Tirpst rokas – nervi sauc palīgā

 

Bieži vien cilvēki, kuriem tirpst rokas, nepievērš tam uzmanību, uzskatot, ka tirpšana pāries pati no sevis. Taču visbiežāk tās iemesls ir plaukstas pamatnes nerva nospiedums jeb karpālā kanāla sindroms, un, ja to neārstē, rokas ar laiku var zaudēt bijušo veiklību un spēku.

Visbiežāk cieš plaukstas

Nervu nospiedumu parasti izraisa plaukstas un pirkstu pārslodze – gan biežas un vienveidīgas pirkstu kustības, gan roku ilgstoša atrašanās statiskā, neērtā pozā, tādēļ no karpālā kanāla sindroma parasti cieš slaucējas, laukstrādnieki, čaklas rokdarbnieces un cilvēki, kas daudz strādā ar datoru. Darbs ar datora tastatūru saistīts ar aktīvām kustībām plaukstas pamata un pirkstu locītavās. Garas darba stundu un atkārtotu, biežu kustību dēļ plaukstas pamata locītavā var rasties muskuļu cīpslu sabiezējums, kas nospiež šo cīpslu tuvumā esošos nervus un asinsvadus.

"Audi ap nervu uzbriest un sāk spiest uz nervu. Pirmie cieš nerva apvalka asinsvadi un nervs vairs nesaņem pietiekami daudz skābekļa," stāsta neiroķirurģe RUDĪTE DUMBERE (attēlā). "Sievietes par roku tirpšanu visbiežāk sūdzas pirms menopauzes vai tās laikā, kad mainās hormonu līdzsvars un ūdens vielmaiņa, kas veicina tūsku veidošanos. Visbiežāk tiek nospiesti plaukstu pamatnes nervi (karpālā kanāla sindroms), vīriešu vājā vieta ir rokas nervs elkoņa līmenī."

"Pirmais briesmu signāls ir roku tirpšana, kas parasti sākas naktī. Cilvēks pamostas, izberzē, izpurina rokas, novieto tās ērtākā pozā un guļ tālāk, taču pēc brīža tirpšana atjaunojas. Reizēm no rītiem pirksti ir tik piepampuši, ka nav iespējams uzvilkt gredzenu, taču, sākot pirkstus kustināt, berzēt, satūkums pāriet," tā slimības sākumu raksturo Rudīte Dumbere.

Ja cilvēks roku tirpšanai nepievērš pienācīgu uzmanību, ilgais skābekļa trūkums un saspiedums var radīt nerva šķiedras bojājumus. Tādā gadījumā sāpes un roku tirpšana nepāriet arī dienā, pirksti kļūst mazāk jutīgi un tādēļ slimniekam ir grūti noturēt rokās sīkus priekšmetus – adatu, pildspalvu, sīknaudu. Pamazām iet bojā ne vien nerva šķiedras, bet arī īkšķa muskuļi, kas nodrošina satvērienu, tādēļ cilvēks vairs nevar šūt, adīt, grūti rakstīt vai sapogāt pogas.

"Sākumā pacientam var palīdzēt dažādas metodes, kas mazina audu tūsku un uzlabo asinsriti, piemēram, medikamenti, fizikālā vai adatu terapija. Ļoti iedarbīgas ir pretiekaisuma līdzekļu injekcijas jeb tā saucamās blokādes. Taču, ja slimība ir ļoti ielaista un parādījušies pastāvīgi ādas jutības un kustību traucējumi, šīs metodes var tikai uz kādu laiku uzlabot pacienta pašsajūtu," uzskata neiroķirurģe.

