6 populārākie mīti par astmu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kaut gan ar astmu visapkārt slimo arvien biežāk - gan lieli, gan mazi, paradoksālā kārtā cilvēki pret šo nopietno veselības problēmu izturas diezgan vieglprātīgi. Man ir klepus? Ak, gan jau nebūs nekas nopietns, ārsts var pagaidīt... Taču ir gadījumi, kad gaidīt nevar nemaz – jo agrāk astmu sāk ārstēt, jo labāki ir rezultāti. Kādi populāri mīti un aizspriedumi kavē cilvēkus laikus doties pie ārsta un sākt astmas ārstēšanu?

Mīti tapuši sadarbībā ar pneimonoloģi, alergoloģi Inetu Grīsli

Astma ir tad, ja ir smags elpas trūkums, – ja šad tad paklepoju, nav jāuztraucas./Nepareizi.
Patiesībā lēkmes ar nopietnu elpas trūkumu astmas slimniekus piemeklē diezgan reti. Parasti tās cilvēku pārsteidz tad, ja slimība ir smagā formā un netiek pareizi ārstēta. Savukārt šķietami nevainīga klepošana uz rīta pusi vai pēc ienākšanas siltās telpās no ziemas sala gan var liecināt, ka cilvēks, iespējams, pašam nezinot, slimo ar astmu. Sava elpošana nebūtu jādzird vai jebkādi jājūt, par to ikdienā vispār nebūtu jādomā. Ja elpceļos kaut kas sāk čīkstēt, burbuļot, rīvēties, trokšņot vai ir jebkādas nepatīkamas sajūtas, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Astmas diagnostika notiek ātri, vienkārši un nesāpīgi. Iepūšot gaisu speciālā aparātā – spirogrāfā, tiek noskaidrots, vai gaisa plūsma bronhos astmas izraisītā iekaisuma dēļ nav apgrūtināta.

Ar astmu parasti slimo alerģiski cilvēki – ja man nav alerģijas, nebūs arī astmas./Nepareizi.
Astmas cēlonis tiešām ļoti bieži ir dažādi alergēni - mājas putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas, ziedputekšņi, pārtikas produkti. Taču nereti ar astmu var saslimt arī pēc vīrusa infekcijas, ilgstoša bronhīta u.tml. Piemēram, cilvēks smagi, ar komplikācijām izslimo gripu un tikai pēc tam atklājas, ka viņam ir astma. Gripas vīruss šajā situācijā ir kalpojis kā astmas izraisītājs.

Astma ir tikai bērnu slimība./Nepareizi.
Kaut gan astma tiešām biežāk sākas bērnībā un aptuveni puse no visiem astmas slimniekiem saslimst līdz desmit gadu vecumam, astma noteikti nav tikai bērnu slimība – ar to var saslimt jebkurā dzīves brīdī. Interesanti, ka pieaugušo vidū astma biežāk ir sastopama sievietēm, kuras veido 2/3 no kopējā slimnieku skaita. Aptuveni 10% pieaugušo astmas pacientu ir smaga astma, kas grūti padodas ārstēšanai. Taču lielākajai daļai pacientu astmu var labi ārstēt un, kontrolējot slimību, izvairīties no simptomiem.

Ja aktīvi nodarbojas ar sportu, nesmēķē, veselīgi ēd un dzīvo, astma nedraud./Nepareizi.
Diemžēl astma vienlīdz smagi var piemeklēt gan neveselīga dzīvesveida piekritējus, gan sportiskus un aktīvus cilvēkus, kas rūpējas par savu veselību. Arī tad, ja vecāki vai vecvecāki nekad nav slimojuši ar astmu, tas nenozīmē, ka šī slimība ies secen. Protams, smēķētāju vidū astmas slimnieku īpatsvars ir lielāks un arī slimība parasti norit smagāk, jo bronhi ir novājināti, taču arī sportistu vidū ir ne mazums astmas slimnieku. Labā ziņa ir tā, ka, lietojot astmas medikamentus, sporta gaitas var turpināt un pat sasniegt ievērojamus rezultātus. Arī pasaules vadošo sportistu, tai skaitā olimpisko medaļnieku vidū, ir ne viens vien astmas slimnieks, kas apliecina, ka astma ir kontrolējama un labi ārstējama slimība.

Astmas medikamenti var izraisīt atkarību no hormoniem./Nepareizi.
Šis mīts saglabājies no padomju laikiem, kad astmas ārstēšanai pieejamās zāles bija ļoti primitīvas. Tolaik lietoja hormonus tablešu formā, kas izplatījās pa visu organismu, nereti izraisot svara pieaugumu un ādas problēmas. Mūsdienās visiedarbīgākās zāles pret astmas radīto bronhu iekaisumu ir inhalējamie glikokortikosteroīdi, kas novērš elpceļu pietūkumu un atvieglo elpošanu. Ar inhalatora palīdzību tie nonāk precīzi bronhos, turklāt 40 līdz pat 100 reižu mazākā koncentrācijā, nekā lietojot tabletes. Mūsdienu astmas medikamenti neizraisa nepatīkamus blakusefektus, kā arī neizraisa pieradumu.

Elpas trūkumu noteikti rada sirds problēmas, astma tā nevar būt./Nepareizi.
Gados vecāki cilvēki nereti nepazīst astmu un elpas trūkumu saista ar sirdsdarbības problēmām. Taču ar astmu var saslimt pat 80 gadu vecumā, turklāt ir gadījumi, kad šādos gados atklāta slimība norit smagākā formā. Nereti lielākā vecumā atklātā elpceļu kaite ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), ko parasti izraisa ilgstoša smēķēšana. Arī HOPS gadījumā simptomi ir līdzīgi kā astmai – elpas trūkums, sēcošs klepus, smagums krūtīs u.c. Kaut gan HOPS noris smagāk nekā astma, arī šo slimību var ārstēt un kontrolēt, pareizi lietojot medikamentus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu