– Homeopātija ir ārstēšanas metode, kas balstās uz līdzības principa – "līdzīgs jāārstē ar līdzīgu", pēc kura tiek piemeklēts preparāts. Slimību novērš, mazās devās lietojot medikamentus, kas lielākās devās var izraisīt šai slimībai līdzīgus simptomus jeb izpausmes, piemēram, sāpes, izsitumus, reiboņus, pēc kurām ārsts nosaka diagnozi. Savukārt atbilstoši tradicionālās jeb allopātiskās medicīnas principiem terapijā izmantojamas vielas, kas rada slimības cēloņa izraisītajām sekām pretēju iedarbību.

Homeopātiskos medikamentus izgatavo tikai no dabīgām vielām: augu un dzīvnieku valsts produktiem, minerāliem un to atvasinājumiem, organiskajām skābēm un metāliem. Homeopātija ļauj piemeklēt medikamentu individuāli katram cilvēkam ar tieši viņam raksturīgajiem simptomiem. Saskaņā ar klasisko homeopātiju preparātā ietilpst tikai viena ārstnieciskā viela. Turpretī allopātiskajā medicīnā tiek lietoti galvenokārt ķīmiski sintezēti preparāti, kas ir pilnīgi sveši cilvēka organismam, un tos izvēlas atbilstoši simptomiem. Homeopātam, lai noteiktu diagnozi un izvēlētos terapiju, jānoskaidro ne vien pacienta veselības stāvoklis, bet vēl daudz kas cits. Jāņem vērā, vai cilvēks ir gaišmatis vai brunets, apaļīgs vai kalsns, ko viņš ēd, dzer, kādu mūziku klausās, par ko interesējas. Ārstam jāzina, ar ko slimojuši pacienta vecāki un vecvecāki, brāļi, māsas vai citi radinieki. Cilvēks ir savas ģimenes "produkts", un no ābeles var nokrist tikai ābols, bet ne plūme vai bumbieris.

– Kas raksturīgs Kijevas homeopātijas skolai, kuru pārstāvat jūs?

– Kijevas skola izmanto medikamentus lielos atšķaidījumos, t. i., no 30. līdz pat 50 000. Sākot apmēram ar 30. atšķaidījumu, var uzskatīt, ka preparātā ietilpst ne vairs viela, bet informācija par to. Jo lielāks atšķaidījums, jo preparāts efektīvāks un tā iedarbības spektrs plašāks. Mazāku aktīvās vielas atšķaidījumu par pirmo (1:9) homeopātijā neizmanto – tā jau būtu tinktūra – tradicionālās medicīnas ārstniecības līdzeklis.

Līdztekus klasiskajai homeopātijai 20. gadsimtā filozofs Džordžs Vitulka izveidoja Grieķijas homeopātijas skolu. Tās pārstāvji diagnozi un terapiju nosaka galvenokārt pēc mentālajiem simptomiem un pacientu līdzīgi kā psihoanalītiķi iztaujā par viņa izjūtām, garastāvokli, domām. Manuprāt, tikai uz mentālajiem simptomiem vien ārstēšanu nevar balstīt. Cilvēka gars un dvēsele taču atrodas miesā un bez tās nevar pastāvēt. Saskaņā ar Grieķijas skolas principiem homeopāts var arī nebūt ārsts. Savukārt Kijevas Homeopātijas institūtā uzņem tikai ārstus. Arī daudzviet citur pasaulē netradicionālās medicīnas nozarēs, kā akupunktūra un homeopātija, drīkst praktizēt cilvēki bez medicīniskās izglītības. Uzskatu, ka ārstēt drīkst tikai ārsts. Turklāt homeopātiem bez medicīniskās izglītības ir ierobežotas ārstēšanas tiesības un arī iespējas, bet manējās ir atkarīgas tikai no zināšanām un prasmes.

– Cik plašas tās ir?

– Teorētiski nekādu ierobežojumu nav, kā jau teicu, viss atkarīgs no ārsta kvalifikācijas. Homeopātija ir unikāla un universāla, un ļoti efektīva prasmīga ārsta rokās. Homeopātiskajiem preparātiem nav ne kontrindikāciju, ne blakusparādību, ar tiem var ārstēt gan iesnas un klepu, gan arī smagākas slimības. Kāda mana paziņa nepilnu 30 gadu vecumā saslima ar vējbakām. Pieaugušajiem šī bērnu slimība parasti norit ļoti smagi, tādēļ infektologi ieteica sievieti nekavējoties nogādāt slimnīcā. Paciente uz slimnīcu braukt atteicās, tādēļ ārstēju viņu mājās tikai ar homeopātiskajiem līdzekļiem. Sieviete izveseļojās divu nedēļu laikā un jau trešajā nedēļā atgriezās darbā. Ārstējoties tradicionāli, pacientei nedēļas trīs būtu jāpavada slimnīcā un ilgstoši jālieto antibiotikas un citi ķīmiskie preparāti, kas atšķirībā no homeopātiskajiem kaitē veselībai.

Tikai ar homeopātiskajiem līdzekļiem es neuzņemtos ārstēt ļaundabīgos audzējus, jo šie medikamenti var nepaspēt iedarboties pietiekami ātri, lai slimību apturētu. Onkoloģisko slimību gadījumos visbiežāk nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, kā arī ķīmijterapija un staru terapija. Taču ar homeopātiskajiem medikamentiem var aizkavēt vēža metastāžu veidošanos un izplatīšanos, atvieglot sadzīšanas procesu un neitralizēt ķīmijterapijas un staru terapijas izraisītās blakusparādības. Ja vēža slimniekam smaga vispārējā veselības stāvokļa dēļ tiks atteikta operācija vai arī pacients kaut kādu iemeslu dēļ no tās atteiksies pats, es turpināšu viņu ārstēt viena.

– Mūsdienās vai visās aptiekās ir nopērkami kompleksie homeopātiskie preparāti, ko noteiktu slimību gadījumos – tiesa gan, pēc allopātiskās medicīnas principiem – ikviens var lietot bez ārsta receptes. Kādēļ cilvēkam būtu vērts tērēt laiku un naudu, lai konsultētos pie homeopāta?

– Kompleksie preparāti ir veidoti no vairākām ārstnieciskajām vielām, kas visbiežāk palīdz attiecīgās slimības gadījumā. Tātad kaut kas no tā visa derēs katram. Atšķirību starp kompleksajiem preparātiem, kurus katrs pats nopērk aptiekā, un medikamentiem, ko pacientam individuāli pēc pusotras stundas vizītes izraksta homeopāts, es skaidroju šādi. Kompleksie preparāti ir kā gatavo apģērbu veikalā iegādāts tērps, kas uzšūts atbilstoši noteiktiem standartiem, kuriem atbilst tikai retais. "Šeit es iešūšu šaurāku, citur palaidīšu platāku un garāku, nomainīšu polsterus, un būs labi," domā pircējs, izvēlēdamies tērpu gatavo apģērbu veikalā. Turpretī tas, ko cilvēkiem izrakstu es, ir meistara roku darbs – nomērīts un izgriezts pēc klienta auguma, vairākkārt uzlaikots un uzšūts tieši viņam.

– Homeopātisko medikamentu ir vairāki tūkstoši, kā izdodas atrast katram pacientam vispiemērotāko?

– Bieži pacientiem piemeklēju divus trīs medikamentus, jo atrast vienu vispiemērotāko jeb konstitucionālo preparātu ir ļoti grūti. Tas izdodas reti, lielākoties bērniem, jo viņu organisms ir "tīrāks". Pieaugušie parasti sirgst ar daudzām kaitēm un dzīves laikā ir lietojuši vairāk ķīmisko medikamentu. Kombinētos preparātus iesaku vienīgi gadījumos, kad man lūdz konsultāciju pa tālruni, jo tad pacientu nevaru pienācīgi izmeklēt. Viss ir vērtējams salīdzinājumā, un no šāda viedokļa daudz labāk ir lietot kombinētos homeopātiskos līdzekļus nekā ķīmiskos preparātus. Piemēram, elpošanas ceļu vīrusu infekcijas labāk ārstēt ar aflubīnu vai Rīgas Homeopātiskās aptiekas darbinieku izgatavoto akonīta kompleksu, nevis tailenolu, kas ir kancerogēns jeb vēzi izraisošs.

– Diemžēl ārpus Rīgas homeopāti praktizē ļoti reti, un arī galvaspilsētā tie nav sastopami uz katra stūra. Homeopātiskā aptieka Latvijā ir tikai viena, un tā atrodas Rīgā. Tādēļ cilvēkiem, kas dzīvo tālu no galvaspilsētas, homeopātija reāli nav pieejama. Turklāt homeopāta konsultācija ir dārga.

– Bet kur lai tie homeopāti rodas!? Pirmkārt, izglītība šajā specialitātē ir ļoti dārga. Otrkārt, tās apguve prasa daudz laika un darba. Treškārt, ārstam jābūt pietiekami izglītotam, lai dotu priekšroku homeopātiskajai, nevis allopātiskajai medicīnai. Diemžēl pat ļoti daudzi ārsti nezina, kas ir homeopātija, un jauc to ar fitoterapiju. Ko tad var gribēt no pacientiem!? Ceturtkārt, homeopātijā visdārgākās ir ārsta smadzenes, preparāti lielākoties maksā lēti. Jo vairāk cilvēku ārstēsies ar homeopātiskajiem līdzekļiem, jo mazāku peļņu gūs modernā farmaceitiskā rūpniecība, kas ražo arvien sarežģītākus un dārgākus ķīmiskos medikamentus. Tādēļ neceriet, ka būs ļoti plaša reklāma homeopātijai. Praktizējošu homeopātu Latvijā varētu būt ap 50.

Homeopāta konsultācija ir dārga visur pasaulē, arī Latvijā. Taču homeopātiskie medikamenti ir ievērojami lētāki par ķīmiskajiem, tādēļ ārstēšanās kopējie izdevumi ir pat mazāki.