Jāievieš organizēts skrīnings

Latvijas mediķus satrauc apstāklis, ka pērn valstī no dzemdes kakla vēža mirušas 124 sievietes, bet no visiem pērn atklātajiem dzemdes kakla vēža gadījumiem 43% konstatēti vēlīnās stadijās. Tādēļ Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu, Latvijas Ģimenes ārstu, Latvijas Lauku ģimenes ārstu un Latvijas Onkologu asociācija uzskata par nepieciešamu ieviest valstī organizētu dzemdes kakla vēža skrīningu – agrīno diagnostiku. Arī pašlaik diagnostiku var veikt, un par to maksā valsts, tomēr Latvijā pastāvošo skrīninga modeli sauc par pieprasījuma, oportūnistisko jeb mežonīgo skrīningu, jo atbildība gulstas tikai uz pašu sieviešu pleciem. Organizētajā skrīningā valstī tiek veikta sieviešu uzskaite, un viņas savlaikus informē par nepieciešamību doties uz pārbaudēm. Piemēram, Somijā, kur organizētais vēža skrīnings pastāv jau aptuveni 40 gadu, mirstību no tā izdevies mazināt par 85%.

Vakcīna: vēl daudz jautājumu

Reģistrēta vakcīna pret dzemdes kakla vēzi. Tas nenoliedzami ir liels sasniegums, kas dod iespēju kontrolēt un mazināt dzemdes kakla vēža izplatību. Tā akceptēta lietošanai ES valstīs, ASV, Meksikā, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā un Jaunzēlandē; paredzams, ka Latvijā tā būs nākamā gada sākumā. Vakcīnu iesaka meitenēm un jaunām sievietēm 9–26 gadu vecumā. Tā iedarbojas uz četriem dzemdes kakla vēža izraisītāja – cilvēka papilomatozā vīrusa (HPV) – tipiem, kas rada augstu saslimšanas risku. Vislabāk veikt imunizāciju pirms dzimumdzīves sākšanas, bet, vakcinējot sievietes, kuras jau inficējušās ar šo vīrusu, tā radītās šūnu izmaiņas iespējams mazināt par 28%. Uz daudziem jautājumiem medicīnas zinātnei vēl nav atbilžu. Vakcīnai ir sava vieta dzemdes kakla vēža profilaksē, taču tā neaizstāj skrīningu.

Jāzina par HPV

Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Matule praksē pārliecinājusies, ka pacientes nezina par cilvēka papilomatozo vīrusu pastāvēšanu, bieži HPV jauc ar HIV.

HPV var raksturot kā ļoti viltīgus un dzīvelīgus vīrusus. Pavisam ir vairāk nekā 100 HPV tipu, tiem atšķiras nelieli DNS posmi, kas nosaka, kā vīruss uzvedīsies, ar kādām organisma šūnām saistīsies un kādas tam būs sekas. Tie izraisa ādas kārpas, elpceļu papilomas, dzimumorgānu kondilomas, ādas vēzi un arī dzemdes kakla vēzi. Dzimumceļus var inficēt 30 HPV tipi. Domājams, 15% pasaules iedzīvotāju pašreiz ir HPV (vairāk nekā 630 miljoniem). Visbiežāk to sastop cilvēkiem 16–25 gadu vecumā; šo vīrusu konstatē 10–40% sieviešu 25 gadu vecumā. HPV izplatās seksuāli transmisīvā ceļā. Divus gadus pēc dzimumdzīves sākšanas tas tiek atklāts 40% sieviešu, pēc 4,5 gadiem inficēto īpatsvars pieaug līdz 70%, taču tikt pie HPV var jau pirmā dzimumakta laikā. Diemžēl prezervatīvs pret to nenodrošina.

DER ZINĀT

• Visām sievietēm ir risks inficēties ar HPV

• Lielākā daļa HPV neizraisa slimības un spontāni izzūd

• Zema onkoloģiskā riska HPV organismā uzturas 4,8–8,2 mēnešus, bet augsta riska – 8–13,5 mēnešus

• Tikai augsta riska HPV izraisa dzemdes kakla vēzi. Būtiski, lai visām sievietēm tiktu veiktas attiecīgas analīzes

• Nonācis organisma šūnās, HPV ilgu laiku neliek sevi manīt, organisms nereaģē uz tā klātbūtni, nav slimības pazīmju

• Pēc inficēšanās ar augsta onkoloģiskā riska HPV četru gadu laikā var izveidoties smagas izmaiņas dzemdes kakla šūnās

• Par to, ka sievietei ir dzemdes vēzis vēlīnā stadijā, visbiežāk liecina asiņošana pēc dzimumakta. Ja sieviete nedzīvo dzimumdzīvi, slimība paliek nepamanīta ilgāk

• Partneris nav jāārstē

***

Inficēšanās riska faktori

• Agrīna dzimumdzīve

• Daudz dzimumpartneru

• Partnera seksuālā uzvedība (vīrieši, kam veikta apgraizīšana, inficē savas partneres četrreiz retāk)

• Zems izglītības un ienākumu līmenis

• Slimības, kas rada imūndeficīta stāvokļus (HIV, diabēts, hepatīts u. c.)

• Jau esoša seksuāli transmisīva slimība: hlamīdijas, dzimumorgānu kondilomatoze u. c.