Latviešu folklorā ir teikts, ka tās zāles, ko plūc zāļu vakarā, ir vislabākās dziedināšanai, ka šajā laikā ir jāsavāc tējas, jāsien pirtsslotas utt. Vai tā ir patiesība? Dabā valda daudz dažādu ritmu, cits garāks, cits īsāks. Šie ritmi var viens otru pie sakritības spēcināt vai arī gluži otrādi – pavājināt. Līgosvētki pieder pie saulgriežu ritma, kad 4 reizes gadā dabā valda enerģētiski maksimumi. Ņemot to vērā, Jāņu laiks tik tiešām ir īstais zālīšu ievākšanai un slotu siešanai.

Bet vēl ir arī mēness ritms. Īstie zālīšu vācēji zina, ka ziedi un lapas ir jāvāc augošā vai pilnā mēnesī (vislabāk 3. ceturksnī), tad visa enerģija no saknēm ir pacēlusies uz uz augšu uz zariem, lapām, ziediem. Ļoti labi ir, ja šie ritmi saskan, tad tik tiešām var savākt enerģētiski ļoti bagātus augus. Diemžēl šī vasara mūs nelutina ar tik labu sakritību šajā laikā. Ja ir vēls pavasaris, tad bieži vien augi vēl uz Jāņu laiku nav īsti nobrieduši, pirtsslotas vēl nav sienamas un augi nav ievācami. Ārstniecības augi īsti vācami tad, kad tie sāk ziedēt, nevis kad tie ir pārziedējuši vai vēl nav sākuši ziedēt. Bet ir augi, piemēram, vībotne, vērmele, kuri sāk ziedēt tikai rudens pusē.

Jāņuzāles pēc svētkiem izžāvēja un glabāja kā zāles pret visām vainām. No meiju zariem sēja pirtsslotas. Jāņos plūktos pīlādžu zariņus sasien slotiņā un izmanto apkvēpināšanā, ja piemetas kāda liksta. Pie durvīm sprauda arī nātres un dadžus, lai ļaunums nevar ieiet iekšā.

Jāņu pirtī būtu ieteicams izmantot maksimāli daudz dažādu slotiņu. Ieteicamākās:

bērza slotiņa, kura nepieciešama relaksācijai, enerģijas uzņemšanai, vispārējai veselības atgūšanai,

ozola slotiņa – saiknei ar dievišķo enerģiju, cilvēka enerģētiski informatīvo kanālu attīrīšanai, domu apskaidrībai,

pīlādža slotiņa – lai atbrīvotos no visu veidu sliktām iedarbēm, enerģētiskai aizsardzībai,

priedes slotiņa – spēku atjaunošanai, visu pirts procesu enerģētiskai pastiprināšanai, spriedzes samazināšanai,

upeņu slotiņa – spēku uzņemšanai, gara aromatizēšanai,

apses slotiņa – lai atbrīvotos no dažādiem nevēlamiem procesiem gan fiziskajā, gan enerģētiskajos ķermeņos,

melisas slotiņa – lai nomierinātu psihi, atslābinātu muskulatūru, atbrīvotos no nepatīkamām domām un rūpēm,

pelašķu slotiņa – lai atmodinātu psihisko apziņu, spēcinātu intuīciju, iegūtu drosmi, harmonizētu cilvēka enerģētiskos centrus, iegūtu veselību un spēku,

vītola slotiņa – sievietēm, lai iegūtu savu maģisko spēku,

vīksnas slotiņa – vīriešiem viņu maģiskā spēka iegūšanai,

ābeles slotiņa – lai atmodinātu sievietes emocionālo būtību,

jasmīna slotiņa – lai noskaņotos uz garīgumu, arī fiziski relaksētu ķermeni,

ceriņu slotiņa – lai pastiprinātu mīlestības enerģētiku un attīrīšanās procesus,

ievu slotiņa – jauniešiem attiecību harmonizēšanai,

kadiķu slotiņa – lai atbrīvotos no visa nevēlamā un liekā, no visām negatīvajām ietekmēm, lai relaksētu nervu sistēmu,

kļavas slotiņa – lai dotu cilvēkiem līdzsvara izjūtu, harmonizētu emocijas,

oša slotiņa – lai aktivizētu domāšanas procesu, palīdzētu paskatīties uz lietām no cita skatu punkta, atbrīvotos no iekšējiem kompleksiem,

asinszāļu slotiņa – organisma atjaunošanai,

kalmes – kā pirts aromatizatoru, tonizētāju, spēku atjaunotāju,

margrietiņu slotiņa – iztēles rosināšanai,

paparžu slotiņa – kā saikne ar kosmiskajiem spēkiem un palīgs vēlmju piepildīšanā.

Jāņuzāles ir gan pīpenes, gan madaras, gan kalmes, gan smilgas... Katrai no tām ir sava iedarbība uz cilvēku – gan bioķīmiska, gan enerģētiska. No katra auga mēs varam saņemt kaut ko sev noderīgu. Augu maģiskās īpašības un iedarbība šajā laikā ir visspēcīgākā. Tāpēc izmantojies to visā pilnībā! Ne jau velti Līgosvētku tradīcijās ir peldēšanās rīta rasā. Rasa uzņem sevī gan augu bioķīmiskās īpašības, gan arī enerģētiskās. Visspēcīgāk tas izpaužas Jāņu naktī. Meitas, kuras grib būt skaistas, iet peldēties meža pļaviņā, kur ir daudz dažādu ziedu. Tiem, kuriem šķiet, ka viņus kāds skauž, noderēs vībotņu vai vērmeļu audzes, bet kam nav kaut kas kārtībā ar sirdi, noderēs āboliņa lauks. Vasaras saulgriežu laikā vāktās zālītes ļoti labi noderēs gan zāļu amuletiem, gan kvēpināšanai, gan spilventiņiem. Vienīgi, vācot augus, tos tomēr nevajadzētu plūkt, bet gan nogriezt ar asu instrumentu. Ir taču starpība, vai mēs savus matus izplūcam vai apgriežam ar šķērēm.

Vēl viena no Jāņu nakts mistērijām ir mistiskais papardes zieds, kuru tik daudzi iet meklēt, cerot to ieraudzīt. Tātad – mīts vai realitāte? Izrādās, ka realitāte, bet ne tāda, kādu esam iedomājušies. Paparde ir viens no retajiem augiem, kuri ir saglabājuši spēcīgu enerģētisko saikni ar savu mītisko izcelsmes vietu – kādu no zvaigznēm. Visspēcīgāk šī saite izpaužas tieši vasaras saulgriežu laikā. Šī enerģijas plūsma ir tik spēcīga, ka lauks jeb tā sauktā aura ap lielākajiem, spēcīgākajiem augiem sāk spīdēt un cilvēks to var ieraudzīt. Tas tad arī ir mistiskais papardes zieds – trausls, momentāni pazūdošs un nenoplūcams. Tikai to var ieraudzīt, ja ejam to meklēt ļoti klusi un lēni, nevis, kā tas ir pieņemts, skaļi un divatā, kaut gan arī šādai meklēšanai ir savs skaistums.

No dziednieka Ziedoņa Kārkliņa semināru materiāliem