Palielinās jauno A hepatīta gadījumu skaits

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk – SVA) operatīvās epidemioloģiskās uzraudzības dati par A hepatītu liecina, ka pagājušajā nedēļā jauno saslimšanas gadījumu skaits ir ievērojami palielinājies.

Pagājušā gada pēdējās divās nedēļās reģistrēti attiecīgi 54 un 42 jaunatklāti A hepatīta gadījumi, bet pagājušās nedēļas laikā ziņots par 98 saslimšanas gadījumiem, kad ārstiem radušās aizdomas par A hepatītu. Kopā trīs nedēļu laikā reģistrēti 194 A hepatīta gadījumi, tai skaitā Rīgā 114 gadījumi, Rīgas rajonā 15 gadījumi un Ogres rajonā 10 gadījumi. A hepatīts reģistrēts vēl 20 citos rajonos pa 1 – 6 gadījumiem.

Kaut arī parasti A hepatīts norit vieglā vai vidēji smagā formā, tomēr SVA epidemiologi atgādina, ka A hepatīts var noritēt ar sarežģījumiem, pat beigties letāli cilvēkiem, kam ir citas veselības problēmas - hroniskas aknu slimības, tai skaitā B un C hepatīta vīrusa nēsātājiem, alkohola un narkotiku atkarīgajām personām, kā arī cilvēkiem, kam ir citas hroniskas slimības, kas novājina imunitāti, piemēram, HIV/AIDS slimniekiem.

Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā vai ar sadzīves priekšmetiem, kā arī dzerot ūdeni vai lietojot uzturā inficētus produktus, dzimumakta laikā ar inficēto personu, peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām. Pirmie slimības simptomi var parādīties 15 līdz 50 dienas pēc inficēšanās. Pirmsdzeltes periods ilgst no 3 līdz 7 dienām, kad pacientam ir slikta dūša, nogurums, apetītes zudums, drudzis, sāpes labajā paribē. Bieži vien A hepatīts atgādina gripai līdzīgu saslimšanu vai kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumus. Aizdomas par hepatītu rodas, kad pacientam parādās tumšs urīns un gaiši izkārnījumi. Pēc dažām dienām acu āboli un āda paliek dzelteni. Dzeltes periods ilgst līdz divām nedēļām. Dzelte var arī neveidoties, sevišķi maziem bērniem. Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir tikpat bīstamas (vai pat bīstamākas) kā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo turpina strādāt vai apmeklēt izglītības iestādes.

Lai pasargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas ar A hepatītu, nepieciešams ievērot higiēnas noteikumus, it sevišķi:

o rūpīgi ievērot personīgo higiēnu: mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, vienmēr pēc tualetes apmeklējuma; o ja rokas nav mazgātas, izvairīties no pieskaršanās mutei; o iemācīt bērniem nebāzt mutē sadzīves priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji; o nelietot kopīgus traukus - glāzes, karotes u.c.; o uzturā lietot vārītu vai fasētu ūdeni.

Vakcinācija pret A hepatītu dod ilgstošu un efektīvu aizsardzību pret infekciju. Vakcinācija var pasargāt no saslimšanas, ja veikta pirms vai arī divu nedēļu laikā pēc iespējamas inficēšanās. Vakcinācija ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kuriem ir augsts A hepatīta izraisīto komplikāciju risks.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu