Latvijas vīriešu basketbola izlase Eiropas čempionātā izcīnījusi 5. vietu, kas ir labākais sasniegums kopš valsts neatkarības atgūšanas. Rezultāts ir labs, taču komandas potenciāls ļāva cerēt uz medaļām. To atzīst ikviens - paši spēlētāji, treneri un līdzjutēji. Ar šo turnīru vēl nekas nebeidzas un jāturpina tiekties uz augstiem rezultātiem, taču gaidāmas lielas pārmaiņas. Turpmāk būs cits sacensību formāts. Vai izdosies vēl kādreiz izveidot tik labu komandu kā šogad?
Latvijas izlase Eiropas čempionātā izcīnīja 5 uzvaras 7 mačos. Turnīra pirmajā spēlē piedzīvotais zaudējums olimpiskajai vicečempionei Serbijai (82:92) gluži vai piemirsies, jo tas tobrīd šķita likumsakarīgs rezultāts, taču neveiksme ceturtdaļfinālā pret Slovēniju (97:103) paliks atmiņā vēl ilgāku laiku.
«Komandas sniegumu vērtēju pozitīvi. Puiši rādīja labu basketbolu. Priecē, ka izauguši daudzi talantīgi spēlētāji. Piektā vieta ir labs rezultāts, taču gribējās augstāku, jo komanda bija spējīga to paveikt,» sarunā ar TVNET savas domas pauda pieredzējušais treneris Armands Krauliņš, kurš vadīja vīriešu valstsvienību 1993., 2001. un 2003. gada Eiropas čempionāta finālturnīros.
Galvenā trenera Ainara Bagatska vadītā komanda bija ļoti tuvu tam, lai cīnītos par Eiropas čempionāta medaļām. Kaut arī, uzvarot Slovēniju, pusfinālā pretī stātos pašreizējā čempione Spānija, iespējams, Latvija būtu varējusi pat sasniegt finālu un cīnīties par titulu. Vismaz tādu pārliecību pēc atgriešanās Latvijā, pauda viens no izlases līderiem Dāvis Bertāns. «Līdz tai spēlei bija sajūta, ka varam uzvarēt visus pēc kārtas un mājās atbraukt ar zelta medaļām.»
Arī treneris Krauliņš uzskata, ka tas nav pārspīlējums un Latvijas izlase bija cienīga iekļūt finālā. «Esmu redzējis gandrīz visas čempionāta spēles. Līdz šim mani spāņi nepārliecina. Arī Krievija ar nesaturīgu sniegumu iekļuvusi pusfinālā. Ļoti žēl, taču Latvija un Slovēnija demonstrēja fināla cienīgu sniegumu [saruna notika pirms Slovēnijas - Spānijas pusfināla]. Uzbrukumā vajadzēja - kā jau Bagatskis teica - nospēlēt prātīgāk un nesasteigt. Slovēņi ieguva iespējas iegūt papildu punktus.»
Latvijas basketbolisti zeltu kāra kaklā pašās pirmajās kontinenta meistarsacīkstēs 1935. gadā, kā arī sudrabu četrus gadus vēlāk. Pagāja 70 gadi, un valstsvienība gatavojās Eiropas čempionātam ar saukli «Tagad vai nekad». Cerībā, ka izlase ar potenciāli spēcīgu sastāvu - Andri Biedriņu, Kasparu Kambalu, Kristapu Valteru, Armandu Šķēli, Kristapu Janičenoku, Jāni Blūmu un citiem - spēs izcīnīt medaļas. Tomēr turnīrs noslēdzās ar fiasko, komandai nespējot izkļūt no apakšgrupas.
Pagājuši jau tik daudzi gadi, taču šis muļķīgais reklāmas lozungs joprojām raisa dusmas. Kāpēc gan vajadzēja iekodēt šādu zīmogu, ka Latvijas basketbolistiem vairs nekad nebūs cerību kaut ko sasniegt? Redz, tomēr paaudze teju pilnībā nomainījusies, komandā ir citi līderi, kas spēlē augstā līmenī. Diemžēl medaļas neizdevās izcīnīt. Vai šī bija pēdējā iespēja?
Bagatskis kopš 2010. gada vada Latvijas izlasi galvenā trenera amatā. Pēc nupat aizvadītā turnīra viņam noslēdzās darba līgums. Jau iepriekš bija skaidrs - iespējams, valstsvienībai būs jāmeklē cits treneris. Turpmāk izlašu spēles notiks sezonas laikā. 2019. gada Pasaules kausa kvalifikācijas pirmie mači būs jau šajā rudenī. Latvijas izlasei pirmā spēle paredzēta 23. novembrī izbraukumā pret Turciju, bet trīs dienas vēlāk mājās tiks uzņemta Zviedrija. Pēc tam februāri jātiekas arī ar Ukrainu, bet atlases cikls noslēgsies 2019. gada ziemā.
«Jaunais sacensību formāts nosaka to, ka ir divas iespējas - vai nu trenerim jātrenē klubs tajā valstī, kuras izlasi viņš vada, vai nu šim trenerim jābūt atbrīvotam no pienākumiem klubos. Visticamāk, Latvijas situācijā nevarēsim atļauties treneri, kurš būs atbrīvots no citiem pienākumiem. Uzmanības lokā ir apmēram desmit treneri, bet nozīme būs konkrēto speciālistu statusam klubos,» augusta sākumā pirms Eiropas čempionāta intervijā TVNET sacīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps.
Bagatskim gan šobrīd vēl nav līgumsaistību ar kādu klubu. Dodot priekšroku darba Latvijas izlasē, treneris jau atteicies no vairākiem piedāvājumiem. Ņemot vērā trenera pieredzi, maz ticams, ka viņš neatradīs darbu kādā Eiropas, visdrīzāk, augsta līmeņa klubā. Līdz ar to saasinājies jautājums, kurš varētu stāties pie izlases stūres, ja to nevarēs darīt Bagatskis?
«Bagatska CV ir pats augstākais no visiem treneriem Latvijā. Viņš ir strādājis Eiropas augstākajā līmenī, pagājušajā sezonā vadot Izraēlas klubu Telavivas «Maccabi» un pirms tam citās komandās. Viņš ir daudz mācījies un turpina to darīt. Latvijā ir daudz labu treneru, tomēr Bagatskis ir visizglītotākais. Nedrīkstam atkāpties. Mēs esam atvēruši Eiropas skatuves durvis, un caur tām jāturpina iet tālāk pretī jauniem panākumiem,» uzskata Krauliņš.
Jaunais izlašu sacensību formāts iezīmē vēl vienu problēmu, kas skars visas komandas. Sezonas laikā savām valstsvienībām nevarēs palīdzēt Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāji, kādi Latvijai šobrīd ir veseli divi - Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns, kuri Eiropas čempionātā komandā bija attiecīgi labākais un trešais ražīgākais punktu guvējs. Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) un ULEB konflikts cīņā par varu, visticamāk, liegs valstsvienībā spēlēt arī Eiropas vadošo klubu spēlētājiem. Latvijas izlases gadījumā lielākie zaudējumi būtu Jānis Timma, Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks, kā arī citi spēlētāji.
«Nezinu, kā tur tagad būs. NBA spēlētāji noteikti nevarēs spēlēt. Eirolīgas spēlētāji ir uz jautājuma zīmes, bet arī diez vai varēs. Sanāk, ka jāspēlē nosacīti ar otro sastāvu,» atzīmēja Latvijas izlases kapteinis Jānis Blūms.
Sašutumu par jauno formātu neslēpj arī Timma, kurš sociālajos tīklos dalījies ar savām pārdomām. «Diemžēl, bet skatoties uz situāciju reāli, nezinu, kad nākamo reizi mums tiks dota iespēja atkal visiem kopā pārstāvēt savu valsti. Un vai vispār tas kādreiz notiks! Jaunais FIBA formāts maina ļoti daudz! Piemēram, kā tas izskatīsies, ja sezonas laikā vieni čaļi kapāsies par tikšanu uz Pasaules kausu vai Eiropas čempionātu, izcīnīs šo iespēju un tad uz turieni aicinās jau pavisam citus spēlētājus, pastumjot malā tos, kuri būs šo vietu izcīnījuši... Tā nevar! Vismaz es tā tiešām nevaru! Uz finālu ir jābrauc tiem, kuri ar saviem sviedriem būs šo iespēju nopelnījuši! Šobrīd ir ļoti grūti paredzēt ne tikai to, kad atkal varēsim pārstāvēt savu valsti šādā sastāvā, bet pat to, kad man pašam atkal tiks dota šāda iespēja - kad atkal FIBA un ULEB darbosies saskaņoti, nevis lai ieriebtu viena otrai.»
«Nešaubos, ka gan mūsu komandas, gan atsevišķu spēlētāju sniegums ir iezīmējis jaunu, nozīmīgu vietu Latvijai Eiropas basketbolā! Nešaubos, ka tas palīdzēs un jau palīdz talantīgākajiem Latvijas jaunās paaudzes spēlētājiem attīstīt savas karjeras gan Eiropā, gan ASV. Nešaubos, ka mūsu ziedotais laiks un veselība būs labs pamats, lai LBS attīstītu jaunatnes basketbola organizāciju, lai mēs visi kļūtu labāki un spēcīgāki! Mūsu zeme - Latvija!» turpināja Latvijas izlases uzbrucējs.
/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
