Kad ārā auksti vēji pūš, lietus lāses sitas sejā un kājas mirkst peļķēs, nevilšus sāk sāpēt kakls un pilēt deguns... Bet šoreiz par gripu, kas atnāk neaicināta un pats galvenais - reizēm atstāj pēdas... Par to stāsta „Veselības centra 4” vakcinācijas dienesta vadītāja Ārija Simsone un ģimenes ārste Mudīte Zvaigzne.
Viens, divi, trīs... gripa nāk! Īstais laiks vakcinēties!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilze Apine
Gripa laupa veselību, laiku un naudu!
Gripas epidēmija atkārtojas katru gadu. Epidēmijas laikā ik gadu saslimst 30-50% iedzīvotāju. Gripa ir ļoti lipīga un smaga slimība, tā novājina organismu un bieži izraisa dažādas komplikācijas, kuras var kļūt bīstamas dzīvībai. Gripa ir akūta un lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija, kas novērojama katru gadu dzestrā un mitrā laikā, kas ir gripas sabiedrotie. Pēdējā laikā gripas uzliesmojums vērojams novembrī un decembrī - Ziemassvētkos un Jaungada brīvdienās, un slimība var sabojāt iecerēto atpūtu. Gripas izraisītāji ir A, B un C grupas vīrusi, kas sevī ietver vēl simtiem subgripas vīrusu, un tie no citiem atšķiras ar savu mainīgo dabu. Tas nozīmē, ka pretgripas zāles, kas itin labi palīdzēja pagājušajā gadā, šogad var izrādīties bezcerīgas! Gripa potenciāli var skart ikvienu cilvēku – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un rases.
Pēc saaukstēšanās var atgūties ātri, bet, saslimstot ar gripu, ļoti iespējams, darbs būs jākavē 2-3 nedēļas, jo pēc izslimošanas cilvēks jūtas vēl novārdzis, dažkārt saglabājas slikta pašsajūta, vērojama paaugstināta uzbudinātība un pazemināts asinsspiediens. Tāpēc pēc gripas nav ieteicama fiziskā slodze aptuveni mēnesi vai pusotru. Laikus nesākot terapiju, var rasties gripas komplikācijas. Parasti tās novēro vecākiem cilvēkiem, bet līdzīgi tās attīstās arī maziem bērniem ar hroniskām slimībām vai vāju imunitāti. Bronhīts ir visizplatītākā komplikācija, kas konstatēta 20% gadījumu. Pneimonija ir ne tikai nākamā nopietnā gripas komplikācija, bet arī visbiežākais gripas izraisītās nāves cēlonis. Gripa var izraisīt arī akūtu muskuļu iekaisumu un centrālās nervu sistēmas traucējumus.
Gripai raksturīgs pēkšņs slimības sākums un tam raksturīgo novājinošo simptomu parādīšanās, kas iespaido visu organismu. Drudzis/drebuļi, muskuļu un locītavu smeldze un sāpes, galvassāpes, vispārējs nespēks, nelaba dūša, apetītes zudums, fotofobija (nepatika pret gaismu), sauss, kairinošs klepus, sāpes acu ābolos un temperatūra (līdz pat 40 Cº), kas ilgst vairākas dienas, - šie simptomi ir tiešas vīrusu vairošanās sekas, un tie atšķiras no parastās saaukstēšanās simptomiem. Nereti attīstās arī saaukstēšanās slimībām līdzīgie simptomi – aizlikts deguns, sāpošs kakls, tomēr gripai nav raksturīgas iesnas un balss aizsmakums. Jāatzīst, ka bērniem parasti ir augstāka temperatūra, kam nereti pievienojas pat krampji. Viņiem novērojamas arī vēdera sāpes, vidusauss iekaisums, rejošs klepus. Tāpat kā ar citām infekcijām, arī ar gripu cilvēki slimo septiņas dienas, ja nerodas komplikācijas.
Gripa ir vīrusa infekcija, kas izplatās ar gaisa pilieniem no cilvēka uz cilvēku epidēmijas ceļā (slimiem cilvēkiem elpojot, šķaudot un klepojot). Tas ir galvenais iemesls, kāpēc gripa ir tik lipīga un slimie cilvēki bīstami apkārtējiem. Pārsvarā ar vīrusiem inficējas, tos ieelpojot, otra inficēšanās iespējamība - lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti. Inkubācijas periods gripai ir no vienas līdz četrām dienām atkarībā no saņemtās “vīrusu devas” un konkrētā cilvēka imunitātes. Pārsvarā gripa sākas ar slimības izplatību skolēnu vidū (puse no saslimušajiem ir bērni), inficējot arī savas ģimenes.
Visefektīvākais veids, kā izvairīties no gripas, ir vakcinēties pret to - mākslīgi organismā ievadīt vīrusu, kas satur dzīvu, novājinātu gripas vīrusu, pirms vēl gripas epidēmija sākusies. Taču atšķirībā no daudzām citām slimībām gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ ar šo vīrusa infekciju var slimot katru gadu un katru gadu vakcīna organismā jāievada no jauna. Pasaules Veselības organizācija apkopo datus par to, kādi gripas vīrusu apakštipi bijuši aktīvi iepriekšējā ziemā un kādi varētu nākt to vietā nākamajā gadā. Saskaņā ar šiem pētījumu rezultātiem un zinātniski pamatotajām prognozēm tiek laikus izstrādātas vakcīnas konkrētajai gripas sezonai. Vakcinēšanās ir katra paša ziņā, tomēr mediķi uzskata, ka gripas vakcīna organismam nodara daudz mazāku kaitējumu nekā pārslimota gripa. Agrāk tika izmantotas gripas vakcīnas, kam bija novērojamas visai biežas blakusparādības un kas netika rekomendētas bērniem. Šodien tiek izmantotas vakcīnas, kurām praktiski nav blakusparādību un kuras var tikt izmantotas gan pieaugušajiem, gan bērniem. Būtiski, ka šīs jaunās vakcīnas, kas pieejamas arī Latvijā, nesatur dzīvsudraba savienojumus, kuri iepriekš veica konservantu funkciju. Sāpes un jutīgums injekcijas vietā ir biežāk sastopamās blakusparādības (un arī tikai 10% gadījumu). Savukārt drudzis, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes sastopamas ļoti retos gadījumos. Turklāt vakcinējoties ne tikai tiek ietaupīti līdzekļi uz ārsta apmeklējuma, bet arī medikamentu iegādes un slimības lapas rēķina! Pēc vakcinēšanās imunitāte iestājas septiņu dienu laikā un saglabājas vienu gadu. Vakcīna var būt neefektīva gadījumā, ja vakcinācija tika veikta, kad cilvēks jau bija inficējies. Kļūdains ir uzskats, ka pati vakcīna var izraisīt saslimšanu ar gripu. Tā organismā izstrādā antivielas, bet neizraisa saslimšanu. Saslimšana var notikt gadījumos, kad vakcinācija sakrīt ar gripas infekciju vai citu slimību. Tomēr vakcinēties iesaka arī gripas epidēmijas laikā. Ja pēc vakcinēšanās (7 dienu laikā) tomēr notiek saslimšana ar gripu, tad šī infekcija izpaužas vieglākā formā un bez komplikācijām. Turklāt šāds slimnieks neapdraud apkārtējos, jo neizplata gripas vīrusu. Pastāv uzskats, ka, vakcinējoties mātei, kura baro bērnu ar krūti, imunitāte pret gripu tiek nodrošināta arī zīdainim, tomēr iepriekš vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai pediatru. Optimālais laiks, kad ieteicams vakcinēties pret gripu, ir septembris – novembris. Taču der atcerēties, ka gripas pote pasargās tikai no gripas, nevis citiem vīrusiem!
Vakcinācija pret gripu īpaši ieteicama cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma, pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu, vielmaiņas traucējumiem, hroniskām elpceļu, plaušu, nieru, sirds-asinsvadu slimībām, jo gripas gadījumā šiem cilvēkiem ne tikai slimība norit smagāk un atveseļošanās - ilgāk, viņi daudz biežāk nekā citas iedzīvotāju grupas ir pakļauti dažādu (visbiežāk augšējo un dziļāko elpceļu) komplikāciju riskam. Vakcinēties vēlams arī to profesiju pārstāvjiem, kuriem ikdienā ir saskarsme ar lielām ļaužu masām, pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem, studentiem; sievietēm, kurām ziemas mēnešos ieplānota grūtniecība, un visbeidzot cilvēkiem, kuri nevar atļauties slimot, lai neiecirstu robu ģimenes budžetā. Gripas vakcīnas ir pieejamas kopš 1940. gada, un nav šaubu, ka vakcinācija samazina ne tikai inficēšanās un vīrusu pārnēsāšanas, bet arī gripas izraisītu komplikāciju un mirstības iespēju. Klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka vakcīnas ir efektīvas līdz pat 90% gadījumu un vecākās paaudzes cilvēkiem vakcinācija samazina par 56% elpceļu slimību, par 53% pneimonijas, par 50% hospitalizācijas un par 70% letāla iznākuma risku.
Vakcinēties nav ieteicams grūtniecēm pirmajā trimestrī; cilvēkiem, kuriem ir vistas olbaltuma nepanesība, jo tad vakcīna var izraisīt alerģisku reakciju (anafilaktisko šoku); hronisku slimību paasinājumu un akūtu saslimšanu gadījumā; mazuļiem līdz 6 mēnešu vecumam.