Par ieguldījumu Olimpiskās kustības attīstībā sestdien Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge ilggadējam Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadītājam un Latvijas Olimpiskās kustības atjaunošanas aizsācējam Vilnim Baltiņam pasniedza SOK augstāko apbalvojumu – Olimpisko ordeni.
Baltiņš ir pirmais augstā apbalvojuma saņēmējs Latvijā.
Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, pasniedzot augsto apbalvojumu, Roge uzsvēra Baltiņa mūža ieguldījumu sporta un Latvijas Olimpiskās kustības attīstībā: „Šodien mēs godinām cilvēku, kuru varētu uzskatīt par modernās Olimpiskās kustības tēvu Latvijā. Vilnis Baltiņš ir saistīts ar sportu vairāk nekā pusi gadsimta – kā sportists, kā treneris, kā amatpersona un kā administrators.”
„Viņš ir izcīnījis Pasaules čempiona titulu smaiļošanā. Kā Padomju Savienības izlases sportists sacensībās piedalījās astoņus gadus, bet nekad neatmeta cerību, ka Latvijas nacionālā Olimpiskā komiteja būs pārstāvēta [Olimpiskajās spēlēs]. 1987.gadā Vilnis Baltiņš uzņēmās vadošo lomu Olimpiskās kustības atjaunošanā Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Viņa sapnis kļuva par īstenību līdz ar Padomju Savienības varas sabrukumu, Latvijas sportisti ieradās 1992.gada Barselonas Olimpiskajās spēlēs, nesot Latvijas karogu - pirmo reizi kopš 1936.gada,” teica Žaks Roge.
Baltiņš, saņemot apbalvojumu norādīja, ka tas nav apbalvojums tikai viņam personīgi: „Tas ir Latvijas Olimpiskās kustības darba novērtējums pasaules kontekstā, un mēs visi varam justies gandarīti, saņemot tik augstu vērtējumu.”
80.gadu beigās Vilnis Baltiņš iedrošināja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas kolēģus nepakļauties Maskavas spiedienam un atjaunot Baltijas valstu Olimpisko komiteju darbību, kā rezultātā jau 1992.gadā visas trīs Baltijas valstis Albervilas Ziemas olimpiskajās spēlēs startēja ar neatkarīgu valstu karogiem.
1988.gadā Latvijas sporta sabiedrība Baltiņu ievēlēja par atjaunotās Olimpiskās komitejas prezidentu, kuru viņš veiksmīgi vadīja turpmākos 16 gadus – līdz 2004.gada rudenim, kad viņš ievēlēts par LOK goda prezidentu uz mūžu.
SOK Olimpiskā ordeņa pasniegšana pirmo reizi notika 1975.gadā. Ar ordeni apbalvo personas, kas ar saviem darbiem un rīcību iedzīvina olimpiskos ideālus, atstāj paliekošas pēdas pasaules sporta un Olimpiskās kustības attīstībā.
Olimpiskā ordeņa laureātu vidū ir tādas pasaulē pazīstamas sporta personības kā Džese Ouvens (četrkārtējais olimpiskais čempions vieglatlētikā), Alberto Tomba (leģendārais kalnu slēpotājs), kā arī pasaulē cienījamas personības, tādas kā Nelsons Mandela un Indira Gandija.
Pasaulē ir aptuveni tūkstotis SOK Olimpiskā ordeņa kavalieru
Olimpiskais ordenis sastāv no diviem elementiem – ap kaklu nēsājamas ordeņa ķēdes (īpaši svinīgiem notikumiem) un krūšu nozīmes (ikdienas nēsāšanai pie žaketes atloka). Ordeņa ķēdes centrālo daļu rotā olimpiskie riņķi un olīvzaru savijums, bet ikdienā nēsājamajā krūšu nozīmē iestrādāti olimpiskie riņķi (skat. attēlu).