Tu esi malacis, ja lietderīgi izmantoji pirmos zaļos nātru dzinumus, kas vēlāk pārvērtīsies par nīdējamu nezāli. Tagad izdomā, ko tu gatavosi no rabarberiem, un, tiklīdz spināti būs paaugušies, ēd dūšīgi arī tos. Pirmie svaigie sezonas vitamīni ir tieši šajos augos, kas ar garantiju saņēmuši zemes spēku un gatavi tajā ar mums dalīties.

Neļauj skābenēm uzziedēt

Skābenes kļuvušas par kultūraugu, pārceļoties uz mūsu dārziem no savvaļas pļavām. Tās sastopamas daudzās zemēs, kur valda mērenais klimats, taču ne visur cilvēki uzreiz saprata, ka skābenes var ēst. Var gadīties, ka dažviet tās vispirms sāka lietot tautas medicīnā – pret mazasinību, lai uzlabotu ēstgribu un gremošanu, atbrīvotos no aizcietējumiem, apturētu asiņošanu. Iespējams, ka pa ziemu novārdzinātie seno laiku cilvēki kāri plūca pirmās skābeņu lapiņas, jo organisms viņiem pateica priekšā, ka tur ir daudz C vitamīna. Vēlāk, kad C vitamīns bija atklāts un tā saturs dažādos produktos izpētīts, izrādījās, ka skābenēs tas tiešām ir ļoti augsts – līdz pat 85 mg 100 gramos, tātad vairāk nekā citrusaugļos. Tomēr plašai publikai domātajās uztura rokasgrāmatās skābenes reti tiek minētas kā labs C vitamīna avots, un tam ir pamatots iemesls. Skābenes nedrīkst ēst lielām porcijām ilgu laiku un katru dienu, jo tās spēj izraisīt pat saindēšanos. Bet laiku pa laikam kāda saujiņa svaigu skābeņu ir tieši tas, kas vajadzīgs brīdī starp pavasari un vasaru. Pamēģiniet integrēt tās salātos. Lai nebūtu ilgi jāmeklē recepte, izvēlieties tādu, kur līdz ar citām sastāvdaļām izmantoti lapu salāti un citronu sula. Ja lieto skābenes, citronu sulu var nepievienot. Skābeņu lapas saplucina ar pirkstiem vai liek klāt veselas. Jebkura griešana, bet jo sevišķi malšana gaļasmašīnā noārda C vitamīnu.

Neaizmirsīsim arī Latvijā vispopulārāko skābeņu ēdienu – skābeņu zupu. Klasiskā variantā to vāra no kūpinātas gaļas, pievienojot grūbas vai putraimus, burkānus, sīpolus, kartupeļus, piparus un lauru lapas. Sagrieztas skābenes zupai pieliek pašās beigās. Pirms pasniegšanas pievieno cieti vārītu olu un skābu krējumu. Skābenes var likt arī biezeņzupā, mazliet apvārot karstā ūdenī un saberžot putriņā. Tā kā biezeņzupa no tīrām skābenēm iznāk pārāk skāba, tās kombinē ar spinātiem vai jaunajām nātrītēm. Zupas pamatam ņem gaļas buljonu, ko nedaudz uztumē ar miltiem vai pievieno caur sietu izberztu vārītu kartupeli. Pasniedz ar grauzdiņiem.

Ziemai skābenes var konservēt vai saldēt. Galvenais ir novākt lapiņas, pirms vēl veidojas ziedi. Arī no dažiem skābeņu ceriem var iegūt pietiekami daudz produkcijas: tiem nogriež pilnīgi visas lapiņas, un vietā ataug jaunas, kuras atkal var ievākt.

Aristokrāti spināti

Kultivēto spinātu dzimtene esot senā Persija, bet Eiropā tos ieveduši arābi. Viņi spinātus dēvējuši par dārzeņu karaļiem. Par savu tālāko izplatību dārza spināti var pateikties spāņu mūkiem, kas tos audzējuši klosteru saimniecībās. Vēlāk spināti kļuvuši neaizstājami smalku desertu pagatavošanā, jo to zaļā sula izmantota par krāsvielu. Lai gan spinātu sēkliņas šodien nopērkamas ikvienā sēklu veikalā un spinātus var iegādāties lielveikalos un tirdziņos, tiem joprojām ir izsmalcināta aristokrātu ēdiena slava. Izlasījis daiļliteratūrā, kā spinātus savās maltītēs bauda smalki ļaudis, dažs jūtas no sirds vīlies, kad nogaršo tos pats – nu galīgi pliekani! Tomēr, ja spināti neiegaršojas uzreiz, pie tiem var pierast pamazām. Ir vērts mēģināt, jo spināti bagāti ar kāliju, dzelzi, magniju, kalciju, askorbīnskābi, karotīniem, B grupas vitamīniem un olbaltumvielām. Saplucinātas spinātu lapiņas var pievienot jebkuriem svaigu dārzeņu salātiem. Termiski apstrādātos ēdienos spināti labi sader kopā ar olām. Var pasniegt vārītu olu ar spinātu biezeni un sviestu, iecienīta ir spinātu omlete un pīrādziņu vai pankūku pildījums ar spinātiem un olām. Spinātu masu pievieno dažādiem pudiņiem, sacepumiem, klimpām, makaronu ēdieniem, tā šie ēdieni iegūst ne vien raksturīgo maigo garšas niansi, bet arī skaistāku krāsu. Spinātu pildījums ir piemērots gaļas veltnīšiem, vistas un tītara filejai, kā arī zivīm.

Atšķirībā no skābenēm spināti ir viengadīgi un ātraudzīgi, pat mūsu klimatā tos vienas sezonas laikā var pagūt iesēt un novākt trīs reizes. Dārzkopji, kuri vēlas pašaudzētos spinātus baudīt visu vasaru, tos sēj ik pēc nedēļas, tā nodrošinot nepārtrauktu apgādi.

Pirms nātres sāk dzelt

Nātru audzes sētmalēs vai pie ēku pakšiem latvietis, jau dainas sacerēdams, uzlūkojis par nevīžības pazīmi: Kūmas sēda, beņķi līka/ Nātres auga plāniņā;/ Eita, kūmas, minat nātres,/ Lai aug baltais āboliņš! Tajā pašā laikā nātres tikušas atzītas par līdzvērtīgām jāņuzālēm, liktas pirtsslotās un izmantotas tautas medicīnā, jo tās veicina vielmaiņu, palīdz celt hemoglobīna līmeni asinīs un vairot sarkanos asinsķermenīšus, sekmē asins recēšanu. Izrādās, ka C vitamīna nātrēs ir vairāk nekā upenēs, bet karotīnu – vairāk nekā burkānos. Tas vien ir pietiekams iemesls, lai iekļautu ēdienkartē jaunos nātru dzinumus, kamēr tie vēl nedzeļ.

Kādu dienu pagatavojiet salātus no jaunajām nātru lapiņām, skābenēm, valriekstiem, redīsiem, lociņiem un paipalu olām – to visu sajauciet lēzenā traukā, pārkaisiet ar sāli un pipariem un pārlejiet ar labu olīvu eļļu. Ja nātru lapiņas šķiet pārāk sausas, tās var viegli samīcīt ar koka stampiņu. No nātru dzinumiem vāra arī zupu, kas līdzīga skābeņu zupai.

Bet, ja nātres jau pāraugušas, vismaz dažām ļaujiet uzziedēt. No jūnija līdz septembrim lakstus var novākt, sagriezt gabaliņos un izkaltēt, lai vēlāk gatavotu spēcinošu un aterosklerozes profilaksei derīgu novārījumu vai matu skalošanas līdzekli. Receptes var atrast ārstniecības augu grāmatās.

PADOMI

• Cilvēkiem ar gremošanas trakta problēmām, aknu un nieru slimībām un sāļu vielmaiņas traucējumiem par skābeņu, spinātu un rabarberu lietošanu uzturā vajadzētu apspriesties ar savu ārstu.

• Spinātus, skābenes un nātru dzinumus mazgā tieši pirms gatavošanas, jo mitruma ietekmē tie ātri bojājas.

• Skābenes nav ieteicams glabāt ledusskapī ilgāk par trim dienām, bet spinātus – ilgāk par vienu dienu.

• Ja kādam ēdienam jāpievieno gan spināti, gan skābenes, tos sautē atsevišķi un sajauc tikai gatavajā produktā.

• Skābenes ziemai konservē rupji sagrieztas un pārlietas ar vārošu sālsūdeni. Puslitra burciņa skābeņu konservu jāpasterizē 80 grādu temperatūrā 20 minūtes.

• Skābenes un spinātus var arī saldēt. Tos sagriež, pārlej ar vārošu sālsūdeni un saliek veidnītēs, kas domātas ledus kubiņu pagatavošanai. Jāraugās, lai šķidrums pārsegtu zaļo masu. Atdzesē istabas temperatūrā, liek saldētavā, vēlāk kubiņus pārliek plastmasas maisiņos vai traukos.

