Jānis sevi uz ūdens atceras jau vismaz kopš astoņu gadu vecuma. Protams, sākumā gan viņš nedabūja braukt ar vējdēli – sportista karjera sākās ar klasisko burāšanu. „Vējdēļus tad taisīja paši un buras šuva katrs kā mācēja, bija alumīnija masti un grotbomji un, lai gan ar fizkultūru man nebija problēmu, visu to agregātu līdz ūdenim aiznest nevarēju, kur nu vēl pabraukt...” atceras Jānis. Viņš nemaz nenožēlo, ka visa dzīve pakārtota vindsērfingam un atzīst, ka tā ir kā narkotika. Kā arī jebkurā sporta veidā, vienā dienā visu neiemācīsies. Pat vienā gadā ne. Lai arī pats atdodas savai nodarbei, tuviem cilvēkiem nākas piekāpties: „Sākumā liekas forši - saule, jūra, vējš, vasara, bet dzīves realitāte ir tāda, ka pārsvarā ir apmācies, varbūt līst, ir ne pārāk silti.” “Ja esi nolēmis nodarboties ar vindsērfingu, tad Tev ir jārēķinās ar mūžīgo plānu maiņu. Jo tavu dzīvi regulēs vējš. Tu savus darbus pakārtosi tā, lai Tev brīvs brīdis būtu tieši tad kad būs vējš,” par savu ikdienu stāsta Krišjānis, kurš nākošgad svinēs savu desmit gadu jubileju šajā sportā un kuram aiz jostas gandrīz tik pat daudz sacensību, cik Jānim. “Tehnoloģiju attīstība ir gājusi uz priekšu un mēs varam prognozēt laika apstākļus internetā nedēļas intervālā, kas dažbrīd gan pieviļ, gan attaisno burātāju cerības. Savukārt plusi ir daudz - tas ir vienots dzīves stils, vienota dzīves uztvere, kontrole pār viļņiem, vēju, daudz jūras, saules. Ekoloģiski tīrs sporta veids un, visbeidzot, kaifs, ko sniedz vindsērfings.” Tāda jau ir tā sportista ikdiena – pagaidām pie mums reti kurš var palielīties ar ideāliem treniņu apstākļiem. Braucēji tver katru mirkli un neaptur viņus nedz lietus, nedz tumšās debesis. Tieši šī neatlaidība ļāvusi sasniegt ļoti augstus rezultātus. Kopvērtējumā Baltijas kausā Jānim šogad nepaveicās, jo nevienā posmā neizdevās uzvarēt, toties katru reizi Jānis zaudēja citam braucējam – visas otrās vietas. Savukārt Latvijas čempionātā, kopā ar citiem „Burusports” komandas biedriem, uzvara izcīnīta pārliecinoši. Jānim pirmā vieta, bet kā otrais un trešais uz pjedestāla kāpa Krišjānis un Māris Birzulis. Tāpat Jānim uzvara arī pirmajā SuperX (pagājušajā sezonā radusies disciplīna – slaloms ar frīstaila elementiem) Baltijā, savukārt Krišjānim zelts Latvijas Olimpiādē, ar ko pie reizes aizstāvēts arī Liepājas pilsētas godu, bet tajā pašā Baltijas kausā trešā vieta. Ar citiem sporta veidiem salīdzinot, visnotaļ piesātinātajā Latvijas un Baltijas vindsērfinga sacensību kalendārā, Jānis ar Krišjāni raduši iespējas piedalīties arī starptautiska mēroga mačos. Protams, kā jau visur, arī šeit nākas sastapties ar grūtībām: „Nebūšu oriģināls, svarīga ir nauda. Jūtu, ka varētu braukt labāk, ja visu ziemu dzīvotu siltajās zemēs un trenētos, savukārt vasarā braukātu no vienām sacīkstēm uz otrām,” saka Jānis. Krišjānis arī tam piekrīt, taču, kā jau gados jaunākam braucējam, arī optimisms lielāks. Prieku rada tas, ka pateicoties vindsērfinga attīstībai un atpazīstamībai Latvijas sabiedrībā, jau ir reāla iespēja meklēt savus atbalstītājus un sponsorus tepat vietējo uzņēmēju vidū. ”Burāšana ir tāds sajūtu sporta veids, jātrenējas ir ar kādu līdzvērtīgu vai sacīkstēs, jo viens braukājot nezini brauc ātri vai lēni,” piemetina Jānis. “Nav kā mašīnā skaties spidometrā.” Runājot tīri par sportisko aspektu, pirmā valsts vindsērfera sezona sākta ar 33. vietu Eiropas čempionātā, kas, būsim