Mazais un bīstamais insekts - ērce! (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Iestājoties siltākam laikam, mūs sāk apdraudēt dažādi insekti, un vieni no bīstamākajiem ir ērces. Šis kukainis mums pielavās tik nemanāmi un atšķirībā no citiem tik nesāpīgi, ka bieži vien tā esamību uz ķermeņa konstatējam tad, kad mazā, plakanā ērcīte „izaugusi” par lielu pūslīti. Ņemot vērā, ka Latvijā katra trešā ērce ir inficēta ar ērču encefalītu, kādas sekas var radīt ērces piesūkšanās un kā izsargāties no ērcēm, stāsta “Veselības centra 4” vakcinācijas nodaļas vadītāja Ārija Simsone.

Inficēšanās ar ērču encefalītu

Katru gadu klimatiskie apstākļi ērcēm kļūst arvien labvēlīgāki, to skaits palielinās un līdz ar to arī pieaug risks saslimt ar ērču encefalītu. Īpašu aktivitāti novēro mitrās vasarās pēc siltām ziemām Latvijas dabai raksturīgajās meža audzēs ar ievērojamu lapu koku, īpaši alkšņu piejaukumu. Maksimāla ērču aktivitāte konstatēta no rīta un vakarā, minimāla – ap pusdienlaiku. Turklāt inficētās ērces mīt ne tikai mežā, bet arī pilsētas parkos un mazdārziņos. Savukārt mājās tās mēdz nonākt kopā ar mājdzīvniekiem, koku zariem, sēnēm un puķēm, kas atnestas no āra. Salīdzinoši ar mātītēm, kuras piesūcas uz ilgu laiku un “piebriest”, mazās ērces (nimfas) un tēviņi sūc asinis tikai īsu brīdi, un cilvēks var nepamanīt, ka viņam piesūkusies ērce.

Galvenokārt cilvēki saslimst tad, ja viņiem piesūkusies inficēta ērce. Ņemot vērā, ka ērce piesūcoties caur atskabargaino snuķīti koduma brūcē ielaiž siekalas, kas neļauj asinīm sarecēt un satur anestezējošas vielas, cilvēks kodumu nejūt. Galvenokārt ar siekalām, kurās atrodas vīruss, ērces izplata gan ērču encefalītu, gan Laima slimību. Nereti inficēšanās notiek, ērci noņemot, jo slimības izraisītāji atrodas ērces zarnu traktā. Saspiežot ērces vēderu, slimības izraisītāji caur tās snuķīti un kodumu ādā gluži kā no šļirces nonāk cilvēka organismā. Ņemot ērci ar rokām (arī likvidējot to mājdzīvniekiem), bojātas ādas gadījumā var notikt inficēšanās. Daudz retāk ar ērču encefalītu var saslimt, dzerot inficētu, nevārītu pienu. Ar ērču encefalītu var saslimt arī zīdainis, ēdot saslimušās māmiņas pienu. Tāpēc sievietei, plānojot mazuli, vajadzētu potēties pašai. Tad kopā ar mātes pienu zīdainis arī saņems kādu daudzumu aizsargvielu.

Inficētas ērces koduma sekas

Ērces piesūkšanās var izraisīt encefalītu, kas ir bīstama infekcijas slimība, kuras smagākās sekas ir kustību traucējumi, paralīze un muskulatūras vājums. Nedaudz vieglākā formā encefalīts izraisa spēcīgas galvassāpes, vemšanu, augstu temperatūru, atmiņas pavājināšanos un nespēku. Visvieglākās saslimšanas gadījumā slimība noris līdzīgi gripai (drudzis, galvassāpes un augsta temperatūra) un atšķirībā no iepriekšējām slimības formām šī nerada neiroloģiskus traucējumus. Ērču encefalīta simptomi var parādīties ne vēlāk kā 20 dienas pēc inficēšanās. Parasti pēc dažām dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze – visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt daudz spēcīgāk izteiktas.

