Eiropā tikko reģistrēta pirmā vakcīna pret vēzi, konkrēti, pret dzemdes kakla audzēju. Tas ir nozīmīgs solis vēža profilaksē.
Kas izraisa audzēju?
Par ļoti daudziem ļaundabīgajiem audzējiem konkrēti vēl nav zināms, kas izraisa to veidošanos. Dzemdes kakla vēža izcelsme ir skaidra. Ginekoloģe Dace Matule pastāstīja, ka 99,7 % gadījumu ar šo kaiti saslimušajām sievietēm organismā atrod augsta onkoriska papilamitozo vīrusu (HPV), ko uzskata par nelaimes cēloni. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, apmēram 15 % planētas iedzīvotāju ir inficējušies ar HPV, turklāt visbiežāk 16 – 25 gadu vecumā.
HPV vīrusam ir 130 tipu, no kuriem 30 var inficēt dzimumceļus. Pamats visiem vīrusiem ir vienāds, atšķiras tikai daži DNS posmi, kas nosaka, kā tas organismā darbosies – vai piesaistīsies pie ādas, veidojot kārpas, vai aizceļos uz dzemdes kaklu un radīs ļaundabīgo audzēju. Izdala:
- zema onkoriska HPV tipus, kas izraisa ādas kārpas (1., 2., 3., 4., 7., 10. u.c.) un dzimumorgānu kondilomas (2., 6., 11., 16., 18. u.c.);
- augsta onkoriska HPV tipus, kas var izraisīt dzemdes kakla un dzimumlocekļa plakanšūnu vēzi (16., 18., 26., 31. u.c.).
Vakcīna izstrādāta tikai pret HPV – 6., 11., 16. un 18. tipu. Ir zināms, ka tieši pēdējie divi izraisa pat 80 % no visiem dzemdes kakla vēžiem. Ar jauno vakcīnu ir iespējams kontrolēt un samazināt šo saslimstību, no kuras ir visaugstākā sieviešu mirstība. Vakcīnu rekomendē meitenēm un sievietēm no 9 līdz 26 gadiem, un arī tad, ja sākusies aktīva dzimumdzīve, jo iespējams, ka sieviete vēl nebūs inficējusies ar visiem četriem HPV vīrusiem. Turklāt jau inficētajām pēc vakcīnas ievadīšanas par 28 % samazinās šūnu patoloģiskās izmaiņas.
Latvijā preparāts būs pieejams nākamgad. Jāvakcinējas ir trīs reizes. ASV vienas vakcīnas cena ir 100 dolāru, paredzams, ka viss kurss mūsu valstī maksās līdz 200 latiem.
Kā var inficēties?
HPV ir seksuāli transmisīva saslimšana, ko iegūst dzimumkontakta laikā. Vīruss ir tik viltīgs, ka pat prezervatīvi nespēj aizsargāt, turklāt tas ilgu laiku var atrasties organismā bez jebkādām klīniskām pazīmēm, jo parasti patoloģiju atrod pēc vairākiem gadiem. Vīruss neizraisa organisma atbildes reakciju, tas ļoti draudzīgi iemiesojas dzemdes kakla šūnās, un imūnsistēma nekādi nereaģē.
Par laimi, vīruss organismā nesaglabājas visu mūžu. Zema riska HPV izzūd ātrāk, apmēram 8 mēnešos, augsta riska – nedaudz ilgāk par gadu. Ne vienmēr šis vīruss izraisa vēzi. Pētījumos novērots, ka tikai 15 –
30 % sieviešu, kuras inficējušās ar augsto onkoriska HPV, četru gadu laikā var izveidoties smagas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, ieskaitot pat ļaundabīgo audzēju.
Ginekoloģe Ilze Vīberga atzina, ka vakcīnas efektivitāti varēsim novērot pēc 20 – 30 gadiem, kad jaunās meitenes sasniegs 40 gadu vecumu, tagad visa uzmanība skrīningam – agrīnai vēža diagnostikai.
Kā sevi pasargāt?
Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģe Marija Zvaigznīte stāstīja, ka mūsu valstī ar dzemdes vēzi ne pārāk daudz slimo, taču diemžēl to diagnosticē par vēlu, tāpēc ir augsta mirstība (pagājušajā gadā – 124 sievietes). Bēdīgākais ir tas, ka tā varēja arī nebūt, jo saslimšanu iespējams konstatēt pirmsvēža stadijā. Sievietei tikai vienreiz gadā ir jāaiziet pie ginekologa, lai veiktu onkocitoloģiskās analīzes. Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, par vizīti un analīzēm nav jāizdod ne santīma. Nav vajadzīgs arī ģimenes ārsta nosūtījums.
Diemžēl ļoti daudzas sievietes nerūpējas par savu ginekoloģisko veselību, bet pirmsvēža un pirmās divās stadijās vēl nav nekādu izpausmju. Tās lielākoties pamana tikai III un IV stadijā, kad parādās kontaktasiņošana pēc dzimumakta (asiņaini vai smērējoši izdalījumi). Ja sievietei nav dzimumdzīves, šie simptomi parādās vēl vēlāk. Pasargāt sevi var tikai ar regulāru onkocitoloģiskās uztriepes noņemšanu (pērn tā veikta tikai 132 000 sieviešu).
– No dzemdes kakla vēža vairs nav jāmirst! Mēs varam to laikus atklāt, likvidēt ar nelielu operāciju, turklāt saglabājas arī reproduktīvā funkcija, pēc tam var dzemdēt. Sievietes neapzinās, ka šī vienkāršā uztriepe, ja tā savlaicīgi veikta, var glābt no mokošas nāves, – teic
M. Zvaigznīte.
Īpaša riska grupa ir lauku sievietes, kuras 10 – 15 gadus nav bijušas pie ārsta, jo sūdzību taču nav. Ģimenes ārsti atzīst, ka tā ir pavisam nenopietna attieksme pret savu veselību, jo ir tik daudz saslimšanu, kuras organismā attīstās lēnām, bez jebkādiem simptomiem. Kad tie parādās, bieži vien jau ir par vēlu. Tas attiecas arī uz cukura diabētu, sirds un asinsvadu kaitēm un citām slimībām.
***
UZZIŅA
- Pēc PVO datiem, katru gadu pasaulē konstatē 60 000 dzemdes kakla vēža gadījumu, apmēram puse šo sieviešu mirst.
- Visaugstākā mirstība ir Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Lietuvā un Latvijā, zemākā – Dānijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā un Kanādā.
- Valstīs, kur zema mirstība no dzemdes kakla vēža, ir speciāli organizētas skrīninga programmas. Sievietēm atgādina par nepieciešamību reizi gadā iziet profilaktiskās apskates, bieži vien speciāli uzaicinot viņas uz apskati.