***

PĀRDOMAS

Rita Blaumane

Jāpierakstās pavasarī

Katrs to dara, kā viņam tīk. Viens otrs brauc uz pirmo pavasara copi. Cits metas ūdenī, sākdams peldsezonu. Ir pieneņu vīnam uzticīgie. Viņi steidz lielā daudzumā savākt uzplaukušos pieneņu ziedus. Man pierakstīšanās pavasarī saistās ar skābeņu zupas vārīšanu.

Pēc galvenās sastāvdaļas uz tirgu neeju, bet braucu pie draudzenes uz laukiem. Laikam jau viņai ļoti skāba zeme, jo pļavā un daudzus gadus neapstrādātajā tīrumā savvaļas skābenes var groziem salasīt. Tās ir uzglabāšanai labs produkts. Daļu vāru zupā, daļu atstāju priekšdienām salātiem. Zinādama, ka man uz skābumu nesas prāts, draudzene man līdzi iedod arī rabarberu kātus. Zupu ar skābenēm katra saimniece prot izvārīt, un tur es neko īpašu nepastāstīšu. Vajag gabaliņu žāvētas gaļas, pāris kartupeļu, sīpolu, burkānu un sauju auzu pārslu vai miežu putraimu tumīgumam. Piedevām, kad liek galdā, vārītas olas un krējums.

Skābeņu salātus es gatavoju kopā ar redīsiem, lociņiem un dillēm. Redīsus sagriež un pārkaisa ar sāli, ļauj ievilkties. Tad saplucina skābenes, liek klāt redīsiem un pārlej ar eļļas un krējuma mērci (1 daļa krējuma, 3 daļas eļļas). Sagriež zaļumus un pāris mīksti novārītu olu. Pievieno salātiem.

No rabarberiem cepu biskvītu. Uz 200 gramiem rabarberu vajag 100 gramu sviesta, 1 glāzi brūnā cukura, 6 olas un 2 glāzes miltu. Smalki sagrieztus kātus iemaisa izkausētā sviestā. Dziļākā pannā ieklāj cepampapīru vai pergamentu. Ietauko. Ielej rabarberu un sviesta maisījumu. Pārkaisa ar cukuru. Sakuļ olu baltumus. Dzeltenumus saberž ar cukuru, pa daļām piemaisa miltus, iecilā baltumus, ar šo biskvīta mīklu pārklāj rabarberus un cep apmēram pusstundu.

PĀRDOMAS

Elīza Supe

Pavasara atnākšanu jūt virtuvē

Manās mājās pavasara atnākšanu var just virtuvē. Tad, kad ēdienu pagatavošanā tiek izmantoti salāti un gurķi. It īpaši gurķi, jo tie smaržo un dod ēdienam svaiguma piegaršu. Bet, ja runājam par zaļumiem, tad šķiet, ka salātu lapas ir vienas no svarīgākajām pavasara vēstnesēm. Man ļoti garšo salāti, ko pagatavo no saplūkātām salātu lapām, sagrieztiem gurķiem, var pielikt vēl sagrieztus redīsus vai tomātus un dilles. Beidzamajā laikā cenšos tos ēst vai nu ar gaļu, vai tikai ar kartupeļiem. Dažreiz arī vienus pašus, bet tad man gribas tiem piejaukt majonēzi, jo nezin kāpēc šķiet, ka pietiks ilgākam laikam.

Arī nātres, lietojot uzturā, kļūst par dabisku vitamīnu avotu. Es pēc horoskopa esmu Auns. Jāsaka gan, ka ikdienas horoskopiem uzmanību nepievēršu, bet pirms kāda laika man bija ļoti slikta pašsajūta, un es izlasīju internetā informāciju par ēšanas ieradumiem un ārstnieciskajiem augiem, kas būtu jālieto uzturā tieši manā zīmē dzimušajiem. Nātres bija viens no šiem augiem, jo tām ir plašs iedarbības un izmantošanas spektrs. Nātres lapām ir asins apturoša, urīndzenoša un pretdrudža iedarbība.

Jā, rabarberus es neesmu ēdusi kādus pāris gadus. Rabarberi ir tik ļoti seni un labi pazīstami tiem, kas interesējas par dabiskiem medicīnas līdzekļiem. Es domāju, ka daudzi no mums nemaz nešaubās, ka rabarberos ir daudz vitamīnu. Tie arī "uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģa un zarnu traktu, veicina aknu darbību, uzlabo apetīti, mazina slāpes, novērš sliktu dūšu. Attīra asinis, palīdz sirds mazspējas gadījumā. Lieto arī hemoroīdu, caurejas, hepatīta un drudža gadījumos".

Painteresējoties par šiem pavasara zaļumiem, sapratu, ka to vērtība ir neizmērojama.