Nesajaukt ar kārtējo vīrusu.

 

Plaušu karsonis – izklausās biedējoši. Kaut arī šķietami viegls un pārvarams bez rūgtām tabletēm un gultas režīma, ne mazāk biedējošs ar sekām tas ir pašaizliedzīga darbaholiķa plaušās iznēsāts un norakstīts uz kārtējā vīrusu rēķina.

Plaušu karsoņa izstaigāšana nav varonība, bet neapdomība Kas izraisa saslimšanu ar pneimoniju, kā to laikus atklāt un kā sevi pasargāt no iekaisuma plaušās – atbildes sniedz Valsts tuberkulozes un plaušu slimību centra ārste pulmonoloģe Ineta Grīsle. Kur dzīvo pneimokoks Plaušu karsonis ir plaušu audu iekaisums, kuru izraisa dažādas baktērijas. Biežākais pneimonijas izraisītājs ir pneimokoks. «Šīs baktērijas dzīvo rīklē un mutē, kas patiesībā – ja tā drīkst izteikties – ir viena no netīrākajām vietām cilvēka organismā. Kad imūnsistēma novājinās, baktērijas tāda kā maza aerosola daļiņu veidā nokļūst tālāk – bronhos un plaušās, kas savukārt ir sterili, un izraisa iekaisumu.» Retos un smagākos gadījumos vainojami arī vīrusi. Parasti tie tikai novājina organisma aizsargspējas, līdz ar to mutē un rīklē dzīvojošām baktērijām paverot ceļu uz plaušām. Pietiekami stipram organismam darbojas aizsargmehānismi, kuri paši iznīcina iekaisuma izraisītājus. Slimības smaguma pakāpe galvenokārt atkarīga no katra organisma aizsargspējām – imunitātes, arī no slimnieka vecuma, blakusslimībām, smēķēšanas un darba apstākļiem. Riska grupas, kurām iespēja saslimt ir augstāka, ietver mazus bērnus un gados vecus slimniekus (virs 60 gadiem), kā arī hroniskus plaušu, sirds, aknu un nieru slimību pacientus. Īpaša riska grupa ir vēža slimnieki un visas slimību grupas ar imunitātes traucējumiem. Šiem cilvēkiem profilaktiski ieteicamas pretgripas un pneimokoku vakcīnas, kā arī organisma norūdīšana. Karsonim dažādas formas Slimība var noritēt dažādās formās. Mediķi plaušu karsonim raksturīgos simptomus iedala divās grupās – vispārējos un plaušu. Pirmajiem raksturīgs nespēks, paaugstināta temperatūra un apetītes zudums. Savukārt otrajiem parādās tādas pazīmes kā klepus, sāpes krūtīs, elpas trūkums, pacients spļauj asinis. Pneimokoku vai tipiskie plaušu karsoņi, kā stāsta pulmonoloģe, parasti sākas strauji un norit ar visiem minētajiem simptomiem. Nereti sastopama arī plaušu karsoņa atipiskā forma, ko izraisa mikoplazmas un hlamīdijas un kas vairāk novērojama kolektīvos. Šajā gadījumā plaušās no rīkles un mutes nokļūst nevis cilvēka paša baktērijas, bet inficēšanās notiek ar ieelpotām gaisa daļiņām. «Atipiskajai formai raksturīga neliela temperatūra, pacienta pašsajūta nav tik smaga, tāpēc pārmaiņas var laikus nepamanīt. Šajā gadījumā, kolektīvā esot vairākiem slimiem cilvēkiem, pastāv iespēja vienam otru aplipināt līdzīgi kā ar vīrusu. Parasts plaušu karsonis tā klasiskajā variantā gan nav lipīgs,» atzīst I. Grīsle. Jāārstē abos gadījumos Ārste uzskata – pat ja plaušu karsonis tiek izslimots salīdzinoši vieglā formā, ārstēšana tomēr nepieciešama abos gadījumos. «Vieglākos gadījumos notiek pašlimitējošs process – organisms pats spēj tikt galā ar nelāgo kaiti. Tajos laikos, kad antibiotikas vēl nebija izgudrotas, ar plaušu karsoni daudzi slimoja, bet izveseļojās. Mūsu apstākļos un sabiedrībā cilvēki tomēr nav tik veseli, tāpēc nevar atļauties ieteikt neārstēt pneimoniju,» uzskata I. Grīsle. Izstaigāts plaušu karsonis draud ar nopietniem sarežģījumiem – iekaisums var progresēt. Reizēm iekaisuma process var skart arī pleiru, kā rezultātā var veidoties pleirīts (šķidrums plaušās) – pacientam rodas stipras sāpes krūtīs, trūkst elpas. Neizārstēta plaušu karsoņa dēļ iekaisuma vietā var palikt rētaudi, kas turpmāk palielina iespēju atkārtoti veidoties iekaisumam. Turklāt vecumdienās daudz izveidojušos rētaudu plaušās arī rada problēmas ar elpošanu. «Sevišķi smagas ir pēcgripas pneimonijas, kuru dēļ var veidoties ne vien pleirīts, bet arī abscess – audi pilnībā un neatgriezeniski sabrūk, izveidojot caurumu plaušās. Līdzēt var tikai operācija,» brīdina pulmonoloģe. Kā laikus konstatēt Galvenā objektīvā un nekļūdīgākā diagnostikas metode gan senāk, gan arī mūsdienās ir rentgenizmeklēšana. «Paļaušanās tikai uz simptomiem vai pacienta izklausīšanu var radīt nepilnīgu priekštatu par slimības gaitu, jo atipiskām pneimonijām reizēm sūdzību ir maz un slimnieks ilgstoši staigā nevesels,» brīdina pulmonoloģe. Smagos gadījumos, kad ārstēšana nav veiksmīga, temperatūra saglabājas un pacients joprojām jūtas slikti, pastāv iespēja izmeklēt krēpas, lai noteiktu, tieši kura baktērija ir vainīga un kādas antibiotikas ir jālieto. «Protams, vieglākos gadījumos atveseļošanos varētu panākt arī bez antibiotikām, ļaujot organismam saņemties un lietojot tikai tautas medicīnas vai homeopātijas līdzekļus. Tomēr, zinot, ka tikai antibiotikas iznīcina baktērijas un joprojām plaušu karsoņa dēļ slimnieki mirst arī Latvijā, šāds risks nav attaisnojums,» uzskata I. Grīsle. Pēc mediķes domām, abus terapijas veidus – tradicionālo un netradicionālo – var veiksmīgi apvienot. Vēl arī pulmonoloģe atgādina: antibiotikas pēc ārsta receptes un norādījumiem jālieto vismaz septiņas līdz 10 dienas. Ja ārstēšanos pārtrauc priekšlaikus, baktērijas neaiziet bojā, bet pielāgojas zālēm un savairojas.

Reklāma: Saņem 1. aizdevumu līdz 250€ uz termiņu līdz pat 45 dienām bez maksas!


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma