Sportisti, nesot savas valsts vārdu pasaulē, ir vieni no valsts vizītkartēm. Par laimi Latvijai aizejošajā gadā ir ar ko lepoties, mūsu atlētiem parūpējoties par neaizmirstamām emocijām, prieka brīžiem un valsts vārda tālskanēšanu vislabākajā nozīmē. Gads izvērsies veiksmīgs daudzos sporta veidos, visdažādākajās sporta arēnās.
Mūsu pirmajai raketei Ernestam Gulbim 2014. gads bija veiksmīgākais karjerā. Pēc ļoti sekmīgi aizvadītā prestižā «Grand Slam» tenisa turnīra «Roland Garros» (iekļuva pusfinālā) viņš ielauzās pasaules labāko tenisistu desmitniekā, ko iepriekš bija izvirzījis par savu pašmērķi. Gulbis triumfēja Nicā un Marseļā (abi ATP World Tour 250 kategorijas) un vēl piecos turnīros sasniedza pusfinālu. Kopumā viņš uzvarēja 41 no 62 ATP mačiem, kas ir viņa karjeras rekords.
26 gadus vecā jūrmalnieka uzvaru ceturtās kārtas mačā 6-7 (5), 7-6 (3), 6-2, 4-6, 6-3 Francijas atklātajā čempionātā pār titulēto šveicieti Rodžeru Federeru ATP nosauca par sezonas otro lielāko pārsteigumu. Toreiz Gulbis neslēpa, ka tā īr viņa lielākā uzvara karjerā. Zemāk par 13. pozīciju rangā Gulbis nav atradies kopš maija beigām un gadu noslēgs tieši 13. raketes godā. Latvijas tenisa līderis savu potenciālu nebūt nav izsmēlis un jādomā, ka jaunajā sezonā viņš par saviem darbiem liks runāt vēl skaļāk!
Ikvienu skeletona sacensību galvenais favorīts jau vairākus gadus ir pasaules vadošais šā sporta veida sportists Martins Dukurs. 2014. gadā viņš kļuva par pieckārtēju Eiropas čempionu, turklāt Vecā kontinenta galvenajās sacensībās triumfējis piecreiz pēc kārtas. Tieši tāds pats sasniegums siguldieša kontā ir Pasaules kausa izcīņā. Pilnai laimei pietrūka uzvara Soču olimpiskajās spēlēs, kur viņš piekāpās vienīgi mājiniekam Aleksandram Tretjakovam, kļūstot par divkārtēju olimpisko vicečempionu.
Jaunākā brāļa ēnā allaž palicis Tomass Dukurs, tomēr arī viņa sasniegumi ir vērā ņemami. Iepriekšējās PK sezonas kopvērtējumā, Eiropas čempionātā tieši Tomass izcīnīja otro vietu. Savukārt Sočos T. Dukurs atkārtoja Vankūveras olimpiskajās spēles sasniegto, izcīnot vietu uzreiz ar goda pjedestāla jeb ceturto vietu. Brāļi izcili sākuši arī šo sezonu, izcīnot divas dubultuzvaras divos pirmajos posmos pēc kārtas.
Sanda Prūša audzēknis Oskars Melbārdis un viņa četrinieka komanda ar Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu aizvadīja veiksmīgu gadu, izcīnot sudraba godalgu Soču olimpiskajās spēlēs. Savukārt divniekos viņš kopā ar Dreiškenu ieguva augsto piekto vietu. Lai arī divreiz pēc kārtas valmierieša pilotētais četrinieks (Sanktmorica un Īglsa) arī triumfēja Pasaules kausa izcīņas posmos, Melbārdis iepriekšējo sezonu nosauca par sarežģītu.
Jauno sezonu Melbārdis/Dreiškens sāka ar izcīnītu otro vietu Leikplesidā, turpat četrinieku sacensībās Melbārža komanda kāpa uz goda pjedestāla pirmā pakāpiena. Bet nākamajā posmā Kalgari Melbārdis ar kolēģiem uzvarēja gan divniekos (pirmoreiz karjerā), gan četriniekos. 26 gadus vecā sportista labākie gadi bobslejā vēl ir priekša. Viņš turpina progresēt un jau ir pieskaitāms pie pasaules vadošajiem pilotiem, ar kuru rēķinās ikviens konkurents.
Soču trase 2014. gadā bija veiksmīga arī brāļiem Andrim un Jurim Šiciem, kuri pēc izcila otrā brauciena kļuva par olimpisko spēļu bronzas medaļu ieguvējiem. Pēc pirmā brauciena siguldieši ieņēma piekto vietu un šķita, ka godalga nebūs sasniedzama, tomēr veiksme bija brāļu sabiedrotā. Viņi apsteidza Kanādas duetu Tristianu Volkeru/Džastinu Snitu, bet vēlāk rupji kļūdījās austriešu duets Peters Pencs/Georgs Fišlers, ļaujot Šiciem izcīnīt savu otro olimpisko medaļu.
Pēcāk Šici, startējot stafetes sacensībās, kļuva par divkārtējiem Soču olimpisko spēļu bronzas laureātiem. Juris ar Andri visai veiksmīgi startēja arī Eiropas čempionātā Siguldā, kur savā trasē ieguva piekto vietu.
Latvijas basketbolā vēl nebijušu rezultātu atlases cikla sacensībās Eiropas čempionāta finālturnīram uzrādīja Ainara Bagatska vadītā vīriešu nacionālā komanda, kas kvalifikācijas turnīru noslēdza bez zaudējuma rūgtuma, gūstot panākumu sešos mačos no sešiem.
Ņemot vērā «EuroBasket» 2013. un 2014. gadā notikušo kvalifikācijas turnīra rezultātus nākamā gada Eiropas čempionātam, izlozē mūsu komanda tika iekļauta trešajā grozā. Izloze Parīzes Disnejlendā mūsējiem, maigi izsakoties, bija ļoti labvēlīga, pašu organizētajā 2015. gada EČ finālturnīra pirmajā posmā (D apakšgrupa) pretiniekos dodot Ukrainu, Lietuvu, Igauniju, Beļģiju un Čehiju. Jānotiek fatālai neveiksmei, lai mūsējie neizkļūtu no grupas.
Savus līdzjutējus šogad priecēja arī mūsu U-16 puišu izlase, kas pašu rīkotajā Eiropas čempionātā izcīnīja sudraba godalgas. Tā ir komanda ar milzīgu potenciālu, no kuras nākotnē var sagaidīt lielas lietas.
Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis un divnieks Andris Šics/Juris Šics Soču olimpiskajās spēlēs Latvijai izcīnīja bronzas medaļu kamaniņu sportā stafetes disciplīnā, kas olimpisko spēļu programmā tika iekļauta pirmo reizi. Tīruma uzrādīja piekto labāko laiku, Rubenis, kurš pēc Olimiādes spēlēm paziņoja par aktīvā sportista karjeras beigām, bija ceturtais, bet brāļiem arī bija ceturtais labākais laiks, kas summā deva bronzas godalgu.
Tieši tādā pašā sastāvā Latvijas komanda janvārī Siguldā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā.
Talantīgais uzbrucējs Zemgus Girgensons šogad piedalījies trijos augstākās raudzes turnīros. Ar Latvijas valstsvienību viņš spēlēja pasaules čempionātā Minskā un Soču olimpiskajās spēlēs, 20 gadu vecumā būdams viens no komandas līderiem. Klubu sezonu 2013./2014. gada sezonā viņš noslēdza ar kapteiņa asistenta uzšuvi pie krūtīm Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībā Bufalo «Sabres».
Pasaules spēcīgākajā līgā Girgensons izkarojis sev stabilu vietu un ir viens no Teda Nolana vadītas «Sabres» komandas uzbrukuma līderiem. Pats hokejists neslēpj, ka viņš Bufalo jūtas komfortabli un vēlas tur palikt ilgu laiku. Vietējās publikas acīs Girgensons ir augstā godā, galvenokārt pateicoties viņa darba ētikai, attieksmei pret darbu, ko Zemgus tik ļoti mīl. Girgensons ir viens no latviešu mīlētājiem hokejistiem, ko apliecina Latvijas hokeja līdzjutēju aktivitāte balsojumam NHL Zvaigžņu spēlei. Viņš ir pārliecinošs balsojuma līderis un jādomā, ka Zemgus 25. janvārī mirdzēs pasaules hokeja zvaigžņu lokā Kolumbusā.
Latvija gadu desmitus uzskatīta par šķēpmešanas lielvalsti. To mūsu sportisti apliecināja arī šogad. Madara Palameika jūnijā atradās izcilā sportiskā formā, divreiz labojot sev piederošo valsts rekordu. Vispirms viņa 14. jūnijā Dimanta līgas sacensībās ASV šķēpu aizmeta 64,86 metrus tālu, bet divas nedēļas vēlāk Jāņa Lūša kausa izcīņā Jelgavā tas piezemējās pie 66,15 metrus tālu atzīmes, kas ir pašreizējas valsts rekords. Augusta vidū Šveices pilsētā Cīrihē notiekošā Eiropas čempionātā Palameika nedaudz bija zaudējusi sportisko kondīciju, taču izcīnīja augsto ceturto vietu.
Gata Čakša vārds 26. jūlijā daudziem sporta draugiem neko neizteica, bet dienu vēlāk viņš nonāca prožektoru gaismā. Pavisam negaidīti ASV pilsētā Jūdžinā pēdējā metienā jelgavnieks ar 74,04 metrus tālu metienu kļuva par pasaules junioru čempionu, kļūstot par ceturto Latvijas vieglatlētu pasaules junioru čempionu. Tobrīd tas bija viņa personiskais rekords. Divus mēnešus vēlāk Čakšs šķēpu meta vēl par 3 metriem tālāk (77,26), Ventspilī kļūstot par Daiņa Kūlas kausa ieguvēju. 19 gadus vecais Čakšs vēl liks par sevi runāt!
Nacionālā hokeja komanda ar Sandi Ozoliņu priekšgalā pagājušajā gadā Rīgā izcīnīja tiesības piedalīties Soču olimpiskajās spēlēs, kur tika sagādāti pārdzīvojumiem bagāti brīži. Divas dramatiskas spēles divās dienās. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā mūsu izlasei pretī nāca tā brīža pasaules vicečempione Šveice, kuru mūsējie apspēlēja 3:1 un iekļuva ceturtdaļfinālā, pretī dodot sacensību galveno favorīti Kanādu. Cīņa ar kanādiešiem prātā paliks vēl ilgu laiku. Mača lielāko daļu rezultāts bija neizšķirts (1:1) un tikai 7 minūtes pirms trešās trešdaļas beigām zvaigžņotā Kanādas komanda dabūja otro ripu Kristera Gudļevska sargātajos vārtos, kurš tovakar Krievijas kūrorta pilsētā bija lielisks, tiekot galā ar 55 pretinieku metieniem. Teda Nolana vadītā komanda un Gudļevskis izpelnījās vislabākos vārdus, sociālie tīkli eksplodēja. Neaizmirstamas emocijas.
Emocionāli piesātināts izvērsās arī pasaules čempionāts kaimiņvalstī Baltkrievijā. Ļoti svarīgā mačā par iekļūšanu labāko astotniekā jeb ceturtdaļfinālā Minskā Latvijas izlasei kāju priekšā aizlika tieši mājinieki. Kas zina, kā lietas attīstītos, ja tiesnesis Antonīns Jeržābeks būtu ieskaitījis Kaspara Daugaviņa vārtu guvumu 36 sekundes pirms pamatlaika beigām pie rezultāta 1:2. Čehu soģis bija nepielūdzams un Latvija spēli zaudēja. Nākamajā grupu turnīra mačā mūsējiem par pāridarījumu Sočos atriebās Šveices hokejisti, Latvijas izlasei paliekot ārpus karotās vietas ceturtdaļfinālā. Līdz ar to pie valstsvienības stūres beidzās Nolana ēra, viņa vietā stājoties kādreizējam izlases uzbrucējam Aleksandram Beļavskim.
Otro sezonu pēc kārtas viens no pasaules spēcīgākajiem pludmales volejbola duetiem ir Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Viņu sadarbība arī šogad deva panākumus, vairakkārt kāpjot uz «Grand Slam» posmu goda pjedestāla, arī augstākā pakāpiena. Jūnijā Itālijā notikušajā Eiropas čempionātā mūsējie, būdami galveno favorītu statusā, otro gadu pēc kārtas izcīnīja kontinenta sudraba godalgas.
Sezonas laikā viņi savas prasmes atrādīja pašmāju līdzjutējiem, piedaloties Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) «Satellite» sērijas turnīrā Jūrmalā, kura finālā pieveica citus sacensību mājiniekus Armandu Āboliņu un Haraldu Regžu. Samoilovs/Šmediņš otro gadu pēc kārtas ir aizņēmuši vietu FIVB ranga galvgalī.
/nginx/o/2018/07/19/10921156t1h39f7.jpg)
Here are the final #FIVBWorldTour men's rankings for 2014, with @SamoilovSmedins on top: http://t.co/xeQ4vVUW8R pic.twitter.com/WnmljGAkel— Beach Volleyball (@FIVBWorldTour) December 15, 2014