomas diagnostiku ar īpaši šim nolūkam paredzētu aparatūru."

Diagnostika nav vienkārša

"Vēl joprojām nav nevienas ierīces, kas glaukomu diagnosticē simtprocentīgi, tās ir tikai palīgierīces, kas ļauj novirzīties uz viena vai otra viedokļa pusi," saka L. Volksone. Par galveno parametru, pēc kura spriež par glaukomu, uzskata acs iekšējo spiedienu, taču daudziem glaukomas slimniekiem šis spiediens ir statistiski noteiktās vidējās normas robežās. Būtībā vienīgais veids, kā laikus konstatēt glaukomu, ir regulāri apmeklēt acu ārstu. Pilna acu pārbaude jāveic vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā. Pacientam pārbauda redzes asumu, mēra acu spiedienu, nosaka redzes lauku, biomikroskopiski un oftalmoskopiski apskata acis pirms un pēc zīlīšu paplašināšanas.

"Lai arī nav neviena tāda aparāta, uz kura cilvēku var uzlikt un pateikt – jums ir glaukoma, bet jums – nav, jaunajām diagnostikas ierīcēm ir būtiska nozīme," skaidro G. Laganovska. "Cilvēki ir ļoti atšķirīgi, un mēs varam precīzi izmērīt, cik liels ir redzes nerva disks, cik šķiedras ir plānas vai biezas, un pēc zināma laika mēs varam šos mērījumus atkārtot un pateikt, vai kaut kas mainās. Ideāli būtu, ja jebkurš cilvēks veidotu sev tādu kā datu bāzi. Arī tad, ja viņam ir 30 vai 40 gadu un nav nekādu problēmu, nav slikti, ja viņam ir šo mērījumu dati. Ja kādas problēmas parādīsies pēc gadiem desmit, mēs daudz labāk varēsim noteikt, vai viņš tāds ir piedzimis vai tas tomēr ir glaukomatozs bojājums. Visi šie rādītāji mums ir ļoti būtiski, arī lai varētu pateikt, vai acu spiediens ir vai nav pietiekams, lai glaukoma progresētu. Katram cilvēkam turklāt būtu vēlams zināt, ar kādām slimībām ir slimojuši vecāki un citi radinieki. Ja ģimenē ir bijusi glaukoma, jābūt īpaši uzmanīgam. Gadījumos, kad pēc izmeklējumu rezultātiem nevaram saprast – ir glaukoma vai nav, šis faktors atstāj lielu ietekmi uz mūsu spriedumu."

Par pilieniem un apzinīgumu

Glaukomas ārstēšana joprojām vērsta uz acu spiediena pazemināšanu. "Pagājušā gadā mēs gaidījām dažu jaunu pētījumu publicēšanu, kas solītu jaunu pieeju glaukomas ārstēšanai, bet diemžēl cerības nav attaisnojušās," stāsta L. Volksone. "Ir daudzi un dažādi pilieni acu spiediena pazemināšanai. Mēs izvēlamies tos ļoti mērķtiecīgi, ņemot vērā gan acu spiedienu, gan vispārējās slimības, gan iedarbības ilgumu, gan kombinācijas iespējas. Ceram, ka pacienti izprot mūsu pūles, izvēloties pareizo terapiju, bet jāsaka – dati pasaulē liecina, ka apmēram puse cilvēku pēc dažiem mēnešiem, redzot, ka nekas nenotiek, nekas nesāp un sliktāk nekļūst, vienkārši atmet terapijai ar roku. Viņi visi mums apgalvo, ka pilienus lietojot ļoti godīgi, un mēs it kā ticam, bet, kad izlasām datus par situāciju ārzemēs, rodas nojausma, ka mūsu pacienti varētu būt tieši tādi paši."

Kad operē glaukomu

"Ja pacientam ir konstatēta glaukoma, tad viņam regulāri jāatrodas acu ārsta uzraudzībā," uzsver G. Laganovska. "Ļoti liela problēma ir tā, ka pacients saka: nozīmētie pilieni man nepalīdz, tie kož, grauž, redze pasliktinās, un es tos vairs nepilinu. Tāda situācija ir jānovērš. Pacientam jāsaprot, ka šīs nelielās neērtības ir paciešamas, turklāt redzes nervam ir vienalga, kāpēc cilvēks nepilina pilienus. Jāsaprot, ka tā var zaudēt redzi. Parasti slimības sākuma stadijās, kādu laiku ārstējot, šie pilieni darbojas. Bet, ja pienāk brīdis, kad tie vairs nedarbojas, mums ir jāsāk domāt par operāciju. Glaukomas operācija redzi diemžēl neuzlabo, daudzos gadījumos redze pēc tās kļūst sliktāka. Pacientiem sakām: jūs zaudēsiet zināmu redzes daudzumu tā vārdā, lai varētu saglabāt atlikušo redzi pēc iespējas ilgāku laiku. Protams, pacients nejūtas apmierināts, ja vienu aci glaukomas dēļ jau ir zaudējis, un tagad viņam iesaka izoperēt otru, ar kuru viņš pagaidām vēl var lasīt, bet pēc operācijas, ļoti iespējams, vairs nevarēs. Tomēr slimniekam ir jāsaprot, ka tas būs labāk nekā nonākt pilnīgā aklumā. Operācija aptur vai palēnina glaukomas progresēšanu, ar tās palīdzību mēs varam panākt lielāku intraokulārā spiediena pazemināšanu. Tai ir lielākas komplikācijas nekā pilienu pilināšanai. Salīdzinot ar citām, glaukomas operācija tehniski varbūt pat nav sarežģīta, un mēs vienmēr cenšamies izvērtēt, lai iegūtais rezultāts būtu samērojams ar prognozējamiem riska faktoriem, tomēr ar šo operāciju pacienti nemēdz būt īpaši apmierināti un to jau arī var saprast."

Ielāgo

Glaukoma ir hroniska redzes nerva atrofija. Laikus nediagnosticējot un neārstējot, tā rada pilnīgu neatgriezenisku aklumu.

Glaukoma parasti piezogas nemanot, taču daudzi slimnieki jau sākotnējās stadijās sūdzas par redzes miglošanos, nepatīkamu sajūtu acī, redzes pasliktināšanos, redzes lauka defektiem.

Glaukomas process parasti ir ilgstošs, un, lai cilvēks pilnīgi zaudētu redzi, ir jāpaiet 5–10 gadiem. Bet ir gadījumi, kad ir ļoti augsts acs iekšējais spiediens un neatgriezeniskais redzes zudums var iestāties 3–4 dienu laikā. Īpaši tas attiecas uz sekundāro glaukomu, kas var rasties citu acu slimību vai traumu gadījumā. Tad parasti jūtamas arī sāpes.

Ikvienam cilvēkam jāveic pilna acu veselības pārbaude vismaz reizi divos gados, bet pēc 60 gadu vecuma – reizi gadā.

Glaukomas gadījumā būtiski ir uzsākt acu spiediena pazemināšanu pēc iespējas agrāk. Ja to nevar panākt, lietojot acu pilienus, jāveic ķirurģiska operācija, kas visbiežāk pasliktina redzi, taču palīdz izvairīties no pilnīga redzes zuduma nākotnē.

Katram glaukomas slimniekam jāapzinās, cik smaga ir šī slimība, un rūpīgi jāseko acu ārsta norādījumiem: regulāri jālieto pilieni un jāierodas uz pārbaudēm.