Bēdīgi, ja, dodoties iepirkties, iepriekš jāizplāno maršruts tā, lai ceļā ik pēc pusstundas varētu ieskriet tualetē. Tomēr inkontinences ietekmi var samazināt līdz minimumam. Par iespējām palīdzēt tiem, kuri cieš no urīna nesaturēšanas, Mājai pastāstīja biedrības INKO CENTRS direktore Natālija Blīve un inkokonsultante Vaira Dreimane.

Nevajag samierināties

Kopš februāra beigām Rīgā, Nīcgales ielā 5, darbojas INKO CENTRA bezmaksas konsultāciju kabinets, kuru apmeklējuši jau vairāk nekā 250 cilvēku no dažādām Latvijas vietām. Daudziem tas bijis pirmais solis, lai vispār sāktu risināt urīna nesaturēšanas problēmu, ar kuru dzīvots divus, piecus vai pat divdesmit gadu. Dažs ir kautrējies meklēt palīdzību, dažs samierinājies, domājot, ka inkontinenci izraisa vecums un tur neko nevar līdzēt. Taču tik vienkārši samierināties nevajadzētu. Pirmkārt, daudzos gadījumos medicīna tomēr var palīdzēt, otrkārt – ja izrādās, ka problēma nav ārstējama, var izvēlēties katram cilvēkam individuāli piemērotus urīnu uzsūcošus higiēnas izstrādājumus, ādas kopšanas līdzekļus u.c. INKO CENTRĀ apmeklētājam palīdz noskaidrot problēmas būtību, urīna nesaturēšanas veidu un smaguma pakāpi, vajadzības gadījumā iesaka meklēt ģimenes ārsta, ginekologa, urologa vai neirologa palīdzību. Šeit mierīgā gaisotnē var iepazīties ar speciālajiem higiēnas izstrādājumiem un arī saņemt bezmaksas paraugus izmēģināšanai. Pēc tam cilvēks jau konkrēti zina, ko pieprasīt aptiekā. Nākas konsultēt arī par citiem jautājumiem, piemēram, kur meklēt sociālo palīdzību, kur interesēties par mājas aprūpes iespējām. Daudzi cilvēki nav informēti, ka kopš šā gada janvāra pacientiem ar noteiktām diagnozēm urīna nesaturēšanas gadījumā higiēnas līdzekļu iegādi valsts kompensē 50% apmērā, ne vienmēr to zina arī ārsti. Konsultēties uz centru nāk gan paši inkontinences piemeklētie cilvēki, gan tie, kuri kopj slimus tuviniekus ar šo problēmu, tāpat arī aprūpētāji, ģimenes ārsti un citi medicīnas darbinieki. Uz konsultāciju jāpiesakās pa tālruni 7569696, sīkus jautājumus var noskaidrot arī telefoniski.

Jāizdibina cēloņi

Lai noskaidrotu, kāpēc radusies urīna nesaturēšana, izmanto dažādas diagnostikas metodes. Sāk ar vienkāršākajām – urīna analīzēm un ultrasonogrāfiju, bet, ja tās nesniedz atbildi, pacientu iespējams nosūtīt uz urodinamiskajiem izmeklējumiem, ar kuru palīdzību var ļoti sīki izpētīt gan urīnpūšļa sieniņu stāvokli, gan uroneirofizioloģiju, gan slēdzējmuskuļu tonusu un spēju sarauties, gan urīna strūklas stiprumu un citus parametrus. Precīzi izmeklējumu dati pavisam konkrēti ļauj spriest, kas vainīgs – inervācijas traucējumi, akmeņi, cistas, ginekoloģiskas problēmas, mugurkaulāja bojājumi u.c., un atkarībā no tā izvēlēties ārstēšanas taktiku. Ir gadījumi, kad vajadzīga operācija, citos jālieto medikamenti, vēl citos efektīvi palīdz speciāli vingrojumi. Ja ārstēšana nav iespējama, jādomā par to, kā uzlabot pacienta dzīves kvalitāti, liekot lietā piemērotus higiēnas izstrādājumus un ādas kopšanas līdzekļus. Cilvēki reizēm ir pārsteigti, uzzinot, ka pastāv specializētie urīnu uzsūcošie higiēnas līdzekļi ar augstu absorbcijas pakāpi un aromāta kontroli, jaunākie no šiem izstrādājumiem ir elpojoši – nodrošina gaisa cirkulāciju un līdz ar to krietni samazina ādas iekaisuma risku.

Sievietēm

Daļai sieviešu inkontinence rodas tāpēc, ka saistībā ar menopauzes izraisītām hormonālām pārmaiņām mainās muskuļu tonuss, atslābinās muskuļi un saites. Ja bijis smags fizisks darbs, smagas dzemdības, rodas dzemdes noslīdējums un līdz ar to – arī urīnpūšļa noslīdējums. Daudzas sievietes jau jaunības dienās sākušas slimot ar urīnpūšļa iekaisumu – cistītu, dažādām hroniskām urīnceļu slimībām, kuras pavirši apārstējušas ar zāļu tējiņām vai citiem līdzekļiem, neejot pie ārsta. Pašsajūta kaut cik uzlabojas, taču organismā paliek baktērijas. Pietiek nedaudz apaukstēties, kad urīnceļu infekcija atkal uzliesmo. Lai izkļūtu no šā apburtā loka, beidzot tomēr jāaiziet pie ārsta, kurš var nozīmēt speciālu urīna analīzi baktēriju noteikšanai un izvēlēties atbilstošus antibakteriālos līdzekļus.

Atgūt iegurņa lejasdaļas muskuļu tonusu palīdz īpaši vingrinājumi, ko māca inkokonsultants. Regulāri un rūpīgi pildīti, tie parasti dod rezultātu pēc 2–3 mēnešiem. Ja vingrošanai trūkst pašdisciplīnas, var doties uz fizioprocedūrām, kur lieto bioatgriezeniskās saites metodi (biofeedback), trenējot un nostiprinot iegurņa pamatnes muskulatūru. Vingrinājumus var pildīt arī profilakses nolūkā, tas īpaši ieteicams sievietēm, kuru mātēm vai vecmāmiņām ir inkontinence, jo nosliece uz to var tikt pārmantota.

Vīriešiem

Vīriešiem galvenā problēma, kas var novest pie inkontinences, ir labdabīgā prostatas hiperplāzija (saukta arī par prostatas adenomu). No tās var izvairīties, ja laikus, kad vēl nav nekādu izmaiņu ne urīna strūklā, ne urinēšanas biežumā, veic speciālu profilaktisko asins analīzi PSA, kas vīriešiem no 50 gadu vecuma ar ģimenes ārsta nosūtījumu pienākas bez maksas. Atklājot agrīnas izmaiņas, visu var vērst par labu, nozīmējot medikamentus. Vēlāk, kad jau sākas urinēšanas problēmas, vajadzīga operācija, pēc kuras urīna nesaturēšana var ilgt 3–12 mēnešus. Rehabilitācijas periodā ir lietderīgi speciāli vingrinājumi muskuļu trenēšanai.

Inkontinence var būt saistīta arī ar onkoloģiskām slimībām un stāvokli pēc ķīmijterapijas un staru terapijas.

***

FAKTI PAR URĪNA NESATURĒŠANU

• Inkontinence ir nekontrolējama, patvaļīga urīna izdalīšanās no urīnpūšļa.

• Latvijā ir aptuveni 150 000 cilvēku ar inkontinenci, sievietēm šī problēma sastopama vidēji četras reizes biežāk nekā vīriešiem.

• Slodzes inkontinence ir tad, ja fiziskas slodzes laikā (ceļot smagumus, skrienot, šķaudot u.c.), kad paaugstinās intraabdominālais spiediens, urīnpūšļa slēdzējmuskuļi nespēj izturēt spiedienu un rodas patvaļīga urīna noplūde.

• Hiperaktīvs jeb pāraktīvs urīnpūslis – tā apzīmē stāvokli, kad rodas pēkšņi neatliekama vajadzība urinēt, urīnpūslis iztukšojas, būdams uzpildījies tikai daļēji (50–100 ml), radot urīna noplūdes (normāla urīnpūšļa kapacitāte ir 400–500 ml).

• Slodzes inkontinence un hiperaktīvs urīnpūslis var kombinēties, veidojot jaukta tipa inkontinenci.

• Par funkcionālu inkontinenci ir runa tad, kad ar pašiem urīnizvades orgāniem viss it kā ir kārtībā, bet cilvēkam veidojas urīna nesaturēšana pēc paralīzes, kāju amputācijas, demences un citu faktoru ietekmē, kas liedz laikus apmeklēt tualeti.

• Izšķir vieglas, vidējas un smagas pakāpes inkontinenci.

***

DER ZINĀT

Inkontinence profilakse

• Par šo jautājumu jāsāk domāt jau no agras jaunības. Ja inkontinence bijusi mātei vai vecmāmiņai, tad arī meitai un mazmeitai ir lietderīgi apgūt un uzsākt profilaktiskos vingrinājumus jau pēc dzemdībām vai tuvojoties menopauzei.

• Jāievēro vispārējie veselīga dzīvesveida principi, nepieciešams pareizs darba un atpūtas režīms, fiziskās aktivitātes, svaigs gaiss, vitamīniem bagāts uzturs, atturēšanās no alkohola un smēķēšanas, izvairīšanās no ilgstoša stresa.

• Jācenšas mazāk dzert kafiju un gāzētus dzērienus, bet biežāk ēst dzērvenes, kas satur benzoskābi – tā labvēlīgi ietekmē visu urīnizvades sistēmu, mazina nierakmeņu veidošanās risku, stiprina urīnpūšļa sieniņas utt.

• Diennaktī jāpatērē 1,5–2 l šķidruma. (Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kuriem ir inkontinence.) Var ierobežot šķidruma patēriņu pēc sešiem vai septiņiem vakarā, atsakoties no nelāgā ieraduma uz nakti izdzert lielas tējas krūzes.

• Sievietes nedrīkst darīt smagus fiziskus darbus (cilāt kastes un maisus, nest smagas iepirkumu somas utt.), tas laika gaitā atstāj nevēlamu iespaidu uz vēdera lejasdaļas muskuļiem un saitēm, var rasties dzemdes noslīdējums.

• Jārūpējas par cukura diabēta un insulta profilaksi.

• Bērniem jau no mazotnes jāiemāca, ka, sajūtot vajadzību, nedrīkst atlikt iešanu uz tualeti. Jaunībā muskulīši ir ļoti elastīgi un cilvēks var ilgāku laiku aizturēt urināciju, tomēr urīnpūslis nav bezizmēra. Ar laiku tas tiek nedabīgi iestaipīts un sākas problēmas – uz tualeti jāskrien pārāk bieži vai arī pēc urīnpūšļa iztukšošanās vēl notiek pilēšana.