Tomēr šķiet, ka tieši bailes izdzirdēt slikto vēsti ir viens no cēloņiem, kāpēc 68,1% pacienšu ar krūts vēzi dodas pie ārsta novēloti. "Sievietes baidās tikt izstumtas no sabiedrības, baidās, ka uz viņām ar aizspriedumiem sāks skatīties darba devēji, kaimiņi. Cieš arī ģimene," saka onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības Dzīvības koks valdes locekle Mārīte Vilcāne.

Ik gadu jauns tūkstotis

Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Viesturs Krūmiņš informē, ka Latvijā krūts vēža diagnoze pirmo reizi ik gadu tiek noteikta apmēram 1000 sievietēm, bet ar šo slimību nomirst ap 450 sieviešu. Pēdējos 10 gados saslimušo skaits palielinājies par 15%. Onkologus satrauc apstāklis, ka ļoti daudz sieviešu laikus nemeklē ārsta palīdzību. Viņi uzskata, ka valstī jāievieš organizētais skrīnings – profilaktisko apskašu sistēma. Onkologi cer arī pilnveidot sadarbību ar ģimenes ārstiem un pacientu organizācijām. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas staru un ķīmijterapijas centra vadītāja Gunta Purkalne uzsver, ka slimības ārstēšanā jāiesaistās multidisciplinārai ārstu komandai: onkologam, staru terapeitam, ķīmijterapeitam un citiem, lai medicīnisko palīdzību katra paciente saņemtu vienuviet, nevis izkaisītu pa dažādām ārstniecības iestādēm, turklāt palīdzībai jābūt viegli pieejamai. "Mēs varam šīs lietas sakārtot," atzīst ārste.

Pacientes: onkoloģija nav prioritāte

Arī biedrība Dzīvības koks atzīst, ka Latvijā nepieciešams aktīvs krūts vēža skrīnings un ka onkoloģija diemžēl nav prioritāte valsts veselības budžetā. Mārīte Vilcāne stāsta, ka biedrībā bieži vēršas sievietes, kurām konstatēts īpaši agresīvs krūts vēža audzēja veids HER2pozitīvs, kura ārstēšanai izmanto inovatīvus medikamentus, piemēram, herceptīnu, kas paredzēts, lai novērstu agresīvā vēža šūnu dalīšanos, tā kavējot audzēja augšanu. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur jaunās paaudzes medikamenti nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, savukārt individuālās kompensācijas sistēma nesniedz pietiekamas iespējas. "Mēs gribētu redzēt pretimnākošu un saprotošu valdību," teic M. Vilcāne, "citās jomās mēs ļoti sekojam Eiropas vadlīnijām, tikai ne šajā..."

V. Krūmiņš uzskata: "Lai sievietei, kura saslimusi ar krūts vēzi Latvijā, būtu tikpat lielas iespējas izdzīvot, kā tas ir citās ES valstīs, ir nepieciešams iekļaut krūts vēža ārstēšanu veselības aprūpes prioritāšu sarakstā un atbalstīt individuālas krūts vēža terapijas pieeju. Turklāt ir jāveicina sabiedrības izpratne par onkoloģiju, lai vēzi neuzskatītu par nolemtību, bet gan par slimību, kas ir sekmīgi ārstējama un uzveicama."

Krievijā jūtams progress

N. Petrova onkoloģijas institūta profesors Jevgeņijs Imjaņitovs (Sanktpēterburga) stāsta, ka pašlaik Krievijā jaunie pretvēža medikamenti ir pieejami, jo daudzkārt pieaudzis tiem atvēlētais valsts finansējums. Tas ļauj uzlabot ārstēšanas rezultātus, neraugoties uz to, ka neatrisinātas paliek dažas nopietnas problēmas zāļu uzskaites jomā, laboratoriju darbā un ir jāuzlabo arī ārstu zināšanas par jauninājumiem.

Eiropas attīstītākajās valstīs

Dr. Nils Vilkings no Karolinskas institūta (Zviedrija) informē, ka Eiropā saslimstībai ar krūts vēzi ir tendence palielināties, taču mirstība mazinās, vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā. Kopš 1995. gada ik gadu tiek izveidoti vismaz divi jauni pretvēža medikamenti. Medikamentu pieejamība ir svarīgs kritērijs. 13 attīstītākajās Eiropas valstīs liela nozīme ir minētajam preparātam herceptīnam. Īpaši agresīvo krūts vēža formu diagnosticē vienai no piecām sievietēm.

***

STATISTIKA

• Jau ilgu laiku Latvijas sievietēm krūts vēzis ir izplatītākais ļaundabīgais audzējs. 2005. gadā uz 100 000 sieviešu pavisam bija 398,4 ļaundabīgo audzēju gadījumi, no tiem krūts vēža īpatsvars – 78,8 (salīdzinājumam: ādas vēzis – 48,6; dzemdes vēzis – 30,8; resnās zarnas vēzis – 27,8; olnīcu vēzis – 24,4 gadījumi uz 100 000.)

• Risks saslimt ar krūts vēzi ir devītajai daļai sieviešu.

• Būtisks kritērijs, kas atspoguļo gan ārstēšanas efektivitāti, gan arī to, kādā krūts vēža stadijā ārsti saņem savas pacientes, ir piecu gadu dzīvildze (pacienti, kura pēc vēža atklāšanas nodzīvo piecus gadus, var uzskatīt par veselu). Atklājot krūts vēzi 1. stadijā, piecu gadu dzīvildzi sasniedz 94,3% pacienšu, 2. stadijā – 82,8%, 3. stadijā – 52,2%, bet 4. stadijā – 7,6% pacienšu.

• Visizplatītākais krūts vēzis ir sievietēm 45–74 gadu vecumā.

• Galvenais ļaundabīgo audzēju ielaistības cēlonis ir tas, ka pacienti vēlu meklē medicīnisko palīdzību – kopumā tas vainīgs apmēram pusē gadījumu, taču, runājot par krūts vēzi, vēl biežāk. 2002. gadā tas bija 85,7%, 2003. gadā – 75,5%, 2004. gadā – 81,9%, bet pērn – 68,1% gadījumu.

• Eiropā ar krūts vēzi slimo aptuveni pusmiljons sieviešu.

• Latvijā pretvēža medikamentiem šogad atvēlēti tikai 4,2 eiro, kas ir 3–4 reizes mazāk nekā 2003. gadā Zviedrijā, Vācijā vai Francijā.

***

Vērā ņemama pieredze

Krūts vēža mēneša pasākumos Latvijā piedalījās arī organizācijas Europa Donna pārstāve Sanja Rozmane no Slovēnijas, kur viņa ir pazīstama grāmatu autore un psiholoģe. Par savu krūts vēzi Sanja uzzināja brīdī, kad šķita, ka dzīve beidzot laimīgi nokārtojusies, viņa bija satikusi mīļoto cilvēku, sagaidījusi trešās meitiņas piedzimšanu. Pirmajā brīdī gribējies kliegt: sakiet, ka tā nav taisnība! Bet šos vārdus neviens neteica...

"Man ir trīs meitas, māte, māsa un draudzenes," stāsta Sanja. "Pirms pieciem gadiem, kad cīnījos ar savu vēzi, es domāju par visiem bez mātes palikušajiem bērniem un sagrautajām ģimenēm – kaut ko līdzīgu varēja radīt arī mana slimība. Lai citām sievietēm palīdzētu veikt ceļu caur slimību, nolēmu kļūt aktīva un cīnīties par labāku ārstēšanas pieejamību, lai viņas var turpināt būt sievas, mātes, meitas, draudzenes, darba kolēģes."

– Kāda ir situācija Slovēnijā?

– Vēža statistika Slovēnijā un Latvijā atspoguļo ļoti līdzīgu situāciju. Ik gadu ar vēzi saslimst aptuveni 7700 cilvēku, 50% no viņiem pārsniedz piecu gadu dzīvildzi. Abās valstīs krūts vēzis ik gadu no jauna tiek diagnosticēts aptuveni 1000 sievietēm. Mēs esam aprēķinājuši, ka Slovēnijā ir 45 000 cilvēku ar onkoloģiskajām slimībām, un tas ir daudz.

– Tomēr pastāv arī atšķirības?

– Slovēnijā vēzis vairs netiek uzskatīts par kaunu. Sieviete, kas ir atradusi sabiezējumu krūtī, steidzas pie sava ārsta, lai noteiktu diagnozi un atrastu vislabāko ārstēšanas iespēju. Ja slimība tiek atklāta pietiekami agri, ir gandrīz 95% iespēju, ka tā tiks izārstēta. Ja tas ir vēlu, paliek cerība, ka jaunie ārstēšanas līdzekļi palīdzēs glābt vairāk dzīvību, nekā tas bija pagātnē. Esmu dzirdējusi, ka Latvijā sievietes slēpjot savu slimību pat no ģimenes, lai neuztrauktu tuviniekus, un baidās, ka pēc operācijas vīri uzskatīs viņas par mazāk sievišķīgām. Viņas nezina, ka daudzos gadījumos sievietēm, kurām krūts vēzis ir diagnosticēts agrīnajā stadijā, krūts tiek saglabāta vai ir iespējama krūts rekonstrukcija. Tas nav psiholoģiski tik smagi, kā šķiet. Pati savā laikā saņēmu nenovērtējamu atbalstu no sava vīra, draugiem, darba kolēģiem, arī no sabiedrības, jo Slovēnijā esmu plaši pazīstama.

– Ko darāt organizācijā Europa Donna?

– Esam pacientu tiesību aizstāvji, tādi kā advokāti. Absolūti nepieņemami ir tas, ka starp Eiropas valstīm pastāv tik krasas atšķirības, izdzīvojušo krūts vēža pacienšu skaits atšķiras pat par 20%, kas liecina, ka ārstēšana nav vienlīdz pieejama. Taču visām sievietēm ir tiesības tikt cienīgi ārstētām un saņemt vislabāko un mūsdienīgāko terapiju, kādu vien medicīna var sniegt.

Eiropas sievietes ir sākušas organizēti lobēt savas intereses Eiropas Savienības līmenī, un politiķiem ir jādzird šis viedoklis! Ārsti nevar ārstēt vēža pacientus atšķirīgi atšķirīgās valstīs, tādēļ ir sanākuši kopā vēža pētnieki un sagatavojuši galvenās līnijas par to, kādai jābūt ārstēšanai. Pacientu tiesību aizstāvji, tādi kā Europa Donna, ir iesnieguši tās Eiropas Parlamentam. Tās ir kā durvis, bet jābūt pašu pacientu un ikvienas nacionālās valsts spēkos tās atvērt un pa tām ieiet.