Cidonijas auga forma sastopama kā koks un krūms. Senatnē cidoniju uzskatīja par vienu no ābeles paveidiem. Ziedi līdzīgi ābeļu ziediem, zied pavasara otrajā pusē. Augļi – bumbierveida. Savvaļā sastopamas Aizkaukāzā, Irānā, Afganistānā, Armēnijā.
Mīlestības auglis – cidonija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vēsturnieki pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bija tas "Strīdus ābols", ko Pariss pasniedza mīlas dievietei pazīstamajā strīdā par skaistāko no trijām sievietēm – Afrodīti, Hēru un Atēnu ("Parisa tiesa"). Par cidonijas dzimteni uzskata Persiju, no kurienes tās kopš neatminamiem laikiem izplatījušās Eiropā. Senajā Grieķijā cidonija bija lielā cieņā, Solona likums paredzēja augļus obligāti lietot kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka, kā cidonijas aromāts. Senatnē augļus novietoja drēbju glabāšanas vietās, lai apģērbs gūtu patīkamu aromātu. Zinātniskais nosaukums cēlies no senās Kipras pilsētas Cidon vārda. Mūsdienās ir kultivētas aptuveni 400 cidoniju šķirnes. Cidonijas parasti neēd svaigas, jo to skābums ir savelkošs, bet mīkstums – rupjgraudains un ciets. No šiem augļiem gatavo ievārījumus, džemus, kompotus, marmelādi. Cidonijas ir viens no tiem augļiem, kas šim nolūkam der vislabāk. Starp citu, apzīmējums "marmelāde" cēlies no cidoniju nosaukuma portugāļu valodā – marmelo. Vērtīgās aromātiskās vielas atrodas galvenokārt cidoniju mizā un zemmizas slānī. Mizu novārījumu var izmantot sīrupa gatavošanai. Vidusāzijas šķirņu augļiem ir saldāks mīkstums, tie derīgi ēšanai bez iepriekšējas apstrādes, tos labi var izmantot salātos. Cidoniju augļos ir daudz C vitamīna, apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Cidonijās satur pektīnvielas, skābes un minerālvielas. Cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas. Sēklām ir viegla mandeļu garša. Agro šķirņu augļus ievāc septembrī, bet vēlākas līdz ziemas sākumam. Augļi glabājas līdz februārim, vēlams 0-1 C temperatūrā. Glabājot skābā garša mazinās, bet palielinās aromāts. Augļi satur A provitamīnu, B1 , B2, C (49-75mg/100g), E, PP vitamīnus, cukurus, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi), kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, miecvielas, fruktozi. 100 g augļos ir 1.5-5 g pektīnvielas. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Enerģētiskā vērtība 100 g – 38 kkl. Cidonijās bioloģiski aktīvo vielu un vitamīnu ir vairāk nekā ābolos un bumbieros. Augļi labvēlīgi iedarbojas uz psihi, tie uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvas sāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu. Saldenskābie augļi palīdz sliktas dūšas, vemšanas, sirds ritma traucējumu, caurejas, gastroenterītu, kolītu, hepatīta gadījumos. Skābākie augļi labāk nostiprina kairināta kuņģa darbību. Savukārt cidoniju sula labi palīdz spēcīgas aizdusas, asiņošanas, asiņu atkrēpošanas, slāpju, elpošanas ceļu saslimšanu, paģiru gadījumos. Lietojot augļu mīksto daļu, aizcietējas vēdera izeja, tāpēc lieto nelielās devās vai vārītā veidā. Sēklu ekstraktu izmanto kā pretklepus, tonizējošu, sirds darbību uzlabojošu līdzekli. Ārīgi izmanto dažādu ādas kairinājumu un apdegumu gadījumos. Ieteicams lietot, ja darbs saistīts ar radioaktivitāti. Lieto arī sklerozes profilaksei un ārstēšanai. Cidonijas spēj saistīt un izvadīt no organisma radioaktīvos elementus. Lapu novārījums pazemina asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē bronhiālās astmas lēkmes. Miecvielām, kas ir augļos un lapās, piemīt antibakteriālas īpašības. Sula ir vispār – spēcinoša, urīndzenoša, savelkoša un antiseptiska. To lieto mazasinības gadījumā. Senā Austrumu medicīna vēsta, ka cidonijas lietoja, lai apturētu iekšējo orgānu asiņošanas. Tibetas medicīnā uzskata, ka cidonijas ir labākais līdzeklis ausu saslimšanu gadījumos. Cidoniju sēklu uzlējumam piemīt mīkstinoša iedarbība elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Izmanto ādas apdegumu un plaisājošas ādas, acu iekaisumu kopšanai un dziedēšanai. Iekšķīgi lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā. Lieto bronhītu, asins atkrēpošanas, dzemdes asiņošanas gadījumos. Izmanto arī kakla skalošanai angīnas gadījumā.
Cidoniju salāti ar burkāniem 1 cidonija, 3burkāni, 2 ēd.k. sasmalcinātu diļļu, 4 ķiploku daiviņas, 4 ēd.k. majonēzes, sāls. Cidonijas sagriež salmiņos, pieliek uz dārzeņu rīves sarīvētus burkānus, sakapātus ķiplokus un sāli. Pārlej ar majonēzi un pārkaisa ar dillēm. Gaļa ar cidonijām 500 g gaļas mīkstuma, 500 g cidoniju, 1 sīpols, 3 ēd.k. sviesta, sāls un pipari, zaļumi. Gaļu nomazgā, sagriež nelielos gabalos (4 gabali uz porciju), liek lēzenā katliņā, apcep sviestā, pārlej ar ūdeni tā, lai gaļa būtu apsegta, un sautē ~1 stundu. Cidonijas nomizo, sagriež gabaliņos, izņem sēklas, pievieno gaļai, pieliek arī apceptu sīpolu, sāli un piparus un sautē, līdz cidonijas kļūst mīkstas. Pasniedzot gaļu ar cidonijām liek uz sasildīta šķīvja, pārkaisa ar pētersīļu vai diļļu zaļumiem. Cidoniju un rīsu deserts 3 cidonijas, 3 ēd.k. rīsu, 1-2 ēd.k. cukura, 0,5 gl rozīņu, 3 ēd.k. sviesta, 0,5 gl valriekstu. Rīsus izvāra. Rozīnes aplej ar karstu ūdeni un nostādina 30 min. Piepilda cidoniju ar komponentiem un cep cepeškrāsnī. Pasniedz karstā veidā ar ievārījumu. Cidonijas cukurā Iztīra cidonijām sēkliņas, sagriež plānās daiviņās, saber bļodā, apber ar cukuru proporcijā 1 kg cidoniju un 1 kg cukura. Liek nostāvēties līdz rītam. No rīta vēl var pārbērt ar cukuru, līdz vakaram cidonijas sasulosies. To visu pilda burciņās, glabā vēsumā. Var izmantot kā piedevu pie tējas, šķaidīt ar ūdeni, lai iegūtu cidoniju dzērienu. Cidoniju želeja 1 kg cidoniju, 1,2 kg cukura, 400 ml ūdens. Cidonijām izgriež sēklotni, sagriež šķēlītēs, pārlej ūdeni un vāra, līdz cidonijas mīkstas, tad novārījumu nolej un izkāš. Novārījumam pieber cukuru, savāra sīrupu un verdošā liek cidoniju šķēles. Vāra, līdz cidonijas kļūst caurspīdīgas