Vai tad tā var notikt – tik pēkšņi, bez jebkādām iepriekšējām pazīmēm? Ārsti saka: diemžēl var gan, jo līdz zināmam laikam paaugstināts holesterīna līmenis nerada nekādas fiziskas izpausmes.

"Apmēram 60% gadījumu slimības pirmā izpausme būs pēkšņa nāve vai miokarda infarkts," saka Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, asociētais profesors Andrejs Ērglis. "Zinot savu holesterīna līmeni un vajadzības gadījumā to normalizējot, var samazināt mirstību, invaliditātes risku, uzlabot sirds, kā arī smadzeņu un citu orgānu veselību, jo paaugstināts holesterīna līmenis ietekmē ne jau tikai sirds asinsvadus, bet arī citus, piemēram, miega artēriju, galvas, nieru, kāju asinsvadus, būtībā visu organismu."

Vajadzīgais un liekais

Holesterīns ir vaskam līdzīga taukaina viela (lipīds). Tas organismam vajadzīgs šūnu apvalku uzbūvei, D vitamīna, žults skābju un hormonu sintēzei. Ūdenī nešķīstoša holesterīna transporta forma asinīs ir lipoproteīni – holesterīna un proteīna savienojumi. Mēdz runāt par slikto un labo holesterīnu. Sliktais holesterīns jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns ir atbildīgs par holesterīna izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Labais holesterīns jeb augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns aiztransportē lieko holesterīnu projām no šūnām un asinsvadiem. Otra asins plazmā sastopama lipīdu forma ir triglicerīdi, kas galvenokārt kalpo par enerģijas avotu organismā. Visus šos rādītājus iespējams noteikt analīzēs. Ja holesterīna un/vai triglicerīdu rādītāji asinīs ir izmainīti, to sauc par dislipidēmiju. Tas ir būtisks sirds un asinsvadu slimību riska faktors, tāpēc nepieciešams profilaktiski pārbaudīt kopējo holesterīna līmeni, vajadzības gadījumā noteikt sliktā un labā holesterīna, kā arī triglicerīdu līmeni asinīs. To mēra milimolos litrā.

Ateroskleroze

Ateroskleroze ir artēriju sieniņu sabiezēšana un elastības zudums, kam pamatā ir lipīdu izgulsnēšanās artēriju iekšējā sieniņā. Veidojas aterosklerotiskās plāksnītes, kas sašaurina asinsvadus, tiek traucēta asinsapgāde. Aterosklerotiskais process cilvēkam sākas jau aptuveni 20 gadu vecumā, tādēļ ir ļoti svarīgi jau kopš bērnības mācīties, kas darāms aterosklerozes profilaksei. Skarot sirds asinsvadus – vainagartērijas, šis process izraisa koronāro sirds slimību. Kad asinsvads ir gandrīz pilnīgi nosprostots, pastāv augsts miokarda infarkta vai smadzeņu insulta risks.

Holesterīns, uzturs un dzīvesveids

Holesterīnu satur dzīvnieku valsts produkti, piemēram, vistu olas (570 mg/100 g), Holandes siers (520), nieres (300), aknas (270). Taču tas nenozīmē, ka šādu produktu izslēgšana no ēdienkartes automātiski normalizēs holesterīna līmeni. Ar pārtiku mēs uzņemam tikai 20% holesterīna, kamēr pārējie 80% veidojas aknās un citos audos.

Veselīga uztura principi ir jāievēro ikvienam, jo tie nāk par labu jebkurā gadījumā. Nav gluži bez pamata arī vienkāršotais priekšstats, ka holesterīna līmeni asinīs paaugstina ar taukiem bagāts uzturs. Visi tauki nav vienādi, piemēram, treknajās zivīs ir omega–3 polinepiesātinātās taukskābes, kas kalpo sirds slimību profilaksei. Tomēr jebkuri tauki satur daudz kaloriju, kas var sekmēt liekā svara veidošanos un līdz ar to arī holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Holesterīns jākontrolē arī cilvēkiem bez liekā svara, jo to ietekmē arī iedzimtība, vecums un atsevišķas slimības, piemēram, vairogdziedzera, aknu, nieru slimības, cukura diabēts, augsts asinsspiediens, arī dažu medikamentu lietošana. Turklāt cilvēki, kuriem nepiemīt nosliece uz tuklumu, nereti ēd visu, ko sirds kāro, un rezultātā viņu uzturs ir pat neveselīgāks nekā tiem, kuri spiesti sekot savam svaram. Ārsts izvērtē ne tikai pacienta ēšanas paradumus, bet arī visu dzīvesveidu kopumā, jo varbūt cilvēkam ir jāpalielina fiziskā aktivitāte, jāatmet smēķēšana vai jāpārtrauc pārmērīga alkohola lietošana. Ja ar to nepietiek, lai normalizētu holesterīna līmeni, ir jālieto medikamenti.

A. Ērglis atzīst, ka šobrīd pieejami kvalitatīvi medikamenti, kas neizraisa daudz blakusparādību. Pētījumu dati rāda, ka, samazinot zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni par 1 milimolu litrā, nāves risks mazinās par 12%, insulta risks – par 17%, miokarda infarkta risks – par 26%.

Māja

***

Zināšanai

Optimālie RĀDĪTĀJI

Kopējais holesterīns – mazāk par 5 mmol/l

Zema blīvuma holesterīns – mazāk par 3 mmol/l

Augsta blīvuma holesterīns – mazāk par l 1,1 mmol/l

Triglicerīdi – mazāk par 1,7 mmol l

***

Uzziņai

LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU

ZINĀŠANAS PAR HOLESTERĪNU

78,4% iedzīvotāju zina vai vismaz domā, ka zina, kas ir holesterīns; 13,7% to nezina, bet 7,9% uz šo jautājumu grūti atbildēt.

Savu holesterīna līmeni zina 32% iedzīvotāju. 61,9% norādījuši, ka to nezina, savukārt 3,6% atbildējuši, ka tuvākajā laikā plāno to noskaidrot.

Galvenokārt savu holesterīna līmeni zina šādas iedzīvotāju grupas: sievietes; tie, kuri vecāki par 45 gadiem; latvieši; tie, kuru ģimenē nav bērnu. Biežāk par holesterīna līmeni ir informēti pensionāri un iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par 75 latiem mēnesī. Retāk savu holesterīna līmeni zina Latgales iedzīvotāji.

66,1% no tiem, kuri zina savu holesterīna līmeni, to noskaidrojuši, vienlaikus veicot citas pārbaudes; 31,3% gājuši pie ārsta speciāli šai nolūkā; 2,9% holesterīna līmeni noteikuši aptiekā.

40,2% iedzīvotāju nav nepieciešams samazināt holesterīna skaitli; 36,6% atzīst, ka ir veikuši pasākumus, lai to samazinātu; 20% neko nav lietas labā darījuši, lai gan viņiem ir nepieciešams holesterīna skaitli samazināt.

82,6% iedzīvotāju atzinuši, ka holesterīna līmeni var pazemināt, ēdot veselīgāku pārtiku; 36,7% uzskata, ka tas darāms, lietojot medikamentus; 32,7% domā, ka to var panākt sportojot.