Vienmēr, kad radušās aizdomas par ērču encefalītu, slimnieks noteikti jānovēro un, ja nepieciešams, jāārstē slimnīcā. Apkārtējiem cilvēkiem slimnieks kā infekcijas avots nav bīstams. Pēc pārslimošanas veidojas noturīga imunitāte, tomēr ērču encefalīts nepāriet bez sekām.

Ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem. Pārsvarā ērlihioze norit vieglā formā un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi, taču atsevišķos gadījumos var būt arī nopietnākas sūdzības.

Piesūcoties ērcei, var saslimt arī ar laima boreliozi. Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss tiek ievadīts tieši asinīs, borēlijas no piesūkšanās vietas izplatās cilvēka organismā pēc vairākām diennaktīm. Inficēšanās izpaužas kā ādas apsārtums 3-4 cm diametrā, kas parādās ērces piesūkšanās vietā pēc pāris nedēļām un pēc tam pazūd. Atsevišķos gadījumos borēlija izplatās tālāk par ērces koduma vietu (ne vienmēr pirms tiem ir novērojams ādas apsārtums). Par to var liecināt nervu sistēmas traucējumi, nogurums, galvassāpes, nelabums, neliela temperatūra, svara zudums, sāpes roku, kāju locītavās (uztūkums) vai mugurā. Iespējama pat daļēja sejas paralīze. Turklāt šie simptomi var parādīties pāris nedēļām vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Vairākus gadus pēc inficēšanās var parādīties ādas bojājumi, kas līdzinās veciem apsaldējumiem.

Tā kā pret šīm slimībām nav iespējams vakcinēties, ādas apsārtuma un citu neskaidru simptomu gadījumā nekavējoties jāapmeklē ārsts un jāveic laboratoriski izmeklējumi. Šīs slimības iespējams ārstēt ar antibiotikām, taču, pārslimojot laima boreliozi, neiestājas imunitāte un iespējama atkārtota inficēšanās.

Izvairīšanās no ērču encefalīta

Ērces sastopamas 10 līdz 50 cm augstumā uz zāles stiebriem vai krūmos. Iespējams veikt arī dažādus profilaktiskus pašaizsardzības pasākumus pašiem. Piemēram, tā kā ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu, dodoties aktīvā atpūtā, apģērbu izvēlieties no pieguloša, gluda un slidena materiāla, pie kura ērcēm ir grūtāk pieķerties. Ieteicams ir arī gaišs un vienkrāsains apģērbs, lai ērces vieglāk būtu pamanāmas. Tērpu vēlams izvēlēties cieši aizpogājamu, ar piegulošām aprocēm un apkakli. Virskreklu vai blūzi ieteicams apjozt ar platu, cieši piegulošu jostu, bet bikšu galus iebāzt zeķēs vai zābaku stulmos. Ērcēm ir grūtāk pieķerties pie gumijas zābakiem. Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar repelentiem – ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem, tomēr jāņem vērā, ka repelenti nodrošina aizsardzību tikai uz dažām stundām. Pēc pārnākšanas mājās nomazgājieties dušā un rūpīgi pārbaudiet apģērbu un apskatiet ķermeni, vai pie tā nav piesūkusies kāda ērce.

Tomēr visdrošāk ir potēties pret ērču encefalītu. Vakcīna satur vīrusa daļu, bet neizraisa slimību. Retos gadījumos nepatīkama reakcija var veidoties injekcijas vietā - apsārtuma, sacietējuma veidā. Alerģiskas reakcijas tiek konstatētas ļoti reti. Dažas dienas var būt paaugstināta temperatūra, nespēks. Ja cilvēks ir saslimis vai lieto antibiotikas, šajā periodā nevajadzētu potēties. Pēc potēšanās 3 dienas ieteicams nelietot arī alkoholu.

