Ko var diedzēt

Tiek uzskatīts, ka vissenākā diedzētā kultūra ir Ķīnas pupiņas. Diedzētas pupiņas Āzijas valstīs tiek izmantotas jau vairākus gadu tūkstošus. Diedzē arī kviešu, rudzu, miežu, auzu un griķu graudus, lucernas, saulespuķu, redīsu sēklas, daudziem garšo kressalātu un sinepju dīgsti. Šim mērķim der arī zaļie zirnīši un lēcas, kāpostu, brokoļu, sarkano biešu, sīpolu, sarkanā āboliņa un daudzas citas sēklas. Tomātu un kartupeļu sēklas gan nediedzē, jo tās ir indīgas.

Sēkliņas diedzēšanai jāizvēlas ļoti rūpīgi. Tās nedrīkst būt kodinātas, apstrādātas ar dažādām lauksaimniecības ķimikālijām. Tāpat jāskatās, lai sēkliņas nebūtu bojātas. Tie, kam diedzēšana ir nopietns vaļasprieks, sēkliņas audzē un vāc arī paši. Piemēram, viegli esot ievākt redīsu sēklas.

Diedzēšana

Internetā var atrast daudz padomu, kā vislabāk diedzēt graudus un sēkliņas, kā novākt dīgstus. Nianses atšķiras, bet pamatprincipi ir līdzīgi. Izejmateriālam jābūt kvalitatīvam, tas nedrīkst sākt pelēt vai pūt. Darba procesā jāievēro maksimāla tīrība. Vispirms sēkliņas vai graudus nomazgā, liek tīrā stikla traukā un pārlej ar ūdeni (1 daļa sēkliņu, 4 daļas ūdens) un atstāj istabas temperatūrā, lai uzbriest. Tas notiek pēc 6–16 stundām. Ūdeni nolej, sēkliņas pārber citā tīrā stikla traukā, nosusina lieko mitrumu ar drāniņu. Sēkliņas viegli pārlej ar ūdeni, ko maina 2–3 reizes dienā, trauku tur tumšā un siltā vietā. Zirņi un lēcas izdīgst aptuveni 3 dienās, redīsi – 4 dienās, pupiņas – 4–5 dienās. Ilgāk par nedēļu diedzēt nav ieteicams. Diedzētajiem graudiem asniņus neiesaka izaudzēt garākus par pašiem graudiem. Kad tie sasnieguši vajadzīgo lielumu, gatavais produkts jāuzglabā ledusskapī.

Dīgstus var audzēt arī tā: sēkliņas vienā kārtā vienmērīgi izlīdzina uz šķīvja un pārklāj ar mitru marli, ko regulāri laista, lai sēkliņas neiekalst. Kad dīgsts izspraucies cauri marlei un sasniedzis vēlamo lielumu, to nogriež. Sēkliņas atkārtoti neizmanto.

Diedzēto produktu glabāšana

Jāņem vērā, ka diedzētie graudi un dīgsti paredzēti tūlītējam patēriņam. Dīgstus vislabāk apēst tūlīt pēc nogriešanas. Vajadzības gadījumā tos var uzglabāt ledusskapī 2–4 dienas. Lietojot veikalos pirktos diedzētos produktus, jāievēro derīguma termiņš, kas norādīts uz iesaiņojuma. Ilgi glabājot, iet zudumā C vitamīns un arī citas vērtīgas vielas. Diedzētos produktus, kas glabāti ilgāk par četrām dienām, bet citādi nav bojāti, var izmantot termiski apstrādātu ēdienu gatavošanai – pievienot sautējumiem, apcept eļļā u.c.

Katram savas priekšrocības

• Diedzēti labības graudi. Aprēķināts, ka tajos ir apmēram piecreiz vairāk C vitamīna, četrreiz vairāk B12 vitamīna, 3–12 reizes vairāk citu B grupas vitamīnu un trīsreiz vairāk E vitamīna nekā nediedzētos graudos. Diedzētie graudi ēdot ir ļoti rūpīgi jāsakošļā vai arī pirms ēšanas jāsamaļ gaļasmašīnā. Regulāri lietoti, tie uzlabo gremošanas trakta darbību, stiprina imunitāti, nāk par labu locītavu, acu, ādas, matu un nagu veselībai u.c. Ja graudi negaršo, tos iesaka samalt un sajaukt ar medu un citronu sulu.

• Kressalāti. Bagāti ar C vitamīnu, karotīnu, B grupas vitamīniem un PP vitamīnu, satur arī E vitamīnu, kāliju, fosforu, kalciju, magniju, selēnu, dzelzi. Laba piedeva pie jebkuriem zaļajiem salātiem.

• Brokoļu dīgsti. Maiga garša, sulīgi, labi izmantojami salātos. Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka brokoļu dīgsti satur īpašu fermentu, kas kalpo vēža profilaksei; sevišķi augsta šīs vielas koncentrācija ir trīs dienas vecos dīgstos. Lietojami arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei.

• Diedzētas saulespuķu sēkliņas. Satur daudz lecitīna un D vitamīna, ir arī E vitamīna, dzelzs, kalcija un magnija avots. Kraukšķīgas, ar patīkamu riekstu smaržu, gardas pašas par sevi, piemērotas salātiem un sasmalcinātā veidā vitamīnu dzērieniem.

• Sīpolu sēkliņu dīgsti. Sēkliņas galā izveidojas sīks lociņš, kam ir izteikta sīpolu garša, taču maigāka. Bagāti ar olbaltumvielām, satur A, C un D vitamīnu, piemēroti zupām un sviestmaizēm.

• Diedzētas pupiņas. Ļoti augsts augu valsts olbaltumvielu saturs, daudz šķiedrvielu. Diedzētas pupiņas var izmantot visos tajos pašos ēdienos, kur lieto nediedzētas. Tās jāvāra īsāku laiku, tomēr zināms vitamīnu zudums vārot ir neizbēgams, jo sevišķi tas sakāms par C vitamīnu. Ja pupiņas vāra ūdenī, kuru pēc tam nolej, zūd 60% C vitamīna vai pat vairāk. Tvaikojot vai viegli sautējot, zūd tikai 20–30% šā vitamīna.

• Diedzētas lēcas. Satur ap 26% olbaltumvielu. Tā kā lēcu graudiņi ir mazi, tos var pievienot salātiem veselus. Iecienīti zupās, sautējumos un tvaicētos ēdienos.

KVIEŠU GRAUDI Tāpat kā jebkuri diedzēti labības graudi tie rūpīgi jāsakošļā. Ieteicams ēst pa divām ēdamkarotēm divreiz dienā vismaz mēnesi

REDĪSU SĒKLAS Patīkami kraukšķīgas. Piejauciet kefīram kopā ar nesaldinātām kukurūzas pārslām un mazliet sāls – būs labas brokastis

LUCERNAS SĒKLAS Daudzveidīgi lietojamas, sulīgas, nav asas. Bagātīgas ar augu valsts olbaltumvielām

KRESSALĀTI Ātraudzīgi, pasaulē populāri un pikanti. Ļoti garšīgi dažādos salātos, uz sviestmaizēm, pie omletēm vai citiem olu ēdieniem

SINEPJU DĪGSTI Tos izvēlas pikantas un svaigas garšas cienītāji. Sinepju dīgsti piešķir asumiņu vārītai olai ar krējumu un majonēzi, arī zupai

IDEJAS ĒDIENIEM

• Kur vien iespējams, diedzētie graudi, sēkliņas un dīgsti jāizmanto svaigi. Tos pievieno salātiem, brokastu pārslām, sajauc ar jogurtu, medu u.c.

• Daudziem dīgstiem ir dekoratīvs izskats, tādēļ tie labi noder salātu, auksto gaļas un zivju ēdienu rotāšanai.

• Sasmalcinātus graudus pievieno dārzeņu sulām un dzērieniem no skābpiena produktiem.

• Gan graudus, gan dīgstus var pievienot pankūku pildījumam, ietīt tortiljās vai lavašā kopā ar citām sastāvdaļām.

• Dīgstus pievieno zupām zaļumu vietā, iekaisot tieši šķīvī īsi pirms ēšanas.

• Diedzētie graudi un sēkliņas iederas praktiski jebkurā dārzeņu ēdienā.

• Graudiņus var ātri apcept uz pannas augu eļļā – iznāk kraukšķīga uzkoda.

• Sasmalcinātus graudus, veselas sēkliņas un dīgstus liek klāt siltām un aukstām mērcēm.

