Par žultainu sauc cilvēku, kurš ir nejauks, kašķīgs, nikns uz visu pasauli. Varbūt tāpēc, ka šķidrums ir ļoti rūgts un nepatīkams. Bet gastroenterologs Andrejs Mērnieks uzskata, ka cilvēks, kuram slims žultspūslis, citāds nemaz nevar būt, jo ilgstoši jūt sāpes un nelabumu. Kam vajadzīga žults Šo šķidrumu izstrādā aknas, līdz pat 800–1000 mililitriem dienā. Tā sakrājas žultspūslī, kura tilpums ir apmēram trešdaļa glāzes, un tur kļūst daudz koncentrētāka. Kad cilvēks ko ieēd, žultspūslis saraujas un žulti pa vadu nogādā divpadsmitpirkstu zarnā, kur tā palīdz sagremot ēdienu, sevišķi gaļu un taukus. Ja cilvēks vienā reizē apēd par daudz trekna ēdiena, pūslis var sarauties nevis pakāpeniski, bet strauji, izraisot sāpes. Ja cilvēks ēd neregulāri un viņam ir mazkustīgs dzīvesveids, žults uzkrājas, un pūslis iestiepjas. Ar laiku šķidrums sabiezē, rodas ķepīga masa, kurā izgulsnējas dažādu vielu kristāli. Tiem salīpot, veidojas akmentiņi. Sākumā tie var būt mazi un daudz – kā grants, var būt viens, bet kā ozolzīle vai kastanis. Labāk uzēst kādu taukumiņu Riskē cilvēki, kuri ievēro beztauku diētu. Akmeņu veidošanos veicina arī tas, ja žultspūslis tiek saspiests vai nu ar pārāk ciešu apģērbu (korseti vai jostu), vai grūtniecības laikā. Japānietēm, kuras nēsā brīvu kimono, žultsakmeņi mēdzot būt reti. Cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni akmeņi var veidoties no holesterīna vai dažādām vielām. Tāpēc par neefektīvu uzskatāma metode, kas bija populāra nesen – trīs gadu medikamentu kurss, kas šķīdināja viena veida akmeņus. Nevar garantēt, ka palīdzēs. Ja akmeņi parādījušies, ar tiem jāsadzīvo. Ļoti daudzi tos nejūt, pat nenojauš. Ja cilvēks ēd regulāri, nekas par to neliecina. Reizēm no nepareizas ēšanas vai pēc vīrusu infekcijas var sākties žultspūšļa iekaisums – holecistīts. Akūtos gadījumos ir augsta temperatūra, stipras sāpes labajā paribē, kas izstaro uz labo plecu. Gan iekaisuma, gan žultsakmeņu lēkmes pazīme ir tāda, ka cilvēks nespēj atrast ērtu pozu un nepārtraukti grozās. Sāpes ilgst vairākas stundas. Holecistītu uzrāda arī analīzes. Bieži ar to kopā novēro aknu un aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Mazie bīstamāki nekā lielie Bīstamākie ir mazie akmentiņi. Ēdot kaut ko treknu, pūslis strauji saraujas un izspiež akmeni žultsvadā, kur tas var iesprūst. Tad žults netiek no pūšļa ārā, skābes uzsūcas asinīs, un cilvēks kļūst dzeltens. Tas notiek diezgan drīz pēc vada nosprostošanas. Dzelte bojā aknas, tāpēc jāārstē. To var darīt ar zālēm. Ja nelīdz, vajadzīga operācija. Tagad to dara ar endoskopisko metodi – pa vairākiem maziem griezumiem ievada instrumentus un optisko sistēmu. Taču dažkārt ar šo paņēmienu nevar tikt galā. Operācijā žultspūsli izņem. Akmentiņi mēdz būt šķautņaini un, ejot cauri vadam, rada asas sāpes. Ja tie neiesprūst, tad sāpes pāriet, un nekādu seku nav. Biežāk un mazāk Slimniekiem, kuri zina, ka viņiem bijis žultspūšļa iekaisums vai ir akmeņi, jāievēro diēta. Svarīgākais nosacījums: ēst 5–6 reizes dienā, dzert daudz šķidruma, sevišķi vasarā. Ja nepietiek šķidruma, žults ir koncentrētāka, tai lielāka spēja sabiezēt. Katrā ēdienreizē ieteicams mazliet tauku, lai žults izdalās vienmērīgi. Par to, ka varētu būt problēmas ar žultspūsli, liecina nelielas, trulas sāpes labajā paribē pēc ēdienreizēm. Var būt slikta dūša un vemšana. Parasti akmentiņus labi var redzēt ar ultrasonogrāfu. *** Hroniskās aknu, žultspūšļa un žultsceļu slimībās neiesaka Treknu liellopu, cūkas, jēra gaļu, stipri sālītu, panētu un taukos ceptu gaļu ar asām garšvielām, treknu putnu gaļu un desas. * Majonēzi, sviesta mērci, cūku, zosu taukus un speķi. * Karpas, zušus, lasi, zivju konservus eļļā. * Frī vai taukos vārītus un ceptus kartupeļus. * Svaigus vai taukos ceptus sīpolus, pākšaugus, sēnes, kāpostus, papriku, rutkus, redīsus. * Cieti vārītas olas, omleti ar speķi. * Asu un treknu sieru. * Svaigu maizi, treknu torti, taukos vārītus mīklas izstrādājumus. * Negatavus augļus, nemizotus ābolus un bumbierus, augļus ar kauliņiem. * Aizliegts jebkāds alkohols, stipra kafija, gāzēti dzērieni.