Ērču encefalīta vakcīnu injicējot, organisma imūnā sistēma izstrādā aizsargvielas pret vīrusu, kas, piesūcoties inficētajai ērcei, pasargā no saslimšanas. Taču, ja potējas pirmo reizi, imunitāte iestājas tikai pēc otrās potes (intervālam jābūt aptuveni no 1 līdz 3 mēnešiem). Pēc 9 līdz 12 mēnešiem nepieciešama trešā pote. Turpmāk jāsaņem viena pote ik pēc trim gadiem. Ja potēšanos sāk pavasarī, pirmās divas devas var saņemt ar 2 nedēļu intervālu. Taču gan šo divu nedēļu laikā, gan divas nedēļas pēc otrās potes nedrīkst pieļaut, ka piesūcas ērce. Ja tā noticis, jāvēršas pie ārsta. Ieteicamāk potēties ziemas mēnešos vai agrā pavasarī, kamēr gaisa temperatūra nav augstāka par +7 °C un ērces nav sākušas aktivizēties.

Grūtniecības pirmajā trimestrī nav ieteicams potēties, tomēr par potēšanās grafiku vēlams konsultēties ar ginekologu. Bērnus atkarībā no dzīves vides vēlams potēt, sākot no gada vecuma, izvēloties atbilstošu poti, kas paredzēta cilvēkiem līdz 12 gadiem. Ja bērns slimo ar epilepsiju, vēlams konsultēties ar neirologu. Arī alerģiskiem bērniem nepieciešama ārsta konsultācija un uzraudzība potēšanās laikā. Vakcīnas drīkst apvienot, tātad vienlaikus potēties pret dažādām saslimšanām.

Ja ērce piesūkusies un nav zināms, vai tā inficēta, ko darīt?

Nav specifisku medikamentu, kas iedarbotos uz encefalīta vīrusu, nelīdz arī nekādas antibiotikas. Tomēr pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās profilaktiskos nolūkos var lietot remantadīnu. Tas ne vienmēr pasargā no saslimšanas, taču atvieglo slimības gaitu. Ērces piesūkšanās gadījumā noteikti jādodas pie ārsta, jāpārbauda ērce un jāievada imūnglobulīns. Ja 72 stundu laikā tā ievadīšana netiek veikta, imūnglobulīns slimības gaitu pasliktinās. Tā kā grūti noteikt ērces piesūkšanās brīdi, liels risks ir ievadīt imūnglobulīnu novēloti. Iespējams, ka vienas sezonas laikā ērces var piesūkties vairākkārt, un, ņemot vērā, ka nepieciešamā imūnglobulīna deva tiek aprēķināta atbilstoši ķermeņa masai, šāda aizsargāšanās izmaksās dārgāk nekā potēšanās. Aizsardzība ilgst tikai 30-40 dienas pēc imūnglobulīna ievadīšanas, un ne vienmēr tā ievadīšana pasargā no saslimšanas. Bērniem imūnglobulīna deva ir bez maksas, taču, tā kā imunoglobulīns satur svešu olbaltumu, iespējama alerģiska reakcija, kas mazāk iespējams vakcinējoties.

Kā pareizi izņemt ērci, ja tā piesūkusies?

Piesūkušos ērci vislabāk izņemt ārstniecības iestādē, taču, rūpīgi to darot, var veikt arī mājas apstākļos. Pirms noņemšanas ērcei uzliek spirtā samērcētu vates tamponu. (Nevajag lietot taukainus līdzekļus.) Pēc tam ap ērces snuķīti apsien diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. No ērces var atbrīvoties arī ar īpašu pinceti, ērci satverot pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi izņemot tā, lai tās snuķītis nepaliktu ādā. Pēc tam šo koduma vietu dezinficē ar spirtu. Izņemot ērci, nedrīkst to saspiest, lai koduma brūcē neiekļūtu tās iekšējais saturs un nepalielinātu iespējamību saslimt ar kādu no ērču izraisītajām slimībām.

Ilze Apine, sabiedrisko attiecību speciāliste, „Veselības centrs 4”

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu