Lasot pārtikas produktu etiķetes, pircēji dažkārt apjūk un īsti nezina, kam iepērkoties pievērst galveno uzmanību. Tāpēc portāls TVNET sadarbībā ar Latvijas Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāju, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāju Dr.med. Lailu Meiju apkopoja būtiskākos piecus rādītājus, ko uz etiķetes vajadzētu izlasīt pirms pārtikas iegādes.
Runājot par taukiem, vispirms pircējam jāiepazīstas ar kopējo tauku daudzumu un jāpadomā, vai tik trekna maltītes sastāvdaļa viņam vajadzīga.
Daļa ražotāju norāda arī piesātināto un nepiesātināto tauku apjomu. Pirmie pārsvarā ir dzīvnieku izcelsmes taukvielas, kas lielā daudzumā nav pārāk labas cilvēku veselībai. Bet otrie parasti ir augu tauki, kas uzturā ir ieteicamāki.
Pagaidām Latvijas likumdošanā nav noteikts, ka obligāti jānorāda veselībai kaitīgo transtaukskābju daudzums, taču daļa ražotāju to dara. Ja uz etiķetes rakstīts, ka produktā nav transtauku vai arī to daudzums ir neliels, šo produktu varētu izvēlēties. Šāds uzraksts liecina, ka ražotājs ir domājis par transtaukiem un, iespējams, centies to īpatsvaru samazināt. Noteikti
priekšroka dodama produktiem, kuros nav kaitīgo transtauku.
Turklāt jāatceras, ka bieži vien par transtauku klātbūtni var liecināt tādi uzraksti kā «hidrogenizēti augu tauki», «daļēji hidrogenizēti augu tauki», «hidrogenēti augu tauki» un «daļēji hidrogenēti augu tauki».
Meija neiesaka pirkt pārtikas produktus, uz kuru etiķetēm rakstīts «augu tauki», nevis norādīta konkrēta taukviela, piemēram, rapšu eļļa. «Labo tauku veidu parasti norāda, bet sliktos taukus veidu bieži noslēpj aiz vārdiem «augu tauki»,» Meija raksturoja ražotāju rīcību.
Uzraksts «augu tauki» neliecina par kvalitatīvu produktu.
Pirms dažiem gadiem ļoti daudz kaitīgo transtauku bija dažādos konditorejas izstrādājumos, bet jaunākie Latvijā veiktie pētījumi liecina, ka transtauku rekordisti ir sviesta un krējuma izstrādājumi, kā arī biezpiena sieriņi, kas satur augu taukus.
Tāpat transtauki ir kausētā siera izstrādājumos, saldējumos. Baltmaizē un margarīnā to gandrīz vairs nav.
Esošā likumdošana paredz, ka cukura daudzums ir jānorāda visiem pārtikas produktiem.
Uzturzinātnes speciālistu biedrības vadītāja akcentē, ka cilvēkiem vajadzētu mēģināt saprast, cik liels ir šis uzrakstītais cukura daudzums ne tikai 100 gramos ēdamā, bet arī visā produkta iepakojumā.
Piemēram, daudz pircēju neaizdomājas, ka
vienā palielā jogurta trauciņā var būt pat 10 karotes cukura.
Tik daudz cukura parasti saldā ēdiena porcijai nepievieno pat lielākie saldummīļi, kur nu vēl sievietes, kuras domā par savu figūru un tāpēc bieži dod priekšroku jogurtam, nevis kārtīgai maltītei.
Tāpēc labāk ieteicams iegādāties dabīgo jogurtu bez saldām piedevām. Ja gribas saldāku garšu, var pievienot cukuru, ievārījumu, medu vai vēl labāk – ogas vai augļus.
Jogurtus iecienījušas sievietes, domājot, ka tie ir ļoti veselīgi un diētiski.
Taču patiesībā jogurtos apslēpts liels daudzums cukura.
Nebūtu pareizi aizstāt pusdienas ar saldā jogurta trauciņu. Tāpat diezgan daudz cukura ražotāji parasti pievieno dažādiem biezpiena sieriņiem un saldajiem krēmiem.
Cukuru satur ne tikai tradicionāli saldie pārtikas produkti. Piemēram, diezgan daudz cukura var būt maizē, dažādos konservos un citās precēs.
Runājot par cukura daudzumu pārtikā, Meija akcentē kādu ļoti populāru, bet visai saldu produktu grupu.
Runa ir par saldinātajiem dzērieniem, tostarp limonādēm, nektāriem, sulu dzērieniem, piemēram, «multiaugļu dzērienu».
Viņa akcentē, ka dzērienos, ko īpaši iecienījuši jaunieši, parasti ir ļoti daudz cukura. Turklāt tas attiecas ne tikai uz tradicionāli šajā ziņā minamo kolu, bet arī dažādiem nektāriem un ledus tējām.
Tas, ka dzēriens nosaukts par ledus tēju, nenozīmē, ka tajā nav daudz cukura.
Kaloriju ziņā saldinātie dzērieni jāuzskata par pamatīgu ēdienreizi, nevis vieglu padzērienu. Taču realitātē jaunieši sadzeras šīs limonādes, bet jau pēc neilga laika viņiem atkal gribas ēst, jo ar dzērienu uzņemtās kalorijas ir «tukšas» - tās dod ātru enerģiju, nevis ilgstošu sāta sajūtu, un neapgādā ar vērtīgām uzturvielām.
