Kafija ir ne vien nekaitīga, bet pat ieteicama . (20)

Kafija un sirds un asinsvadu slimības

Zināms, ka kafija cilvēkam var īslaicīgi paaugstināt asinsspiedienu vai radīt pārmaiņas sirds ritmā, taču vai pastāvīga kafijas lietošana var radīt kādas sirds un asinsvadu slimības vai pat sirdstrieku? Pētījumi pēdējos gados liecina, ka kafijai nav negatīvas ietekmes uz sirds un asinsvadu sistēmu pat gadījumos, ja tā tiek lietota līdz sešām tasēm dienā. Taču atklāts arī, ka liela nozīme ir kafijas pagatavošanas veidam. Automātos gatavota vai filtrēta kafija nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs, bet zinātnieki Skandināvijā, kur ierasts dzert vārītu, nefiltrētu kafiju, konstatējuši, ka šādi gatavota kafija tiešām var negatīvi ietekmēt veselību, jo var paaugstināt holesterīna līmeni asinīs un ar laiku izraisīt sirds un asinsvadu sistēmas slimības.

Atklāts arī, ka ne veseliem, ne ar sirds slimībām sirgstošajiem kafijas lietošana nevar būt par iemeslu sirds ritma neregularitātei jeb aritmijai. Izrādās, pat 500 mg uzņemtā kofeīna (piecas sešas tases) dienā neizraisa aritmiju vai sirdsdarbības paātrināšanos, un tas attiecas gan uz veselajiem kafijas dzērējiem, gan uz tiem, kam ir kādas sirds problēmas.

Bailēs no sirds niķošanās cilvēki bieži vien pirms treniņiem vai cita veida fiziskās slodzes izvairās lietot kafiju. Interesanti, ka jaunākie atklājumi rāda – kofeīns var pat palīdzēt fiziskā nodarbē, jo vairo gan enerģiju, gan izturību.

Kafija un gremošanas sistēma

Ilgu laiku uzskatīja, ka kafijas lietošana veicina kuņģa skābes izdalīšanos, kas var izraisīt kuņģī dedzināšanas sajūtu, grēmas. Zinātniski pētījumi apliecina, ka kafija ne tikai veselajiem neizraisa šīs parādības, bet arī tiem, kuriem ir kādas gremošanas problēmas, minimāli ietekmē šo procesu. Taču, ja cilvēks sajūt, ka kafija kairina viņa gremošanas sistēmu, viņam ieteicams atturēties no tās lietošanas vai vismaz samazināt patērēto daudzumu.

Vairāki atklājumi liecina, ka kafija pozitīvi iedarbojas, lai pasargātu organismu no dažām ļoti nopietnām kaitēm. Izpētot 45 000 cilvēku pēdējo desmit gadu laikā, amerikāņu zinātnieki secināja, ka divu trīs tasīšu kafijas (ar kofeīnu) lietošana ik dienas par 40% samazina iespēju izveidoties žultsakmeņiem, un tiem, kas ik dienas izdzer četras vai vairāk tases kafijas, šis risks sarūk pat par 45%. Šo rezultātu izskaidro ar kofeīna darbību – tas novērš holesterīna kristalizēšanos (žultsakmeņi lielā mērā sastāv no holesterīna); samazina tauku uzkrāšanos, palielinot enerģijas atdevi; samazina šķidruma uzsūkšanos, kas norit pirms žultsakmeņu veidošanās; palielina žults plūsmu caur žultspūsli.

Pēdējo gadu laikā zinātniskie pētījumi ASV, Japānā un Itālijā rāda, ka kafijas lietošana nodrošina spēcīgu aizsardzību pret aknu cirozi (hroniska slimība, kad tiek bojāti aknu audi un aknas vairs nespēj funkcionēt). Trīs četras tases kafijas ik dienas par 80% pasargā no šīs slimības, nekā nelietojot kafiju nemaz.

Pētījumi, veikti no 1960. līdz 1990. gadam, liecina, ka kafija pasargā arī no resnās zarnas vēža veidošanās. Saslimšana ar šo slimību ir par 24% mazāka to vidū, kuri ik dienas lieto četras vai vairāk tases kafijas, salīdzinot ar tiem, kas kafiju nedzer vai lieto reti. Domājams, tas notiek tāpēc, ka kafija veicina resnās zarnas darbības aktivitāti un kafijā esošās antimutagēnās sastāvdaļas bremzē to mikroorganismu darbību, kas varētu izraisīt vēzi.

Fakti

1674. gadā, protestējot pret netaisnību, ka sievietēm liegta ieeja kafijas namos, un nobažījušās par kafijas ietekmi uz savu vīru dzimumspēju, angļu lēdijas iesniedza petīciju Londonas galvam, kurā lasāms, ka «angļu džentlmeņu, kas bijuši spējīgākie darītāji kristīgajā pasaulē, panākumi beigušies, kad pretīgais dzēriens, vārdā kafija, izsusinājis viņu svarīgo šķidrumu, neatstājot neko mitru, vien puņķainos degunus, un neko stīvu, izņemot locītavas...»

Šāds uzskats, iespējams, radies saskaņā ar Hipokrāta teoriju par svarīgākajiem šķidrumiem un temperamentiem, kura vēl 17. gadsimtā bija daudzu medicīnisku atzinumu pamatā un pēc kuras kafiju uzskatīja par sausu elementu, kas atņem ķermenim dzīvības sulu, īpaši sēklu, padarot vīriešus nespējīgus vairoties. Tika uzskatīts, ka kafijas dzērāji «pārčurājas līdz nāvei, viņu ķermenis kļūst par blāvu ēnu, sabrūk un galu galā iznīkst».

Paralēli pastāvēja otrs uzskats, ka kafija, īpaši ar ambras piedevu, pastiprina seksuālo dziņu. Šāda kafija (un uzskats) bija cieņā Stambulas kafejnīcās, jau sākot ar 16. gadsimtu. Tai mēdza pievienot arī maisījumu no pipariem, opija un safrāna.

Kafija un sievietes veselība

Daudzi pētījumi veikti, lai noskaidrotu kafijas ietekmi uz sievietes veselību, īpaši saistībā ar grūtniecības periodu. Vai sieviete stāvoklī drīkst dzert kafiju? Jaunākie atzinumi vēsta, ka grūtniecības laikā sieviete var lietot savu iecienīto dzērienu. Ieteicamā kofeīna deva ir 300–400 mg dienā (apmēram divas trīs tases kafijas). Izņēmums varētu būt sievietes, kurām bijuši spontāni aborti un pastāv atkārtots risks, – viņām kafijas dzeršanu grūtniecības laikā iesaka ierobežot. Arī vēl tikai plānojot bērniņu, kafija no ikdienas ēdienkartes nav jāsvītro, jo zinātnieki nav atraduši apstiprinājumu tam, ka kafija varētu negatīvi ietekmēt auglību. Tāpat, barojot ar krūti, sieviete var bez bažām dzert kafiju, tikai jāņem vērā, ka, izdzerot lielu kafijas daudzumu, kofeīns var uzsūkties arī bērna organismā un radīt viņā nemieru un bezmiegu.

Ņemot vērā kofeīna uzbudinošo iedarbību, daļa sieviešu novērojušas, ka pirms menstruācijām kafija viņas padara vēl nervozākas. Tiešām, kafija var pastiprināt pirmsmenstruālo sindromu, taču to iespējams novērst, vienkārši kontrolējot kafijas lietošanu.

Nav apstiprinājusies hipotēze, ka kafijas lietošana var izraisīt kaulu trauslumu un ar laiku veicināt osteoporozi, kas biežāk sastopama tieši sievietēm. Mērenos daudzumos lietota kafija nav saistīta ar šīm kaulu problēmām. Lai arī kafijas lietotāji ar urīnu zaudē nedaudz vairāk kalcija nekā tie, kas kafiju nedzer, taču tas veselību neietekmē, ja vien tiek uzņemts pietiekams daudzums kalcija ar pārtikas produktiem. Un, dzerot kafiju ar pienu, sievietes sevi nodrošina apmēram ar pusi dienā nepieciešamās kalcija devas.

Kafija un citi veselības jautājumi

Pēdējo 30 gadu laikā veikti deviņi lieli pētījumi, kas apliecina – kafijas dzeršana var ievērojami samazināt risku saslimt ar Pārkinsona slimību. Regulārajiem kafijas lietotājiem iespēja saslimt ar to ir par 50–80% mazāka nekā tiem, kas kafiju nelieto. Lai gan tam vēl nav noskaidrots cēlonis, domājams, ka šajā gadījumā nozīme ir kofeīnam. Pārkinsona slimības pacientiem raksturīga pazīme ir samazināts dopamīna daudzums noteiktos smadzeņu laukos. Veiktajos pētījumos ar pelēm zinātnieki konstatēja, ka kofeīnam piemīt spēja samazināt dopamīna zudumu un līdz ar to arī slimības fiziskos simptomus (trīsas, grūtības kustināt rokas un kājas).

Kafija palīdz astmas slimniekiem – pat viena tase dienā jūtami samazina astmas simptomus. Speciālisti to skaidro ar kafijā esošo vielu – teofilīnu. Regulāra kafijas lietošana var mazināt astmas izpausmju biežumu pat par 25%.

Savu artavu kafija dod, pasargājot no nierakmeņu veidošanās. Pēc 20 gadu pētījumiem atklāts, ka, pat dzerot vienu tasi kafijas dienā, iespēja tikt pie nierakmeņiem samazinās par 10% (bezkofeīna kafijas gadījumā – par 9%). Te jāpateicas kofeīna spējai palielināt urinēšanas biežumu un samazināt tā koncentrāciju. (Lai gan, ņemot vērā bezkofeīna kafijas rezultātu šajā jautājumā, kafijas labvēlīgā ietekme var slēpties arī citā faktorā.) Nierakmeņi veidojas, kad kalcija oksalāts vai citas vielas urīnā kristalizējas un salīp kopā.

Attiecībā uz reimatisko artrītu kafijas dzērējiem prognozes gan nav iepriecinošas – 15 gadus ilgi pētījumi liecina, ka, iespējams, kafijas lietotājiem pastāv lielāks risks saslimt ar šo slimību nekā kafijas ignorētājiem. Liela nozīme te ir kafijas lietošanas devām. Tie, kuri dzer četras un vairāk tases kafijas dienā, iespējams, ir divreiz vairāk pakļauti artrīta riskam nekā tie, kas dzer mazāk. Bet tādiem indivīdiem, kas tiek galā pat ar 11 un vairāk kafijas tasēm dienā, pastāv 15 reižu lielāka iespēja iedzīvoties reimatiskajā artrītā nekā tiem, kas kafiju vispār nelieto. Pēc ekspertu domām, kafijā, sevišķi nefiltrētā, ir kāda vēl neatklāta viela, kas var ierosināt reimatisko faktoru, kurš, gadiem ejot, var radīt artrītu.

Kafija, iespējams, var palīdzēt izsargāties no caurumu veidošanās zobos. Kafijai, pagatavotai no grauzdētām kafijas pupiņām, piemīt antibakteriāla iedarbība pret noteiktiem mikroorganismiem, to vidū arī pret streptokokiem, kas ir galvenie zobu kariesa izraisītāji. Pētījumi rāda, ka zināmas kafijas molekulas (gan tās, kas ir dabiskā kafijā, gan tās, kuras radušās grauzdēšanas procesā) neļauj streptokokiem pielipt zobu emaljai. Analizējot dažādus kafijas pupiņu šķīdumus, zinātnieki konstatēja, ka kafijai šī pretaplikuma iedarbība piemīt 40–98% apmērā, turklāt zaļo (negrauzdēto) kafijas pupiņu šķīdumam šī īpašība izteikta mazāk. Salīdzinot malto un šķīstošo kafiju, efektīvāka izrādījā šķīstošā. Bezkofeīna kafijas rādītāji neatšķīrās no pārējās kafijas, tāpēc var secināt, ka kofeīns nav iesaistīts kafijas pretkariesa iedarbībā. Domājams, ka vainīgais šajā gadījumā ir trigonelīns, ūdenī šķīstoša kafijas sastāvdaļa, kas veicina kafijas dzēriena aromātu un garšu.