Patlaban biezpiens galvenokārt tiek daudzināts kā labs kalcija avots, kam ir nozīme gan augošu bērnu, gan topošo māmiņu, gan vecāku ļaužu ēdienkartē. Bet speciālistu ieteikumi, visticamāk, paliktu neuzklausīti, ja biezpiens būtu negaršīgs. Daudziem tas garšo pats par sevi un, ja arī kādreiz apnīk, ir plašas iespējas izmēģināt kādu jaunu sagatavošanas veidu. Arī mazajiem biezpiena neēdājiem to var viegli iemānīt, ja vien liek lietā drusciņ izdomas.

Produkts ar tradīcijām

Senos laikos biezpiens dēvēts par kupinātu pienu. Grūti precīzi pateikt, cik gadsimtu šis produkts mūsu tautai ir pazīstams, taču katrā ziņā pietiekami ilgi, lai par to rastos dažādi ticējumi. Biezpiena sildīšanai vislabāk izvēlēties tādu brīdi, kad gaisā ir mazi mākonīši kā ziediņi. Biezpiens esot jāsilda jaunā mēnesī, jo tad tas labāk uzglabājoties. Pavasarī pēc biezpiena karsēšanas noteikuši sējas laiku: ja biezpiens grimst katla dibenā, ir piemērots brīdis miežu sējai. Taču biezpiena nogrimšana varējusi liecināt arī par to, ka burvis apskādējis govis, un tad nācies meklēt kāstuvi, caur kuru ļaundaris izkāsis pienu, to izmazgāt un mazgājamo ūdeni iedot govīm izdzert. Bet, ja biezpienu karsējot, no tā slikti atdalījušās sūkalas, bijis skaidrs, ka pie govīm uzdarbojies skauģis, tāpēc katlā jāiemet nagla, lai tā ieduras skauģim sirdī un gotiņām nekas slikts nenotiek. Nesot biezpienu ārā no mājas, tam vienmēr bija jāuzkaisa nedaudz sāls, lai neaiznestu projām svētību. Bet, nesot biezpienu azaidam saimes ļaudīm, kas strādā tīrumā, bļodiņas vidū vajadzējis iespraust maizes garozu, lai tur neieskrien mušas, sienāži un citi kukaiņi.

Senos laikos biezpiens ēsts kopā ar biezputru, kartupeļiem, iecepts karašās un pielikts speķa pīrāgu pildījumam, no tā gatavotas klimpas. Biezpiena saldēdieni ienākuši mūsu ēdienkartē tikai pagājušajā gadsimtā.

Veco recepšu valdzinājums

Pavāru grāmatā, kas izdota 1930. gadā, atrodami tādi biezpiena ēdieni kā biezpiena ķiļķeni, biezpiena ķīlīši, vilenīši no biezpiena, bieza piena pinītes, perēklīši ar biezpiena pildījumu, vatruškas no biezpiena un vēl citi.

Piemēram, bieza piena pani jāgatavo šādi: pārgriež runstiķus, izņem mīkstumu, pagatavo no bieza piena masu, ņemot labu un cietu biezpienu. To labi samīca vai izmaļ, pieliekot cukuru, sviestu, mazliet sāls un olu. Šo masu iepilda tukšajās runstiķu pusītēs, cep krāsnī 10 minūtes.

Ieteikts, ka vislabākie esot mazie, garenie runstiķi. Līdzīgas formas maizītes nopirkt nav problēmu arī mūslaikos, un recepte ir tik vienkārša, ka ikviens var izmēģināt. Droši vien cepeškrāsnij iepriekš jābūt iesildītai – pagājušā gadsimta pirmās puses pavārgrāmatās tādas nianses bieži nav izskaidrotas, jo kārtīga saimniece tās acīmredzot zināja bez teikšanas.

Grūtāk pagatavojama ir biezpiena omelete: ņem 1 glāzi piena, 2 olas dzeltānumus un sāli, sakuļ ar miltiem vienādu. Tad pieliek tos 2 putās sasistos olu baltumus, cep pankūkas. Katrā starpā liek kārtu no sekoša pildījuma: uz 800 gr. biezpiena pieliek 2 olas, 4 ka‡otes krējuma 4 ka‡otes cukura, 1 tējka‡oti sāls un visu labi izmīca. Un tā vienu pēc otras traukā iepilda. Virsū uzplucinā skābu krējumu. Aizvākotu liek krāsnī izkarsēt.

Darbietilpīga, taču gluži labi izpildāma recepte. Tāda omelete ir sātīga, toties no īstiem lauku labumiem, bez konservantiem, garšas pastiprinātājiem, krāsvielām, aromatizētājiem un tamlīdzīgiem civilizācijas labumiem.

Trekno vai lieso?

Mūs bieži mudina izvēlēties produktus, to skaitā arī biezpienu, ar iespējami zemāku tauku saturu. Ko lai dara, ja dzīvesveids ir sēdošs un nepārtraukti jācenšas samērot uzņemtās kalorijas ar patērētājām. Tomēr piena produktu ražotāji domā par dažādiem patērētājiem, tāpēc bez pūlēm var iegādāties gan biezpienu ar 0,5% tauku saturu, gan tādu, kurā ir 9% tauku, pārdod arī jau sagatavotu biezpienu ar krējumu, un tajā tauku procents divkāršojas. No kaloriju skaitīšanas viedokļa laikam būtu pareizi izvēlēties lieso biezpienu, bet treknais tomēr ir garšīgāks, vismaz svaigā veidā. Pilnpiena biezpienu, kuram turklāt ir arī augstāk kalcija saturs, var ēst brokastīs tāpat, bet vājpiena biezpiens šķiet sauss, tam prasās klāt pavairāk krējuma, un beigās mēs uzņemam tikpat un vēl vairāk kaloriju. Tādēļ svaigam patēriņam labāk atļauties pilnpiena biezpienu. Ja arī tas šķiet sauss, atšķaidīšanai var izmantot jogurtu bez piedevām vai kefīru. Bet plātsmaizes, pīrādziņu pildījuma, sacepuma, plācenīšu un citu termiski apstrādājamu ēdienu gatavošanai ieteicams ņemt vājpiena biezpienu. Arī saldajam ēdienam, kur pievienots putukrējums, želatīns un cukurs, labi der vājpiena biezpiens. Mazi un nereti arī lieli bērni brokastīs iecienījuši glazētos biezpiena sieriņus un biezpiena krēmus. Tie atvieglo dzīvi daudziem vecākiem, kuru atvasītēm no rīta nav ēstgribas. Apēdot vienu mazu sieriņu, ir nodrošināts diezgan liels kaloriju daudzums, un vecāki priecājas, ka bērns neiet uz skolu tukšu vēderu.

PĀRDOMAS

Rita Blaumane

Vai zinām, ko ēdam?

Tagad aizvien biežāk un vairāk varam izlasīt, varam radio intervijās uzzināt, kā top mūsu pārtikas produkti. Stāsta ražotāji, analizē zinātnieki, padomus dod dietologi. Dažreiz jau pieķeru sevi pie domas, ko tad lai izvēlas, ko lai ēd, no kā lai atsakās. Brīva izvēle – vai nu meklē mazāk kaitīgus produktus, kas ražoti saimniecībās, kur nelieto ķimikālijas, vai arī atmet ar roku – kas būs, tas būs.

No biezpiena gan es nevaru atteikties. To jau katrs latvietis, kas pasauli ieraudzījis pirms pusgadsimta, ir radis ēst gan pusdienās un vakariņās pie kartupeļiem, gan brokastīs ar ķimenēm, gan kunkuļos savilkušos pie skābputras. Un kur tad vēl biezpienmaizes, pankūkas…

Pats garšīgākais ir manu radu lauku mājās gatavotais. Esmu mēģinājusi nopirkt arī tirgū, kur katrai pārdevējai savas kundes jau gadu ilgumā. Dažreiz garšo lieliski, citreiz tas pats nezin kāpēc – pavisam citāds. Var jau uzlikt gotiņām vainu, bet tā pati saimniece vien būs vainīga, jo sliktāku barību būs iedevusi vai lopiņa veselību nav pārbaudījusi.

Taču biezpiens var nepadoties pat tad, ja no vislabākā, tīrākā rūgušpiena gatavots. Svarīgi, lai saimniecei tā tapšanas procesā būtu labvēlīgs, mierīgs noskaņojums, lai ēdiens tiktu ar mīlestību gatavots. No laiku laikiem zemēs, kur ražo sieru, pastāvot noteikums, ka siera nogatavināšanas telpās nedrīkst iet sievietes, kad viņām kritiskās dienas. Tas varot aizkavēt vai pat izmainīt gatavošanās procesu. Izskaidrojums – sievietes šajās dienās ir uzbudinātas, nervozas, ātri aizkaitināmas, bet šāds cilvēka negatīvais emocionālais stāvoklis ietekmē pienskābes baktēriju darbību. Bioloģiskie objekti uztver cilvēka nervu un psihisko stāvokli un slimīgi reaģē uz to. Pavērojiet, cik ātri kritisko dienu laikā jūsu vāzēs novīst visskaistākās ziedu kompozīcijas.

PĀRDOMAS

Elīza Supe

Biezpiena ēdienu tops

Biezpiens ir viens no maniem mīļākajiem produktiem. Protams, es to neēdu katru dienu, bet pietiekami, lai varētu teikt, ka regulāri. Tā pluss ir tāds, ka tas ir maigs. Man ļoti garšo kartupeļu biezputra ar biezpienu. Nuja, un tad vēl var piegriezt skābētu gurķi vai kādu marinētas siļķes gabaliņu. Tas dienām, kad ar kuņģi viss kārtībā un marinādes neskādē.

Biezpiena ēdienu tops. Pirmo vietu ieņem biezpiena sieriņi. Kad biju maza un braucu uz Rīgu ciemos, mammas brālis mūs vienmēr cienāja ar cīsiņiem un biezpiena sieriņiem. Tie garšo arī ārzemniekiem, un kādā no ārzemju mājaslapām internetā ir interešu grupa ar nosaukumu Kārums – labākais biezpiena sieriņš. Domāju, ka daudzi man piekritīs. Par saldumiem runājot – man negaršo biezpiens ar medu, cukuru un krējumu.

Otrā vieta. Cibas biezpiens ar krējumu. Dažādībai var izvēlēties biezpienu ar zaļumiem vai šampinjoniem. Tie ir garšīgi bez piedevām, bet dažreiz brokastīs garšo arī ar maizīti.

Biezpiena kūkas. Uzskatu, ka jogurta un biezpiena kūkas ir pašas labākās.

Pieminēšanas vērti ir biezpiena plācenīši. Silti, ar aveņu vai zemeņu ievārījumu. Jā… nav komentāru.

PADOMI

• Biezpiens ir produkts, kurš ātri bojājas, tāpēc to uzglabā ledusskapī ne ilgāk par 2 diennaktīm.

• Svaigs biezpiens ir drupatains un irdens.

• Biezpienu, kurš nostāvējis ilgāk par norādīto realizācijas termiņu, var izmantot termiski apstrādātu – sacepumos, pankūku, eļļā vārītu biezpiena stienīšu mīklai u. c.

• Ja nopirktais biezpiens ir pārāk ūdeņains, no liekā šķidruma to var atbrīvot, ieliekot marles maisiņā, ko ievieto caurdurī un uzliek slogu.

• Skāba biezpiena garšu var uzlabot, ja to bagātīgi sajauc ar svaigu pienu un uz 1–2 stundām noliek ledusskapī, pēc tam lieko šķidrumu nospiež.

• Cepti biezpiena plācenīši, pankūkas un stienīši izdodas garšīgāki, ja mīklai pievieno pēc iespējas mazāk miltu, bet vairāk olu.

• Lai biezpiena masu padarītu viendabīgu un gaisīgu, biezpienu izberž caur sietu, saputo ar jaudīgu mikseri vai sablenderē. Daļa kulināru uzskata par pieļaujamu arī malšanu gaļasmašīnā, citi to noraida, jo tad biezpiens kļūstot lipīgs un smags.

• Ja mājās ir saskābis piens, to var izmantot biezpiena pagatavošanai: pieliek mazliet kefīra, saraudzē, pēc tam silda uz lēnas uguns, līdz atdalās sūkalas un izveidojas biezpiens. Sūkalas notecina, bet neizlej – tajās var iejaukt labu pankūku vai rauga mīklu.