Vai zināji: daudzkrāsains uzturs tavu veselību padara stiprāku!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Ziemas aukstie un brīžiem drēgnie mēneši ir ilgs laiks, kurā mums ir nepieciešams būt īpaši stipriem, miera, prieka un veselības pilniem. Tieši tāpēc šoreiz sertificētā uztura speciāliste Lizete Māldere dalīsies pieredzē par to, kā savu ikdienu padarīt krāsaināku un organismu izturīgāku. Jo dzīvē patiešām nekas nav nejaušs, arī katram pārtikas produktu dabīgajam tonim ir sava veselību veicinošā nozīme. Ko šajā pelēkajā laikā ir noteikti nepieciešams ievērot?

Pirmkārt – arī šī sava veida «nesezona» nedod iespēju izslēgt svaigus un neapstrādātus augu valsts produktus no savas ēdienkartes.

Ik dienu ir nepieciešams iekļaut uzturā vismaz 500 g jeb 3 porcijas dārzeņu,

piemēram, brokastīs svaigu tomātu un kādu salātlapu ar gardām brokastu maizītēm, pusdienās notiesāt tradicionālos burkānu – kāpostu salātus un vakariņās vieglu un daudzveidīgu dārzeņu sacepumu. Izklausās taču gardi, vai ne? Neviens pārtikas produkts nav sava veida superprodukts, ar kuru būtu iespējams nodrošināt visas organismam nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas. Tieši tāpēc viens no veselīga uztura galvenajiem ieteikumiem ir dažādība.

Dažādība krāsu ziņā ir ļoti svarīga, un tādēļ bieži vien pasaulē tiek radītas arvien jaunas teorijas, kā savu ikdienu un organismu padarīt krāsaināku, līdz ar to arī veselīgāku.

Tāpēc tālāk par krāsām un to nozīmi!

Violeti dārzeņi un augļi (baklažāni, mellenes, upenes, granātāboli, violetais kāposts un citi) visbiežāk satur vienus no spēcīgākajiem antioksidantiem – antociānus. To koncentrāciju nosaka arī krāsas intensitāte un produkta svaiguma pakāpe. Antociāni organismā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, gan normalizējot asinsspiedienu, gan mazinot holesterīna līmeni organismā.

Zaļos dārzeņos un augļos (kāposti, āboli, brokoļi, kabači, kivi u.c.) ir daudz bioloģiski aktīvā pigmenta hlorofila, karotinoīdi, kā arī K vitamīns un folskābe. Tiek uzskatīts, ka šīs krāsas dārzeņi un augļi var uzlabot asinsriti un redzi, kā arī organisma reaktivitāti. Īpaši ieteicami grūtniecības laikā to augstā folskābes satura dēļ.

Sarkani augļi (tomāti, dzērvenes u.c.) saturēs vienus no spēcīgākajiem antioksidantiem, karotinoīdus – likopēnu, hesperidīnu u.c. Tiek uzskatīts, ka tie spēj samazināt organismā esošo brīvo radikāļu graujošo darbību, samazina onkoloģisko slimību risku, iekaisumus, kā arī uzlabo organisma imūnās spējas.

Dzelteni un oranži dārzeņi un augļi, kā citrusaugļi un pašmāju ķirbji, cidonijas, burkāni un smiltsērkšķi galvenokārt saturēs flavonoīdus, beta un alfa karotīnus, kas organismā tālāk spēj pārveidoties par A vitamīnu, uzlabojot imunitāti, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas dārzeņos esošās balastvielas palīdzēs arī kontrolēt cukura līmeņa izmaiņas.

Tā nu katrai krāsai to bioloģiski aktīvo vielu dēļ ir sava veselību veicinošā iedarbība,

un tieši tāpēc daudzveidība ikdienas ēdienkartē ir ļoti svarīga, neaizmirstot arī baltos augu valsts produktus.

Sākt ēst veselīgāk nenozīmē uzreiz pavisam atteikties no iecienītajiem našķiem vai citiem tā dēvētajiem gardajiem grēkiem. Ja organisms tiek apgādāts ar tam nepieciešamajām uzturvielām, mazāk arī gribēsies našķoties. Atceries – ja sāksi savā ikdienā arvien vairāk ieviest veselīgus paradumus, tad reizēm tik ļoti kārotā kūciņa vai izdzertais saldais dzēriens nenodarīs neko sliktu, ja uzturs pamatā būs sabalansēts. Tāpat arī vienmēr svarīgi paturēt prātā – ja ēdienkarte ir sabalansēta un tiek pievērsta uzmanība, vai uzņemtā enerģija tiek arī patērēta, tad galu galā arī mazāk nākas sevi ierobežot.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu