Septembra sākums ir laiks, kad vecāki savām atvasēm meklē ārpusskolas nodarbes. Enerģiskākie sevi bieži vien atrod sportā. Basketbols, futbols, hokejs, vieglatlētika ir populārākās nodarbes. Ievērojami mazāks skaits jauniešu izvēlas regbiju – spēli, kas pamatīgi norūda gan ķermeni, gan raksturu.
Pasaulē regbiju spēlē kopš 1823. gada. Leģenda vēsta, ka Anglijas pilsētiņā Regbijā skolas futbola spēles laikā skolnieks Vijams Vebs Eliss paņēmis rokās bumbu un negribējis to atdot. Skrējis un izvairījies, līdz tika apturēts ar tvērienu. Tā dzima regbijs. Viljama Veba Elisa vārdā nosaukta regbija prestižākā trofeja - Pasaules kauss, kas tiek izspēlēts reizi četros gados un pulcē milzīgu auditoriju.
Latvijas teritorijā spēle ienāca 1960. gada 12. maijā, kad VEF stadionā tika aizvadīts pirmais treniņš. Klāt bija arī Andris Ozols. «Toreiz nekāda sevišķa priekšstata par regbiju mums nebija, taču pirmajā treniņā bijām vairāk nekā 20 cilvēki. Regbijs radās VEF rūpnīcas paspārnē, un pirmais treniņš bija VEF stadionā, kura vietā tagad uzceltas daudzdzīvokļu mājas. Par regbija pionieri Latvijā uzskatāms Vladimirs Martinsons, kurš to iepazina, studējot Maskavā,» ieskatu vēsturē sniedz viens no Latvijas regbija pamatlicējiem Andris Ozols. Tieši viņš bija Latvijas Regbija federācijas prezidents, kad 1993. gadā Latvijas regbija 7 izlase kļuva par pirmo Latvijas valstsvienību, kas izcīnīja tiesības startēt pasaules čempionātā – 1993. gada Pasaules kausa izcīņā Edinburgā. Hokejs debiju augstākajā sabiedrībā piedzīvoja vien četrus gadus vēlāk, bet citas mūsu sporta spēļu izlases vēl līdz pat šai dienai nav aizsniegušās līdz pasaules čempionātam.
Savulaik viss Latvijas regbijs bija galvenokārt koncentrēts ap Rīgu un Jelgavu. Šīs abas pilsētas savas pozīcijas saglabājušas, tāpat regbiju aktīvi spēlē Valmieras pusē, Liepājā, Jaunpiebalgā, Siguldā, Jūrmalā, Ķekavā, Ozolniekos un citviet Latvijā. Turklāt to ar labiem starptautiskiem panākumiem Latvijā spēlē arī daiļā dzimuma pārstāves. «Parādiet vēl kādu sporta veidu, kurā nodarbinātas tik daudzas muskuļu grupas!» uz regbija universālo dabu norāda A. Ozols.
«Pat [Latvijas Ārstu biedrības prezidents] Pēteris Apinis ir atzinis, ka, regbiju spēlējot, darbojas visvairāk muskuļu.
Regbijā ir gan cīņas elementi, gan futbola elementi, jābūt gan labam ātrumam, gan izturībai, kā arī jāprot labi spēlēt ar rokām. Lielākā daļa sporta veidu ir asimetriski, nepieprasa ķermeņa sabalansētu attīstību, bet regbijs tāds nav.»
Regbijs ir kontakta spēle, taču spēlētāji tai tiek sagatavoti pakāpeniski. Iesācēji regbija apguvi sāk ar bezkontakta paveidiem – pieskāriena jeb «Touch» regbiju un lentīšu jeb «Tag» regbiju. Pirmajā gadījumā pretspēlētājs tiek apturēts ar pieskārienu, otrajā – ar piestiprinātas lentītes noraušanu.
Šogad regbija olimpiskais paveids – regbijs 7 – debitēja Rio olimpiskajās spēlēs. Latvijas izlase, tāpat kā vīriešu basketbola izlase, aizcīnījās līdz pat olimpiskajam kvalifikācijas turnīram.
«Regbijs ir tā spēle, ko nevar uzspēlēt. To var vai nu spēlēt, vai nespēlēt,» strikts ir Andris Ozols. «Regbijs kārtīgi nostiprina raksturu, iemāca pastāvēt par sevi un līdzās esošajiem. Tā ir cīņa gan ar sevi, gan pretinieku. Regbija kā nevienā sporta veidā izjūti partnera plecu.»
Lielbritānijas kādreizējais premjerministrs Vinstons Čērčils regbiju dēvēja par «huligānu spēli, ko spēlē džentlmeņi». Lai pārliecinātos par vārdu patiesumu, neatliks nekas cits, kā regbiju iepazīt pašiem.