Apmēram 10 – 15% pacientu var līdzēt tikai operācija, ko parasti veic dienas stacionāros. Operācijas laikā neiroķirurgs pārdala audus, kas nospiež nervu (karpālā kanāla sindroma gadījumā – plaukstas pamatnes šķērssaiti). Kad tas izdarīts, nervam atkal sāk pieplūst asinis un impulsu pārvade pa nervu pakāpeniski atjaunojas. Pirmajās dienās pēc operācijas pazūd sāpes un tirpuma sajūta, taču bojātās nervu šķiedras, kas ir atbildīgas par ādas jutību un muskuļu darbību, atjaunojas pamazām.

Vingrojumi plaukstām un pirkstiem

Ja ikdienā daudz jāstrādā ar datoru vai ar rokām jāveic citi nogurdinoši un vienveidīgi darbi, vajag vismaz vienu divas reizes dienā izvingrināt plaukstas un pirkstus. Daži vienkārši un regulāri veikti vingrojumi uzlabos rokās asinsriti un neļaus veidoties kompresijas neiropātijai.

Pirmais vingrojums. Izstiept uz priekšu abas rokas ar plaukstām uz leju. Izplest pirkstus, kamēr jūtams sasprindzinājums, noturēt piecas sekundes un atslābināt roku muskulatūru. Pēc tam savilkt pirkstus dūrēs, sasprindzināt roku muskuļus, noturēt piecas sekundes un tad atslābināt. Atkārto 5 – 10 reizes.

Reklāma

Otrais vingrojums. Rokas saliektas elkoņos, plaukstas savilktas dūrēs. Sasprindzinot plaukstas muskulatūru, pagriezt plaukstas uz sevi, noturēt divas trīs sekundes un atslābināt muskulatūru. Atkārto 5 – 10 reizes.

Trešais vingrojums. Rokas saliektas elkoņos, plaukstas novietotas paralēli viena otrai, īkšķi vērsti uz augšu. Sasprindzinot plaukstas muskuļus, pavērš delnas uz āru, notur dažas sekundes un atkal atslābina muskuļus. Atkārto 5 – 10 reizes.

Ceturtais vingrojums. Rokas izstieptas uz priekšu ar plaukstām uz leju. Neizkustinot delmus, liekt plaukstas uz leju, jūtot sasprindzinājumu, noturēt 3 – 5 sekundes, pēc tam atslābināt muskuļus un novietot plaukstas iepriekšējā stāvoklī. Tad atliekt plaukstas uz augšu, noturēt muskuļus sasprindzinātus 3 – 5 sekundes, atkal atbrīvot un novietot plaukstas iepriekšējā stāvoklī. Atkārto 3 – 5 reizes.

Piektais vingrojums. Rokas izstieptas uz priekšu ar plaukstām uz augšu, īkšķi izvērsti uz āru. Griezt plaukstas uz iekšu tikmēr, kamēr jūt muskuļu sasprindzinājumu, noturēt tādā stāvoklī 3 – 5 sekundes un atgriezt tās sākuma pozīcijā. Atkārto 3 – 5 reizes.

Sestais vingrojums. Sēdus stāvoklī salikt plaukstas kopā, elkoņi uz atbalstīti uz galda. No visa spēka saspiest plaukstas un noturēt saspiestas 5 – 7 sekundes, atslābināt muskulatūru. Atkārto 3 – 5 reizes.

***

DER ZINĀT

- Karpālā kanāla sindroms ir viens no kompresijas neiropātiju veidiem. To var izraisīt dažas endokrīnās (piem., hipotireoze jeb pazemināta vairogdziedzera darbība) un kaulu un locītavu slimības (piem., reimatoīdais poliartrīts), taču biežākais slimības iemesls ir pārslodze – ilgas, vienveidīgas kustības plaukstas pamatnes un pirkstu locītavās.

- Par karpālā kanāla sindroma veidošanos liecina nespēks plaukstās un apakšdelmos, pirkstu tirpšana (sākumā tikai naktīs) un pirkstu jutības samazināšanās.

Reklāma: Nosedz neatliekamus izdevumus ar 0% pirmo aizdevumu līdz 250€!


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma