Vienas no izplatītākajām uroloģiskajām kaitēm sievietēm ir urīnceļu infekcijas (iekaisumi) un urīna nesaturēšana. Visbiežāk sastopams akūts urīnpūšļa iekaisums jeb cistīts ar tādiem simptomiem kā sāpes urinējot, bieža vajadzība urinēt, steidzama vajadzība urinēt, pat urīna nesaturēšana.
Šādā gadījumā parasti slimnieks ātri vien vēršas pie ārsta, jo sāpes būtiski traucē ikdienas aktivitātes. Varētu teikt, ka pretēja situācija ir pacientiem ar urīna nesaturēšanu, kad no sūdzību sākuma līdz pirmajai vizītei pie urologa paiet pat vairāki gadi un gadu desmits. Urīna nesaturēšana ir ārkārtīgi intīma un delikāta problēma, par kuru diemžēl ne visi spēj runāt un izstāstīt pat savam ģimenes ārstam. Taču kautrībai un bailēm nav pamata, jo šāda problēma vidēji skar 13% iedzīvotāju. No urīna nesaturēšanas cieš vidēji 5-15% jaunu sieviešu un līdz pat 50% sieviešu menopauzes vecumā. „Diemžēl situācija ir visai absurda – sieviete, kura vēršas pie ārsta un kurai urīna nesaturēšana ir jau divus gadus, var teikt, ka atnākusi visai ātri. Visbiežāk pacienti vēršas pēc palīdzības jau ar piecu un pat desmit gadu garumā ieilgušu urīna nesaturēšanas problēmu. Urīna nesaturēšanu nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā normālu parādību un dzīves sastāvdaļu, tā ir saslimšana, kuru iespējams ārstēt vai vismaz mazināt un dot pacientam iespēju dzīvot kvalitatīvu dzīvi,” skaidro veselības klīnikas Premium Medical uroloģe Zane Pilsētniece. Urīna nesaturēšana, protams, nav raksturīga tikai sievietēm, tā piemeklē arī vīriešus. Taču sievietes mēdz būt īpaši pacietīgas, sadzīvojot ar šo veselības problēmu.
Uroloģe Zane Pilsētniece skaidro: „Nereti ir gadījumi, kad pie manis atnāk paciente un sarunas laikā atklājas, ka viņa tik ilgi nav meklējusi palīdzību tādēļ, ka kautrējusies par šo problēmu runāt, īpaši tāpēc, ka visai bieži urologi ir tieši vīrieši, taču daudz vieglāk šo delikāto problēmu esot apspriest ar ārsti sievieti. Katra situācija ir ļoti individuāla, taču nekādā gadījumā nevajadzētu kautrēties un tāpēc nevērsties pēc palīdzības, ir nepieciešams atrast sev ārstu, kuram pacients uzticas un ar kuru sarunājoties jūtas ērti.” Bieži dzirdēts maldīgs uzskats, ka urīna nesaturēšana ir neārstējama vai noteikti būs nepieciešama operācija un ar to itin labi var sadzīvot, lietojot piemērotas higiēnas preces. Der atcerēties, ka higiēnas preces ir tikai kosmētisks elements ar īslaicīgu risinājumu un nenovērš problēmas cēloni. Pasaules prakse un jaunākās Eiropas urologu asociācijas vadlīnijas kā primāro ārstēšanas metodi sievietēm ar vieglu un vidēji smagu urīna nesaturēšanu izvirza fizioterapiju, kas plaši tiek lietota pasaulē un ir pieejama arī Latvijā. Vieglu un vidēju urīna nesaturēšanu 80% gadījumu ir novēršami tieši ar speciālu fizioterapiju. Fizioterapijas būtība slēpjas pareizā starpenes muskulatūras trenēšanā, kas palīdz nostiprināt muskulatūru, līdz ar to efektīvi palīdz tikt galā ar vienu no izplatītākajiem urīna nesaturēšanas veidiem – slodzes urīna nesaturēšanu. Slodzes urīna nesaturēšanai ir raksturīga patvaļīga urīna noplūde ceļot smagumu, klepojot vai šķaudot, pie fiziskām aktivitātēm vai dejojot, jo starpenes muskulatūra ir vāja un vairs nav anatomiski pareizi novietoti mazā iegurņa orgāni (dzemde, maksts, urīnpūslis, urīnizvadkanāls). Ar fizioterapijas palīdzību tiek trenēta starpenes muskulatūra, atjaunots tās spēks un urīnpūšļa slēdzējmuskuļi atgūst savu funkcionēšanas spēju. „Ļoti bieži pacienti mēģina paši veikt vingrojumus mājās, vadoties pēc dažādiem literatūras avotiem, taču visbūtiskākais ir veikt šos vingrojumus pareizi un vislabāk efektīvā vingrojumu izpildīšanā var palīdzēt speciāla fizioterapija, nepieciešamības gadījumā veicot papildu muskuļu elektrostimulēšanu,” skaidro uroloģe Zane Pilsētniece. Fizioterapijas (Biofeedback) laikā fizioterapeita pavadībā ar speciālu iekārtu pacientēm tiek iemācīts vingrojumus veikt pareizi un efektīvi. Procedūras laikā ar audiovizuālu signālu palīdzību, kas tiek pārnests uz ekrāna, mediķis var precīzi kontrolēt vingrojumu efektivitāti un, galvenais, pacients pats redz, jūt un saprot, ar kuriem muskuļiem viņš strādā. Zane Pilsētniece uzsver, ka simtiem reižu izpildīti vingrojumi var nedot cerēto rezultātu, ja tie netiek izpildīti pareizi un netiek nodarbināti nepieciešamie muskuļi, tādēļ ļoti svarīgi ir precīzi sajust muskuļu darbību. Papildus aktīvai fizioterapijai pacientam ar muskulatūras izteiktu novājināšanos vai arī jušanas traucējumiem var lietot elektrostimulāciju, kas notiek pasīvi – ar elektrodu palīdzību tiek stimulēta muskulatūras kontrakcija. Šāda kombinēta terapija būs nepieciešama pacientiem ar ļoti vāju starpenes muskulatūru, pacientiem ar jušanas traucējumiem, kā arī citiem, kam sākotnēji ir grūtības ar pareizu vingrinājumu veikšanu. Sākotnēji tas ir intensīvs darbs vidēji sešu nedēļu garumā, tad intensitāte tiek samazināta un vēlamais efekts tiek sasniegts trīs līdz 6 mēnešu laikā. Šī speciālā fizioterapijas metode lieliski var palīdzēt arī citos sievišķās muskulatūras vājuma gadījumos, piemēram, vagīnas un dzemdes noslīdējumu gadījumos, pacientēm ar atkārtotām dzemdībām (pirms plānotas grūtniecības, apmeklē dažus fizioterapijas Biofeedback kursus, bet jau grūtniecības laikā turpina apgūto patstāvīgi), kā arī uzlabot pāra dzimumattiecību kvalitāti. „Lai gan nosaukums „elektrostimulācija” sākotnēji var radīt nepatīkamas asociācijas, taču fizioterapijas procedūra norit nesāpīgi un bez nepatīkamām sajūtām, tādēļ bažām nav pamata. Pasaulē šī metode ir izplatīta, un daudzviet pacientes jau pašas var iegādāties portatīvas Biofeedback iekārtas, ko var lietot mājās,” skaidro Zane Pilsētniece.






