Zobu implantēšanu Latvijā veic jau vairāk nekā 25 gadus, bet joprojām zobārstniecības speciālisti saskaras ar dažādiem mītiem un stereotipiem.
Populārākie mīti par zobu implantiem (38)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tos atspēkot aicinājām zobārstniecības klīnikas «Adenta» vadītāju, zobu protēzistu, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Pēteri Apsi un Latvijas Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas asociācijas prezidentu, mutes, sejas un žokļu ķirurgu, medicīnas doktoru Ģirtu Šalmu.
Mīts Nr. 1: zobu implanti – galvenokārt skaistumam
«Zobu implanti paredzēti, lai aizstātu trūkstošos zobus. Runa nav par estētiku, bet gan par funkcionālu zoba aizstāšanu. Implanti ir viens no veidiem, kā mēs varam palīdzēt cilvēkam, kas zaudējis vienu vai vairākus zobus,» skaidro profesors Pēteris Apse. Trūkstošo zobu aizstāšanai bez implantēšanas ir vairākas alternatīvas, proti, plaši pazīstamā zobu protezēšana vai t.s. tilts – metode, kuras mīnuss ir nepieciešamība slīpēt blakusesošos zobus.
Līdzīgi stāsta arī žokļu ķirurgs Ģirts Šalms, norādot, ka «viena zoba aizstāšanai ieteicamākā ārstēšanas metode ir implants, jo nav jābojā divi veseli zobi. Slīpēšana, pat ļoti kvalitatīva, tomēr atstāj iespaidu uz zoba veselību.» Arī implantēšana var nebūt piemērota pilnīgi visiem, tāpēc speciālisti stingri uzsver, ka katra situācija jāskata individuāli un cilvēkam jāpiemēro tieši viņam atbilstošākā ārstēšana.
Mīts Nr. 2: zobu trūkums cilvēkam nekādi nekaitē
«Ja cilvēkam nav roku vai kāju, viņš ir invalīds, bet, ja nav neviena zoba, cilvēks netiek uzskatīts par invalīdu, kaut gan pasaulē tā tiek klasificēta kā mutes invaliditāte – cilvēkam grūti sasmalcināt barību, turklāt zobi nepieciešami ne tikai ēšanai, tie arī veic lūpu atbalsta funkciju,» stāsta Dr. Šalms. Protams, ja cilvēkam trūkst viena zoba un tas viņam netraucē, zoba aizstāšana nav obligāta. «Tomēr
pacientiem līdz apmēram 35 gadu vecumam mēs iesakām zobu aizvietot,
jo fizioloģiski mūsu zobi kustas – blakusesošie sāk palēnām sagāzties kā sēta,» tēlaini izsakās prof. Apse. Tam piekrīt arī Dr. Šalms: «Veselībai atsevišķu zobu trūkums nekaitē, bet pat viena zoba trūkums ar laiku deformē sakodienu.»
Mīts Nr. 3: implanti jāliek tūlīt pēc zoba zaudēšanas
«Kad ir zaudēts zobs un izņemta sakne, ir divas alternatīvas – aizstāt zobu tūlīt vai nogaidīt 3–4 mēnešus. Labākam rezultātam iesakām nogaidīt,» stāsta prof. Apse. Implantu var ievietot arī vēlāk – vairākus gadus pēc zoba zaudēšanas, ko pašreiz Latvijā plaši izmanto gados vecāki cilvēki. Implanti netiek likti bērniem un jauniešiem, jo to ievietošana iespējama tikai tad, kad apstājusies žokļa kaula augšana.
Mīts Nr. 4: implanti ir riskanti veselībai
Jebkura ķirurģiska iejaukšanās ir saistīta ar risku, tāpēc pacientiem vienmēr jākonsultējas ar speciālistu, jo tikai ārsts novērtēs, vai zobu implants ir pareizā izvēle. Prof. Apse: «Mūsdienās bieži vien saudzīgāk un
mazāk traumatiski kaulam ir ielikt implantu nekā izraut zobu.
Vienīgais risks ir implantu zaudēt, bet, ja implants tiek pareizi kopts un tiek ievērota mutes dobuma higiēna, tas kalpo ļoti ilgi.»
Mīts Nr. 5: visi zobu implanti ir vienādi
Mutes un žokļu speciālisti norāda uz to, cik svarīga ir implanta kvalitāte. Latvijā implantēšana ir ļoti augstā līmenī gan ārstu kvalifikācijas, gan izmantoto materiālu ziņā.