godīgi, pēc ziemas dīkstāves, nebūt nav slikts rezultāts. Tad vairāk pa Baltijas reģiona sacensībām, tostarp otrā vieta Ziemeļvalstu čempionātā Somijā. Savukārt sezonas izskaņā Profesionālā Vindsērfinga asociācijas (PWA – pasaules vadošā vindsērfinga organizācija) rīkotajā kausa izcīņā izdevās piedalīties divos no trijiem posmiem – Vācijā un Francijā, izpalika Kanāriju salas. Tad lūk – abos posmos Formula Windsurfing disciplīnā Jānis izcīnīja 21. vietu, savukārt kopvērtējumā, kurā summē visus trīs rezultātus, ieņēma augsto 24. vietu. Nav šaubu, tas ir lielisks sasniegums ne tikai Latvijas braucējam kā tādam, bet jebkuram pasaules profesionālim. Taču neba jau īss ceļš ved uz tik augstiem sasniegumiem. Starptautiskajā arēnā 28 gadus vecais Jānis jau ir kopš 1997. gada. 2002. gadā pirmais Pasaules čempionāts (Taizemē), kur uzreiz izdevās iekļūt tā sauktajā „zelta grupā” – t.i. pirmajā pusē – 126 braucēju konkurencē sasniegta 61. vieta. Nākošajā gadā (Brazīlijā) sanāca pakāpties vēl par trim vietām augstāk, savukārt 2002. gadā Vācijā notikušajā PČ ieņemta augstā 34. vieta. Krišjānis, būdams „Burusports” komandas otrais labākais braucējs, arī starptautiskajās sacensībās piekāpjas Jānim, taču tik un tā uzrāda augstus rezultātus – šogad Eiropas čempionātā 44. vieta, pasaules čempionātā 49, bet vienā no Pasaules kausa posmiem – Vācijā – 27. vieta. Jebkurā gadījumā skaidrs ir viens – Latvijas ārēs uzauguši īsti sava amata pratēji, kuri sevi gan, no malas skatoties, tīrās kautrības vadīti, par profesionāļiem neatzīst. Par sevi spriež pieticīgi: „Nezinu vai sevi varu uzskatīt par profesionāli. Ar savu nodarbi naudu tikai tērēju nevis pelnu. Ir daži sponsori, tādi kā BuruSports un Latvijas Energoceltnieks. Ja ir nauda, tad braucu uz sacīkstēm, ja nav - sēžu darbā un pelnu to. Ar darbu man ir paveicies, pats daļēji varu savu laiku saplānot . Maksimāli cenšos braukt Baltijas un Latvijas līmenī. Īsts profesionālis pats inventāru nepērk- viņam to dod ražotājs. Pasaulē pirmie 20-25 ir tieši šādi. Es saņemu tikai atlaidi no rūpnīcas cenas,” tā Jānis. Arī par pašmāju braucējiem tikai labi vārdi sakāmi un uzreiz tiek minēti arī sīvākie konkurenti un uz varžacīm kāpēji: „Konkurence ir diezgan sīva, esam tāds bariņš, kas brauc ļoti labi: mani komandas biedri Krišjānis un Māris Birzulis, kā arī Ansis Dāle, Māris Smiltenieks, Kristaps Vītols. Vietējā konkurence ir galvenais kāpēc esam pirmie arī Baltijā. Jau otro gadu pēc kārtas Baltijas kausā pirmo trijnieku ieņem tieši Latvijas sportisti.” Tālu jau līdz tam pasaules pirmajam 25-iekam nav atlicis. Turklāt jaunais Formula Windsurfing sacensību formāts, kas ieviests tikai salīdzinoši nesen, jūtami ierobežo naudīgāko braucēju pārsvaru pār pārējiem. Ja agrāk katrs varēja līdzi ņemt kaut vai miljons dažādu dēļu un buru, kas pēcāk tika sakomplektētas attiecīgi strauji mainīgajiem laika apstākļiem, tagad jau pirms sacensībām jāpiesaka ierobežots inventāra skaits – šis apstāklis konkurentu iespējas maksimāli izlīdzina. Maz kuram patīk vērtēt pašam sevi vai prognozēt sev nākotni, taču šajā gadījumā tas pat nebūtu vajadzīgs – pareizais kurss paņemts. Ļoti veiksmīgi noslēgta šī sezona un likumsakarīgi optimistisks skats uz nākošo. Lai vējš burās! Paldies atbalstītājiem: Burusports, Latvijas energoceltnieks, Manass, Devi, Baltic Furniture Design Factory, ACB, Sarma & Norde, Domše Latvija un Honda. Paldies!