Mūsdienās arvien vairāk pāriem rodas grūtības ieņemt bērniņu; šī problēma aktuāla arī Latvijā. Kamēr Rietumeiropas valstīs neauglības ārstēšana ir tikpat normāla medicīniskā manipulācija kā vizīte pie zobārsta vai sirds problēmu izmeklēšana, latviskais kūtrums runāt par to atklāti vēl neļauj, jo gan jau sanāks, tikai jāatpūšas, jāaizbrauc ceļojumā u.tml. Rezultātā – sadzīvošana un emocionāls pārdzīvojums vairāku gadu garumā.
Kas ir neauglība? Vai tā ir tikai sievietes ginekoloģiskā problēma?
Dr. Māris Arājs: Pēc starptautiski pieņemtā kritērija, ja pārim, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi bez izsargāšanās, gada laikā nesanāk ieņemt bērnu, tad kādam no partnerim vai nereti arī abiem kopā ir reproduktīvās veselības problēmas. Tikai pēc abu partneru pārbaudes tiek noteikta precīza neauglības diagnoze.
Tas, ka grūtības ieņemt bērniņu ir primāri saistītas ar sievietes veselības problēmām, ir visizplatītākais stereotips, kas pilnībā neatbilst patiesībai. Visus neauglības gadījumus procentuāli var iedalīt gandrīz vienādās trijās daļās – saistītus ar vīrieša, ar sievietes un ar abu partneru reproduktīvajām spējām.
Jā,
bieži tieši sievietes ir pirmās, kas gatavas rīkoties, lai noskaidrotu situāciju,
piemēram, dodoties pie sava ginekologa. Un, ja sievietes veselības ainā tiešām tiek diagnosticēta kāda novirze, tad tradicionāli tiek turpināta tikai un vienīgi sievietes ārstēšana un medicīniskā pārbaude. Pieredze rāda – kad šis pāris pēc vairāku gadu centieniem tomēr atnāk uz reproduktīvās veselības klīniku, kur tiek izmeklēti abi partneri, bieži vien situācija «tiek apgriezta kājām gaisā», kam seko pārdzīvojums un nožēla par zaudētajiem gadiem.
No kā var rasties neauglība un vai to ir iespējams ārstēt?
Dr. Māris Arājs: Nav viena zelta padoma, kuru ievērojot varētu izvairīties no neauglības. Cilvēka reproduktīvās spējas, tāpat kā visas citas organisma funkcijas, ietekmē ļoti dažādi apstākļi un ļoti individuāli. Citreiz
pat sportiskiem vīriešiem bez kaitīgiem ieradumiem tiek diagnosticēta neauglība,
kaut arī sākotnēji bija aizdomas tieši par sievietes veselības problēmām.
Vairākumā gadījumu neauglību var ārstēt – tieši tāpēc mēs aicinām cilvēkus nesadzīvot ar problēmu, bet meklēt tai risinājumus. Ārstēšanas veidi ir ļoti dažādi: ārstēšanas ar medikamentiem vai procedūrām, citreiz pārim vienkārši nepieciešama psihologa vai arī uztura speciālista palīdzība, bet ir pāri, kam varam palīdzēt tikai ar medicīniskās apaugļošanas metodēm, kuras arī ir ļoti dažādas.
Praksē ir bijuši gadījumi, kad pārim, sākot kādu neauglības ārstēšanas kursu vai pēc veiksmīgās medicīniskās apaugļošanas, bērniņš piesakās pats bez ārstu palīdzības. Tas ir saistīts ar partneru psiholoģisko stāvokli, kas mainās, uzticot savu problēmu kādam, kas to saprot un palīdz risināt.
Tas nozīmē, ka ārstēšanās procesā ir ļoti svarīga arī mūsu līdzcilvēku – radu, draugu – loma?
Dr. Māris Arājs: Nenoliedzami – un ne tikai ārstēšanās procesā, bet arī, pārim esot bērniņa cerībās vai gaidībās. Noteikti ne viena vien ģimene ir dzirdējusi šādas frāzes: «Kad jums gaidāms ģimenes papildinājums? Vai gatavojaties otrajam? Gan jau jums sanāks, jāatpūšas, jābrauc ceļojumā, vairāk jābūt kopā utt.»
Reāli šīs ziņkārīgās vai «uzmundrinošās» frāzes tikai vēl vairāk dzen izmisumā,
jo ietekmē partneru emocionālo stāvokli, ģimenes saticību un ārstēšanās kursu kopumā.
Un kāda ir mūsu sabiedrības attieksme pret medicīnisko apaugļošanu?
Dr. Māris Arājs: Pirmais veiksmīgais medicīniskās apaugļošanas gadījums Latvijā notika 1998.gadā, kad vairākās pasaules valstīs šo ārstēšanās metodi praktizēja jau vairāk nekā divdesmit gadu. Protams, tā laika Latvijas sabiedrībā un mediju telpā tas bija kā lavīnas izvirdums ar dažādu viedokļu sadursmēm.
Šodien, kaut arī situācija pamazām mainās, praksē ļoti labi redzam, cik diskrēti vēlas palikt mūsu pacienti – gan uzgaidāmajā telpā, kur bieži vien iedziļinās lasāmvielā, gan, formējot izziņu uz darbu, gan vēlāk, dodoties pie ģimenes ārsta vai pediatra.
Turpretī ārzemju pacienti šajā jautājumā jūtas ļoti brīvi – nereti viņi uz procedūrām ierodas kopā ar vecākiem, draugiem, brāļiem, māsām; un pēc veiksmīgās ārstēšanās par to noteikti sekos pateicības ieraksti sociālajos tīmekļos un tiks publicēti pieredzes video stāsti youtube vidē.
Cik daudzām ģimenēm Latvijā šobrīd ir diagnoze «neauglība»?
Dr. Māris Arājs: Latvija pašlaik ir tikai ceļā uz reālās situācijas apzināšanu, un šādas statistikas pagaidām nav.
Tomēr pacientu skaita pieaugums klīnikā un ģimeņu rinda uz valsts apmaksātajām medicīniskās apaugļošanas procedūrām liecina, ka problēma arī mūsu valstī ir akūta. Būtiski akcentēt –
neauglība var rasties arī tajās ģimenēs, kur jau ir viena vai vairākas atvases.
Šīs ģimenes vēl mazāk vēršas pēc palīdzības, samierinoties ar situāciju un domājot, ka vienkārši nav lemts.
Savukārt mūsu tuvākie kaimiņi igauņi šajā jautājumā ir soli priekšā – Igaunijā katru gadu no visiem jaundzimušajiem 3 līdz 4% pasaulē nāk ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību.
Vai bērnam turpmākajā dzīves gaitā ir jāzina, ka vecākiem tika veikta neauglības ārstēšana un/vai medicīniskā apaugļošana?