PĀRDOMAS

Rita Blaumane

Ja pagājībā skatos

Kad sāku domāt, kāda ir bijusi mana iepazīšanās ar diedzētiem graudiem, vispirms prātā ienāca, kā pirms desmit gadiem meklēju Ģertrūdes ielā namu, kur toreiz bija veģetāriešu centrs. Viņus sameklēt man ieteica ārsts, kad pēc ķīmijas terapijas vajadzēja palīdzēt organismam atjaunot spēkus. Man ieteica lietot auzu un kviešu dīgstus. Tādus tolaik veikalos nevarēja dabūt, taču teica, ka pie veģetāriešiem es varētu vai nu iegādāties, vai arī viņi pamācīšot, kā pašai tos audzēt un sagatavot ēšanai. Tur es sastapu ļoti atsaucīgu cilvēku – Skaidrīti Ozollapu, kura man daudz palīdzēja. Kādu laiku laboju savu veselību ar svaigi diedzētiem graudiem, kamēr atēdos. Tad vēl kādu laiku turpināju papildināt ēdienkarti ar kaltētiem kviešu dīgstiem, kurus varēja pirkt aptiekās. Tagad atzīstos, ka pa reizei pagaršoju krešu salātu vai redīsu zaļumiņus, bet diedzēti labības graudi iekšā nelien.

Ja tālāk pagājībā skatos, tad redzu tādu ainu: tēvs saber lielā kublā veselu maisu miežu un aplej ar ūdeni. Pēc kādas dienas vai divām uzbriedušos graudus nes uz tukšo istabu, kur izber kādu sprīdi biezā kārtā. Drīz vien no katra grauda lien laukā asniņš un saknīte. Tēvs bieži graudu kārtu apmaisa. Prasu, vai viņš drīz nesīs uz tīrumu un sēs zemē, bet viņš smaida par manu neziņu un stāsta, ka te tiekot gatavots iesals, no kura alu brūvēšot. Vairs precīzi neatceros, kā tos sadīgušos miežus pēc žāvēšanas karsēja vai saldēja. Zinu tikai, ka vēlāk veda uz dzirnavām un samala, tad rupjo malumu bēra atkal kublā, aplēja ar karstu ūdeni un meta tur iekšā sarkani nokaitētus akmeņus. Tad viss vārījās un burbuļoja. Uz laciņu mucu apsedza, teica, lai iesalinās. Un tad vēl to masu pārlēja citā mucā, no kuras apakšas tecināja laukā ļoti garšīgu sulu, ko sauca par misu. Kad to mums deva padzerties, mēs laizījāmies vien un prasījām vēl un vēl. Tas labums bija nācis no diedzētajiem graudiem, kurus dīgstu laikā mēs pat nepagaršojām.

PĀRDOMAS

Elīza Supe

Galvenais, lai garšo!

Godīgi sakot, kad uzzināju, ka man jāraksta par diedzētiem graudiem, es pirmo reizi par tādiem izdzirdēju un loģisks bija mans jautājums: "Kas tie tādi ir?" Lasot par diedzētiem graudiem internetā, lūk, ko es uzzināju. Lai tiktu pie diedzētiem graudiem, graudus vai sēklas nomazgā, pārlej ar ūdeni un atstāj uzbriest. Pēc tam ūdeni nolej, sēklas ieber tīrā burkā... un tad es turpināju lasīt, bet tas apraksts nebija īsti labi saprotams. Galvenais – jāmaina ūdens, kurš pēc tam jānolej. Un tad jātur pāris dienas atkarībā no grauda. Laikam man tas būtu jāredz, lai saprastu, kas īsti jādara un kas tad beigās tur sanāk.

Labumi, ko iegūst, ja šos graudus lieto. Vitamīni, mikroelementi, enzīmi, hlorofils, šķiedrvielas un minerālvielas. To visu organisms var iegūt, lietojot diedzētos graudus. Un pilnīgi dabīgā veidā. Šos graudus varot likt klāt jebkuram ēdienam. Tas satur maz kaloriju. Izrādās, ka tos var lietot, arī rūpējoties par skaistumu, jo tos varot likt sejas maskās.

Gribu uzzināt par diedzētiem graudiem ko vairāk, jo tādus uzturā neesmu lietojusi un līdz šim pat nepievērsu uzmanību, ka tādi diedzēti produkti ir nopērkami lielveikalos. Iepazīstoties ar minimālo informāciju internetā, viedoklis par tiem ir pozitīvs. Graudi būtu jāiekļauj veselīgā ēdienkartē. Tie nekaitē. Vēl jo vairāk – ļoti daudz dod. Bet galvenais – lai garšo!