Lai gan limonādes glāzē ir pat vairāk kaloriju nekā ābolā, limonādes dzērējs nesaņem vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un citas bioloģiski aktīvās vielas, ko iegūst ābola ēdājs.
100 gramos ābola un limonādes kaloriju daudzums ir līdzīgs, bet jāņem vērā, ka ābols sver aptuveni 150 gramus, bet sulu un limonādi parasti izdzer vismaz 250 vai 500 ml. Tāpēc vienā reizē izdzertā limonādē būs vairāk kaloriju nekā apēstā ābolā.
Mākslīgie vitamīni un uzlabotāji
Daži ražotāji dzērieniem pievieno dažus mākslīgos vitamīnus, bet to klātbūtni nevar ne salīdzināt ar tūkstošiem bioloģiski aktīvo vielu, ko satur dabīgs auglis vai dārzenis. Ar saldinātajiem dzērieniem cilvēki neuzņem tik ļoti vajadzīgās šķiedrvielas, ko satur augļi un dārzeņi.
Bez lielā cukura daudzuma saldinātie dzērieni bīstami arī ar pievienotajām krāsvielām un garšas uzlabotājiem.
Saldinātie dzērieni ir viens no galvenajiem jauniešu liekā svara veidošanās iemesliem.
Turklāt pētījumi rāda, ka šie dzērieni nelabvēlīgi izmaina asins lipīdu sastāvu un ietekmē cukura vielmaiņu pat veseliem cilvēkiem.
Vēloties pievilināt tievētājus, ražotāji daļai dzērienu nepievieno cukuru, bet gan dažādus tā aizstājējus. Meija atgādina, ka arī cukura aizstājēji nav veselīgi.
Runājot par sāls daudzumu, Meija norāda, ka patlaban ražotājiem obligāti nav jānorāda sāls daudzums produktā, bet jau drīzumā tas būs jādara. Tādējādi pircējs vēl pirms produkta iegādes varēs uzzināt, cik daudz sāls šī prece satur.
Tā kā pārāk daudz sāls uzturā saistīts ar dažādām veselības likstām,
ieteicams izvēlēties preces ar mazāku sāls daudzumu.
Bērniem sāls jālieto vēl mazāk
Portāls TVNET jau vēstījis, ka pārāk sasālīts ēdiens ir ļoti neveselīgs un var radīt smagas veselības problēmas. Sāls daudzums īpaši svarīgs, gatavojot maltītes bērniem.
Pediatre un dietoloģe Ilona Brīvmane iepriekš TVNET norādīja - ja cilvēks jau no bērnības regulāri uzņem pārāk daudz sāls, pieaug risks, ka vēlāk viņš mocīsies ar sirds un asinsvadu problēmām, lieko svaru, vēzi un citām smagām slimībām.
Pieaugušajiem nevajadzētu uzņemt vairāk par 5 gramiem sāls dienā.
Bērniem ieteicamā sāls deva ir vēl mazāka. Ēdienam nevajadzētu pievienot vairāk par 2 gramiem sāls dienā. Jāatceras, ka arī nesālīti produkti, piemēram, dārzeņi, satur nātriju.
Iegādājoties graudaugu produktus, būtu jāpievērš uzmanība arī to šķiedrvielu daudzumam, Meija saka un vērš uzmanību, ka 100 gramos produkta vajadzētu būt vismaz 5-6 gramiem šķiedrvielu.
Daudziem zināms, ka labāk pirkt pilngraudu maizi, nevis baltmaizi, bet līdzīgs princips attiecas arī uz sausiņiem, makaroniem, konditorejas un citiem graudaugu izstrādājumiem.
Ārste zina stāstīt, ka dažkārt produkti izskatās veselīgi, taču, vairāk papētot etiķetes, apstiprinās pretējais. Piemēram,
ne visi tumšie makaroni ir pilngraudu miltu izstrādājumi,
tie vienkārši gatavoti no citām kviešu šķirnēm vai ir atšķirīgas tehnoloģijas. Arī maizes krāsu bieži nosaka pievienotais iesals, nevis pilngraudu milti.
Tāpat par šķiedrvielu daudzumu jādomā, pērkot neapstrādātus graudaugus. Piemēram, veselīgāki būs brūnie, nevis baltie pulētie rīsi.
Meija novērojusi, ka arvien vairāk pilngraudu produktu atrodams ne tikai veikalos, bet arī kafejnīcās un konditorejās.
Kā pozitīvu gadījumu viņa piemin atsevišķās picērijās nopērkamās pilngraudu picas. Kaut parasti picu neuzskata par veselīgāko ēdienu, ar pilngraudu mīklas pamatni un kvalitatīvu pildījumu
pica var kļūt par veselīga uztura sastāvdaļu.
Lai ar picas ēšanu nenodarītu pāri savam ķermenim, ieteicams izvēlēties ne tikai pilngraudu miltus, bet arī kvalitatīvu sieru, tomātu mērci vai pastu, gaļu un dārzeņus.
