Latvijā sāli patērē trīs līdz piecas reizes vairāk, nekā vajadzētu (4)

Apēd nemanot

Ja nezini, cik sāls ikdienā lieto, visticamāk, tu to lieto pārāk daudz – uztura paradumu pētījums, kura dati atspoguļoti arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, apliecina, ka Latvijā sāli patērē trīs līdz piecas reizes vairāk, nekā vajadzētu. Dienas norma – pieci grami – tiek apēsta jau brokastīs. Ar sāli vajadzētu bremzēt tamdēļ vien, ka tas pamazām kaitē asinsrites sistēmai, veicina augstu asinsspiedienu, kas ietekmē arī redzi un rada papildu slodzi urīnizvadsistēmai, sevišķi nierēm.

Zemais sāls saturs bija viens no plusiem, ko atzīmēja diētas ārsts dietologs Andis Brēmanis, kad Ārstu biedrības balvu saņēma SIA «Liepkalni» par jaunās pilngraudu rudzu maizes ražošanu – sāls ir 0,89 g uz 100 gramiem produkta pretēji ierastajiem 1,2.

«Mazliet tracina, ka, tiklīdz sāk runāt par sāls kaitīgumu, uzreiz kā pirmo min maizi,» teic SIA «Saldus maiznieks» vadītājs Raivo Blumbergs. Pavisam bez sāls maizi nevarot izcept, jo tā ir tehnoloģiski nepieciešama piedeva. Mērot veselīgumu, nozīme jau esot gan sāls daudzumam produktā, gan tam, cik un kas vispār tiek apēsts – daudz nemanāmāk un ātrāk «pudu sāls» var apēst, lokot iekšā gaļas kūpinājumus un uzkožot sālītu gurķi, nevis maizi. Savukārt no ieraduma svaigam gurķim bērt virsū sāli var atradināties ātri – ja vien gurķis ir garšīgs un garšas kārpiņas nav bezcerīgi nomocītas.

Mediķi, diētas speciālisti piekrīt, ka daudz lielāka sāls trieciendeva organismam tiek ar desu izstrādājumiem, konserviem un trekniem sieriem. Turklāt ne vienmēr produktiem ar augstu sāls saturu ir sāļa garša. Ir produkti, kam pievienotais cukurs neļauj sajust sāļo garšu. Daudz sāls var saturēt arī, piemēram, cepumi vai sausās brokastu pārslas.

Diētas ārsts A. Brēmanis atzīmēja arī, ka apbalvotā ir tīra rudzu maize tikai no pilngraudu miltiem, kādu reti var atrast veikalu plauktos. Pilngraudu milti tiek iegūti, samaļot visu graudu, un ir veselīgāki, jo satur vairāk šķiedrvielu, minerālvielu un vitamīnus. Tie, kuri maizi cep mājās paši, pamanījuši, ka šogad veikalu plauktos parādījušies arī pilngraudu auzu milti. Tāpat šķiedrvielu apjoma palielināšanai var izmantot kviešu vai rudzu klijas.

Piedāvā jaunus produktus

Balvu par pilnīgi jauna pārtikas produkta – sūkalu olbaltumvielu koncentrāta «Piena spēks» – ražošanu saņēma arī AS «Smiltenes piens». Sūkalu olbaltumvielas atšķiras ar zemu tauku saturu un paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu, skaidro A. Brēmanis.

Veicināšanas balvas tika piešķirtas diviem uzņēmējiem par centieniem veselībai nekaitīgus produktus padarīt veselīgākus: SIA «Rēzeknes gaļas kombināts» par iniciatīvu neveselīgu piedevu samazināšanā gaļas produktā «Bērnu cīsiņi bez E» un AS «Laima» par cepumu «Selga Active ar ābolu gabaliņiem» un «Selga Active ar Indijas riekstu gabaliņiem», kas starp citiem līdzīgu izstrādājumiem izceļas ar šķiedrvielu daudzumu – tas ir divreiz lielāks nekā baltmaizē. Tiem ir arī samazināts cukura daudzums un izmantotas taukvielas, kuru sastāvā nav transtaukskābju.

No kļūdām mācās

Transtaukskābēm, kas neietekmē ne produkta garšu, ne izskatu, bet pagarina tā derīguma termiņu uz lietotāja sirds un asinsvadu veselības rēķina, uzmanību pērn pievērsa dāņu profesors Stēns Stenders, kurš nāca klajā ar skandalozu paziņojumu par «Selgas» vafelēm. Toreiz Veselības ministrija nostājās zinātnieku pusē, skaidri pasakot – transtaukskābes produktos, kas nopērkami Latvijā, ir jāaizliedz. Pagaidām panākts ierobežojums izmantot transtaukskābes saturošus produktus. Cīņā par veselīgāku uzturu šī ir pirmā frontes līnija ar likuma spēku – Ministru Kabineta noteikumi par uztura normām skolēniem, pansionātu klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.

Raidījums «De facto» pirms gada eksperimentā noskaidroja, ka četros no pieciem Latvijā nopērkamajiem saldumiem ir ievērojams transtaukskābju daudzums. Šoruden «De facto» atkal veicis transtaukskābju mērījumus cepumos un vafelēs un konstatējis, ka to klātbūtne produktos ievērojami samazinājusies. Piemēram, «Selgas» jogurta vafeles, kuru dēļ izcēlās skandāls, tagad pat varot pārdot tajās valstīs, kurās transtaukskābes vispār ir aizliegtas.

PADOMI

Izvēlies garšvielu maisījumus bez sāls – nereti sāls ir pat līdz 97 procentiem no maisījuma; ziemai zaļumus var saglabāt, nevis konservējot ar sāli, bet sasaldējot!

Sāls darbojas kā garšas pastiprinātājs, taču labāk uzlabot garšu, izmantojot vairāk svaigu vai kaltētu garšaugu un garšvielu, ķiplokus un sīpolus, dzērveņu, cidoniju, citronu un citas skābās sulas.

Pierodi pētīt produkta sastāvu: uz iepakojuma sāls daudzums tiek norādīts, rēķinot uz 100 gramiem produkta. Pirmo sarakstā norāda to sastāvdaļu, kuras ir visvairāk.

Lietojiet uzturā svaigus dārzeņus un augļus! Tie satur kāliju, kas zināmā mērā ir pretstats nātrijam. Tas veicina ūdens izdalīšanos, ko aiztur nātrijs. Daudz kālija ir pupās, zirņos, lēcās, selerijās, kāpostos, ķirbjos, redīsos, sarkanajās bietēs, tomātos, kartupeļos, upenēs.

UZZIŅA

No Ministru kabineta noteikumiem par uztura normām izglītojamiem, sociālās aprūpes iestāžu klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem:

Gaļas izstrādājumus (piemēram, desas, cīsiņus, sardeles), žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus, gaļas un zivju konservus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, belašus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, kalmāru gredzenus, burgerus izglītojamo uzturā iekļauj, ja tie atbilst šādām prasībām:

◆ satur vismaz 70 procentus gaļas vai 60 procentus zivju;

◆ nesatur pārtikas piedevas – garšas pastiprinātājus (E620–E650) un krāsvielas;

◆ nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem;

◆ satur sāli mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta un 1,5 g uz 100 g zivju produkta.

Ēdiena gatavošanā nelieto margarīnu (izņemot margarīnu, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus), vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kura ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.

Ēdienam pievienotā sāls daudzums nepārsniedz divus gramus dienā.

Ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 gramus dienā.